Lipīdu funkcijas organismā

Tabula palīdz ieraudzīt, cik dažādas ir vielas, kuras ikdienā mēdz saukt vienkārši par taukiem.

Triglicerīdi ir visizdevīgākais veids, kā organismam glabāt enerģiju. Uz masas vienību tie dod aptuveni divreiz vairāk enerģijas nekā ogļhidrāti vai olbaltumvielas, un, atšķirībā no glikogēna, tie tiek glabāti gandrīz bez ūdens. Tāpēc cilvēks tauku veidā nēsā līdzi daudzu dienu enerģijas rezervi, kamēr glikogēna pietiek tikai aptuveni dienai.

Kad organismam vajag enerģiju, taukaudu šūnas hormoniem jutīgās lipāzes ietekmē šķeļ triglicerīdus, un asinīs izdalās brīvās taukskābes. Muskuļi, sirds, aknas un nieres tās sadala mitohondrijos bēta oksidācijas ceļā, iegūstot acetilkoenzīmu A un tālāk ATF.

Smadzenes taukskābes tieši izmantot nespēj, jo tās nešķērso hematoencefālisko barjeru brīvā veidā. Tāpēc ilgstošas badošanās laikā aknas no taukskābēm ražo ketonvielas, kuras smadzenes izmanto glikozes vietā. Tas ir viens no būtiskākajiem pielāgošanās mehānismiem bada apstākļos.

Fosfolipīdam ir ūdeni mīloša galva un divas ūdeni atgrūdošas astes. Ūdens vidē šādas molekulas pašas sakārtojas divās kārtās ar astēm uz iekšu, un rodas plēve, kas ūdenī izšķīdušas vielas necaurlaiž. Katras cilvēka šūnas apvalks ir tieši šāds divslānis.

Starp fosfolipīdiem ir iespraudies holesterīns, kas darbojas kā regulētājs: siltumā tas membrānu padara stingrāku, aukstumā neļauj tai sacietēt. Papildus tam holesterīns kopā ar sfingolipīdiem veido blīvākus membrānas laukumus, kuros sapulcējas signālu pārvades olbaltumvielas.

Nervu šķiedru mielīna apvalks ir vairākkārt aptīta membrāna ar ļoti augstu lipīdu saturu. Tieši lipīdi nodrošina elektrisko izolāciju, kas ļauj impulsam lēkt no viena pārtraukuma uz otru un pārvietoties daudzkārt ātrāk nekā pa nemielinizētu šķiedru.

Plaušu alveolās īpašs fosfolipīds ar divām piesātinātām ķēdēm veido virsmaktīvo vielu, kas samazina virsmas spraigumu un neļauj alveolām sakrist izelpā. Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem tieši tās trūkums izraisa elpošanas traucējumu sindromu.

Lipīdi nav tikai būvmateriāls. Daudzi no tiem ir ātras darbības signāli, kas rodas tieši no membrānas, kad tā tiek sagriezta ar fermentiem.

• Arahidonskābe: no tās veidojas prostaglandīni, tromboksāni un leikotriēni, kas vada iekaisumu, sāpes, drudzi un asinsvadu tonusu.
• Holesterīns: izejviela kortizolam, aldosteronam, testosteronam, estrogēniem un D vitamīnam.
• Fosfatidilinozitola atvasinājumi: no tiem veidojas otrējie vēstneši, kas hormonu signālu pārnes šūnas iekšienē.
• Sfingozīna atvasinājumi: regulē šūnu dalīšanos, apoptozi un limfocītu pārvietošanos.
• Taukaudu izdalītie hormoni: leptīns un adiponektīns, kas ziņo smadzenēm par enerģijas krājumiem.

Tauku sagremošana ir atsevišķs uzdevums tieši ūdens nešķīdības dēļ, un tā notiek noteiktā secībā.

1. Kuņģī un tievajā zarnā tauki tiek sasmalcināti pilienos, kurus žultsskābes stabilizē un padara pieejamus fermentiem.
2. Aizkuņģa dziedzera lipāze šķeļ triglicerīdus par taukskābēm un monoglicerīdiem.
3. Ar žultsskābēm veidojas micellas, kas šos produktus pienes zarnas gļotādas šūnām.
4. Gļotādas šūnās triglicerīdi tiek atjaunoti un iepakoti hilomikronos, kuri nonāk limfā, nevis tieši asinīs.
5. Kapilāru lipoproteīnu lipāze izkrauj taukskābes muskuļos un taukaudos, bet atlikumus uzņem aknas.

Ikdienas praksē mēra kopējo holesterīnu, zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL holesterīnu, augsta blīvuma lipoproteīnu jeb ABL holesterīnu un triglicerīdus. Šie nav dažādi holesterīna veidi, bet gan dažādi iepakojumi, kuros holesterīns pārvietojas.

ZBL daļiņas iestrēgst artērijas sienā un tur uzkrājas, tāpēc tieši šis rādītājs visciešāk saistīts ar aterosklerozes attīstību. ABL daļiņas piedalās holesterīna aizvadīšanā atpakaļ uz aknām. Precīzāku priekšstatu dod apolipoproteīna B noteikšana, jo tas parāda aterogēno daļiņu skaitu, un atsevišķos gadījumos lipoproteīna a noteikšana, kura līmeni nosaka galvenokārt iedzimtība.

Ārsts rezultātu vērtē nevis pēc vienas robežvērtības, bet kopā ar vecumu, asinsspiedienu, smēķēšanu, cukura diabētu un ģimenes anamnēzi, jo mērķa līmenis cilvēkam ar jau pārciestu infarktu ir krietni zemāks nekā veselam jaunietim.

Auglim pēdējās grūtniecības nedēļās plaušās sāk veidoties virsmaktīvā viela, un tieši tās gatavība lielā mērā nosaka, cik patstāvīgi jaundzimušais spēs elpot. Tajā pašā periodā zem ādas uzkrājas taukaudi, kas pēc piedzimšanas kalpo gan par siltumizolāciju, gan par pirmo enerģijas rezervi.

Zīdaiņa vecumā liela daļa uzņemtās enerģijas nāk tieši no taukiem, jo mātes piens ir tauku bagāts, un šie tauki ir nepieciešami strauji augošajām smadzenēm, kurās mielīna veidošanās notiek visintensīvāk pirmajos dzīves gados. Tieši tāpēc mazam bērnam tauku ierobežošana bez ārsta norādes ir kaitīga.

Brūnie taukaudi jaundzimušajam ir plaši izplatīti gar mugurkaulu un ap iekšējiem orgāniem, un tie ļauj ražot siltumu bez drebuļiem. Ar gadiem to daudzums ievērojami samazinās, lai gan neliela daļa saglabājas arī pieaugušajam.

Pieaugušā dzīves laikā pakāpeniski mainās tauku izvietojums: vairāk tā uzkrājas vēdera dobumā ap iekšējiem orgāniem, un tieši šis tauku veids visciešāk saistīts ar insulīna darbības pasliktināšanos. Sievietēm pēc menopauzes raksturīgi paaugstinās ZBL holesterīna līmenis, tāpēc šajā laikā ir vērts pārbaudīt lipidogrammu.

Ģimenes hiperholesterinēmija ir iedzimts ZBL receptora vai ar to saistītu olbaltumvielu defekts. Holesterīna līmenis ir paaugstināts jau no bērnības, un neārstēts tas noved pie agrīnas sirds slimības. Pazīmes, kas liek par to domāt, ir ļoti augsts holesterīns, cīpslu sabiezējumi un infarkts jaunā vecumā tuvos radiniekos.

Ļoti augsts triglicerīdu līmenis apdraud citādi: tas var izraisīt akūtu aizkuņģa dziedzera iekaisumu, kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis ar stiprām sāpēm vēdera augšdaļā un vemšanu.

Tauku uzsūkšanās traucējumi rodas tad, kad trūkst aizkuņģa dziedzera fermentu, žults vai ir bojāta tievās zarnas gļotāda. Raksturīgi ir apjomīgi, gaiši, slikti smakojoši un peldoši izkārnījumi, svara zudums un taukos šķīstošo vitamīnu trūkums.

Atsevišķa grupa ir iedzimtas lipīdu uzkrāšanās slimības, kurās trūkst kāda lizosomu fermenta un šūnās uzkrājas nesadalīti sfingolipīdi. Tās ir retas, izpaužas jau bērnībā ar neiroloģiskiem simptomiem vai aknu un liesas palielināšanos, un ar tām nodarbojas ģenētiķis un bērnu neirologs.

Pirmais sajaukums ir holesterīns asinīs un holesterīns uzturā. Lielāko daļu holesterīna organismā izveido pašas aknas, un uztura holesterīna ietekme uz asins rādītājiem dažādiem cilvēkiem ir ļoti atšķirīga. Daudz lielāka nozīme ir kopējam taukskābju sastāvam uzturā.

Otrs sajaukums ir triglicerīdi un holesterīns. Tās ir pilnīgi dažādas molekulas ar dažādām funkcijām: triglicerīdi ir enerģijas krājums, holesterīns ir membrānu un hormonu izejviela. Tāpēc arī paaugstināta triglicerīdu un paaugstināta holesterīna līmeņa sekas un ārstēšana atšķiras.

Trešais ir ABL saukšana par labo holesterīnu. Augsts ABL līmenis pats par sevi ne vienmēr nozīmē zemāku risku, un zāles, kas to vienkārši paaugstina, klīnisku ieguvumu nav pierādījušas. Nozīme ir daļiņu funkcijai, nevis skaitlim.

Ceturtais ir omega taukskābju vispārināšana. Linolskābe un alfa linolēnskābe ir neaizvietojamas, bet no tā neizriet, ka jebkurš eļļas veids vai uztura bagātinātājs būtu vienlīdz vērtīgs. Uzturā nozīme ir avotam un kopējam uztura veidam, nevis atsevišķai kapsulai.