TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir vainagizauguma bedre?

Īsā atbilde

Vainagizauguma bedre (fossa coronoidea) ir sekla iedobe augšdelma kaula (humerus) apakšējā gala priekšpusē, tieši virs locītavas bloka. Saliecot elkoni, tajā iegulst elkoņa kaula vainagizaugums (processus coronoideus ulnae), un tikai tāpēc apakšdelms var pievirzīties augšdelmam, neatsitoties pret kaulu.

Augšdelma kaula apakšgals ir ievērojami paplašināts un neregulāras formas. Tā vidusdaļā ir divas locītavu virsmas: bloks (trochlea humeri), kas kā spole savienojas ar elkoņa kaulu, un blakus tam apaļais paugurītis (capitulum humeri), pret kuru griežas spieķa kaula galviņa. Sānos izceļas divi izciļņi, mediālais un laterālais epikondils, no kuriem sākas apakšdelma saliecēji un atliecēji. Pašai bedrei muskuļi nepiestiprinās.

Iedobju šajā galā ir trīs, un tās ir jāzina kopā. Priekšpusē virs bloka ir vainagizauguma bedre, bet nedaudz sānis, virs paugurīša, ir spieķa kaula bedre (fossa radialis), kurā, elkoni saliecot, ieiet spieķa kaula galviņa. Aizmugurē, arī virs bloka, ir daudz dziļāka elkoņizauguma bedre (fossa olecrani), kas uzņem elkoņa kaula elkoņizaugumu, kad roku iztaisno. Priekšējo un aizmugurējo bedri atdala pavisam plāna kaula plātnīte, un dažiem cilvēkiem tajā ir pat caurums.

Funkcija šīm iedobēm ir tīri mehāniska: tās ir vietas, kur kauls atkāpjas. Elkoņa locītava ir eņģe, un kustības apjomu abos galos ierobežo tas, cik dziļi izaugums iekļūst attiecīgajā bedrē. Saliecot roku, vainagizaugums ienirst priekšējā bedrē, un kustību aptur nevis kauls, bet parasti priekšpusē sakrājušies mīkstie audi un muskuļu masa. Iztaisnojot roku, elkoņizaugums atduras aizmugurējā bedrē, un šī atdure ir tā, kas nosaka pilnu iztaisnojumu. Ja bedrē iekļūst kaut kas lieks, kustības apjoms uzreiz samazinās.

Tieši tāpēc bedres ir svarīgas locītavas nodiluma un traumu gadījumos. Artrozes laikā bedru malās aug kaula dzelkšņi, un sabiezējums aizpilda iedobi, tā ka roka vairs pilnīgi neiztaisnojas vai nesaliecas. Tāds pats efekts ir brīvam skrimšļa vai kaula gabaliņam, kas locītavā peld un iesprūst bedrē: cilvēks jūt, ka elkonis pēkšņi noķeras vai bloķējas kustības vidū.

Kāpēc tieši šī vieta bērniem lūst visbiežāk

Abas bedres, priekšējā un aizmugurējā, augšdelma kaulu šajā vietā padara plānu kā vafeli. Tur, kur kauls ir visplānākais, tas arī lūst. Bērnu biežākais elkoņa lūzums, virskondilārais lūzums, iet tieši caur šo plāno tiltiņu starp vainagizauguma bedri un elkoņizauguma bedri. Tas ir labākais iemesls, kāpēc šīs iedobes vispār atceras: anatomiskā īpatnība tieši izskaidro traumas vietu.

Tuvumā iet pleca artērija un vidējais nervs, tāpēc šis lūzums ir viens no tiem, kur svarīga ir ne tikai kaula, bet arī asinsrites un nervu pārbaude. Pēc krišanas uz izstieptas rokas nekavējoties jāved pie ārsta, ja elkonis ir strauji uztūcis vai deformēts, ja bērns roku netur un neļauj tai pieskarties, un neatliekami, ja apakšdelms vai plauksta kļuvusi bāla, auksta, nejutīga vai ja pirkstu iztaisnošana izraisa asas sāpes. Ar to nodarbojas traumatologs ortopēds.

Bedre un izaugums nav viens un tas pats

Visbiežākais pārpratums ir sajaukt vainagizauguma bedri ar pašu vainagizaugumu. Bedre ir iedobe augšdelma kaulā, izaugums ir knābjveida izcilnis elkoņa kaula augšgalā. Tie ir partneri, kas saskaras, bet atrodas uz dažādiem kauliem, un arī to traumu nozīme atšķiras: bedre pati par sevi reti ir problēma, bet vainagizauguma lūzums atņem elkonim priekšējo balstu un padara locītavu nestabilu.

Otrs sajaukums ir ar blakus esošajām iedobēm: spieķa kaula bedre ir tā pati priekšējā puse, tikai sānis, un tā uzņem spieķa kaula galviņu, savukārt elkoņizauguma bedre ir aizmugurē un strādā pie iztaisnošanas, nevis saliekšanas. Trešais, un ne tik acīmredzamais, ir tas, ka vainagizaugums ir arī apakšžoklim: apakšžokļa kaulam ir savs processus coronoideus, pie kura piestiprinās deniņu muskulis. Ja tekstā nav norādīts kauls, nosaukums vien neizšķir, par kuru vietu ir runa.

No kurienes nosaukums

Nosaukums nāk no grieķu vārda korone, ar ko apzīmēja vārnu un vārnas knābja izliekumu, un tālāk, kaula līko galu. Elkoņa kaula vainagizaugums tiešām ir kā neliels knābis, kas izvirzās uz priekšu, un bedre augšdelma kaulā ir tam veidotā ligzda. Latviskajā terminā palicis „vainags“, kas nāk no latīņu corona, un tas ir vēlāka, brīvāka tulkojuma sekas, bet ideja saglabājas: līks, knābjveida izcilnis.

Praktiskā zīmīte, kas noder attēlus skatot: ja iedobe ir dziļa un atrodas rokas aizmugurē, tā ir elkoņizauguma bedre; ja tā ir sekla un priekšpusē, tā ir vainagizauguma bedre. Dziļāka ir aizmugurējā tāpēc, ka elkoņizaugums ir daudz masīvāks par vainagizaugumu, un vienkāršā loģika ir tāda, ka ligzdas dziļums atbilst tā izmēram, kas tajā jāievieto.

Avoti