Reproduktīvās sistēmas anatomija

Olnīcas (ovarium) ir mandeles lieluma dziedzeri dzemdes abās pusēs, piestiprināti pie saitēm un plašās saites aizmugurējās lapas. Tajās nobriest olšūnas un veidojas estrogēni un progesterons. Olvadi (tuba uterina) ir aptuveni desmit centimetrus gari kanāli, kuru brīvais gals atveras vēdera dobumā ar bārkstīm, kas aptver olnīcu ovulācijas brīdī.

Dzemde (uterus) ir bumbierveida, bieza gludās muskulatūras siena ar dobumu vidū, kas parasti nedaudz noliekta uz priekšu virs urīnpūšļa. Tās sieniņā izšķir gļotādu jeb endometriju, kas atjaunojas katru ciklu, biezo muskuļslāni un ārējo pārklājumu. Dzemdes kakls (cervix uteri) izvirzās makstī un satur gļotu korķi, kas maina blīvumu atkarībā no cikla fāzes.

Maksts (vagina) ir elastīgs, izstiepjams kanāls starp dzemdes kaklu un ārējiem dzimumorgāniem, ar krokotu gļotādu un skābu vidi, ko uztur pienskābās baktērijas.

Ārējos dzimumorgānus kopā sauc par vulvu. Tajā ietilpst lielās kaunuma lūpas (labia majora), mazās kaunuma lūpas (labia minora), klitors (clitoris) ar bagātīgu nervu apgādi, maksts priekštelpa, kurā atveras arī urīnizvadkanāls, un priekštelpas dziedzeri, kas izdala mitrinošu sekrētu.

• Klitors ir daudz lielāks, nekā redzams no ārpuses: tā kājiņas stiepjas dziļi gar kaunuma kaula zariem.
• Urīnizvadkanāla atvere atrodas atsevišķi, virs maksts ieejas, tā nav daļa no dzimumceļiem.
• Maksts priekštelpas dziedzeru aizsprostojums rada sāpīgu pietūkumu vienā pusē.
• Iegurņa pamatnes muskuļi atbalsta visus iegurņa orgānus un ir nozīmīgi pēcdzemdību atveseļošanā.

Sēklinieki (testis) atrodas sēklinieku maisiņā ārpus vēdera dobuma, jo spermatozoīdu nobriešanai nepieciešama temperatūra, kas zemāka par ķermeņa iekšējo. Katrā sēkliniekā ir simtiem sagrieztu kanāliņu, kuros notiek spermatoģenēze, un starp tiem guļ šūnas, kas ražo testosteronu.

No sēklinieka spermatozoīdi nonāk sēklinieka piedēklī (epididymis), kur nobriest un iegūst kustīgumu, tālāk pa sēklvadu (ductus deferens) caur cirkšņa kanālu iegurnī. Sēklas pūslīši (vesiculae seminales) un priekšdziedzeris (prostata) pievieno šķidrumu, kas baro un aizsargā dzimumšūnas. Priekšdziedzeris atrodas tieši zem urīnpūšļa un apņem urīnizvadkanāla sākumu, tāpēc tā palielināšanās traucē urinēšanu.

Dzimumloceklis (penis) sastāv no diviem kavernoziem ķermeņiem un viena sūkļveida ķermeņa, kas apņem urīnizvadkanālu. Erekcija rodas, kad asins pieplūde kavernozajos ķermeņos palielinās un venozā aizplūde tiek ierobežota.

Tā kā abas sistēmas veidojas no kopīga aizmetņa, daudzām struktūrām ir sava atbilsme otrā dzimumā. Šī tabula palīdz saprast gan attīstību, gan dažu iedzimtu variantu izcelsmi.

Pirmajās grūtniecības nedēļās abu dzimumu aizmetņi ir vienādi, un pastāv divi vadu pāri. Tālāko virzienu nosaka Y hromosomas gēns, kas iedarbina sēklinieka veidošanos, un tā izdalītie hormoni.

1. Veidojas dzimumdziedzera aizmetnis, kas vēl nav ne olnīca, ne sēklinieks.
2. Ja klāt ir Y hromosomas noteicošais gēns, aizmetnis pārveidojas par sēklinieku.
3. Sēklinieks izdala testosteronu un vielu, kas panāk sievišķo vadu atpakaļattīstību.
4. Bez šiem signāliem attīstās olnīca, olvadi, dzemde un maksts augšdaļa.
5. Vīrieša dzimumdziedzeri pirms dzimšanas nolaižas caur cirkšņa kanālu maisiņā.
6. Pubertātē hipofīzes hormoni no jauna iedarbina dzimumdziedzerus, un sistēma kļūst funkcionāla.

Sievietei cikls sākas ar folikulu augšanu olnīcā. Nobriedušais folikuls plīst, un olšūna nonāk olvada bārkstīs. Ja apaugļošanās nenotiek, dzemdes gļotāda tiek atgrūsta, un sākas menstruācijas. Vīrietim spermatoģenēze norit nepārtraukti, un no cilmes šūnas līdz gatavam spermatozoīdam paiet vairākas nedēļas.

Apaugļošanās parasti notiek olvada ārējā trešdaļā. Izveidojusies olšūna virzās uz dzemdi un iegremdējas gļotādā aptuveni nedēļu pēc apaugļošanās. Tieši šī ceļa anatomija izskaidro, kāpēc olvadu bojājums pēc iekaisuma ir viens no biežākajiem neauglības cēloņiem un kāpēc rodas ārpusdzemdes grūtniecība.

Sievietēm biežākie traucējumi ir endometrioze, kurā dzemdes gļotādai līdzīgi audi atrodas ārpus dzemdes, dzemdes labdabīgi mezgli, policistisko olnīcu sindroms, iegurņa iekaisuma slimība un iegurņa orgānu noslīdējums. Vīriešiem biežāk sastopama sēklinieka vēnu paplašināšanās, priekšdziedzera labdabīga palielināšanās, iekaisumi un neauglība ar samazinātu spermatozoīdu skaitu vai kustīgumu.

Sievietes izmeklē un ārstē ginekologs, vīriešus urologs vai andrologs, bet neauglības gadījumā abus partnerus kopā vada reproduktologs. Bērniem iedzimtus dzimumorgānu variantus vērtē bērnu ķirurgs un endokrinologs.

Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja rodas pēkšņas, ļoti stipras sāpes vēdera lejasdaļā, sevišķi ar sliktu dūšu vai ģīboni, ja sēklinieks pēkšņi sāp un pietūkst, ja ir spēcīga dzimumceļu asiņošana vai ja grūtniecības sākumā parādās sāpes un asiņošana.

Izmeklējumi atšķiras, bet princips ir līdzīgs: vispirms apskate un ultrasonogrāfija, tad mērķtiecīgākas metodes atkarībā no aizdomām.

• Ginekoloģiskā apskate ar spoguļiem un dzemdes kakla šūnu paraugu.
• Transvagināla ultrasonogrāfija dzemdes, endometrija un olnīcu novērtēšanai.
• Olvadu caurejamības pārbaude ar kontrastvielu neauglības izmeklēšanā.
• Spermas analīze, kas vērtē spermatozoīdu skaitu, kustīgumu un formu.
• Sēklinieku un priekšdziedzera ultrasonogrāfija, pēdējam bieži caur taisno zarnu.
• Laparoskopija, kad nepieciešams tieši apskatīt iegurņa orgānus.

Visbiežāk jauc vulvu un maksti: vulva ir viss ārējo dzimumorgānu kopums, maksts ir kanāls uz iekšu. Tāpat bieži tiek sajaukta olnīcu un dzemdes izcelsmes sāpju atrašanās vieta, jo iegurņa orgānu sāpes izstaro plaši un var atgādināt zarnu vai urīnceļu sāpes. Vīriešiem mēdz jaukt priekšdziedzeri ar sēkliniekiem, lai gan tie atrodas dažādās ķermeņa daļās un veic dažādus uzdevumus.

Mazāk zināma anatomiska īpatnība ir tā, ka sievietei vēdera dobums nav noslēgts. Olvada brīvais gals atveras vēderplēves telpā, tāpēc pastāv nepārtraukts ceļš no maksts caur dzemdi un olvadu līdz vēdera dobumam. Tas izskaidro, kā augšupejoša infekcija var sasniegt iegurņa vēderplēvi, kāpēc ovulācijas brīdī neliels asiņu daudzums var kairināt vēderplēvi un radīt sāpes cikla vidū, un kāpēc olšūna ceļā uz olvadu īsu brīdi atrodas ārpus jebkura kanāla. Vīrietim šāda atvēruma nav, un viņa dzimumceļi ir noslēgta caurule no sēklinieka līdz urīnizvadkanālam.