TJG Online
Vēsture un valdība

Satversmes sapulce: ko tā izdarīja 1920.-1922. gadā

Atjaunināts Publicēts 2 min lasīšana

Īsā atbilde

Satversmes sapulce bija Latvijas pirmā tautas vēlētā likumdevēja institūcija: vēlēta 1920. gada aprīlī, sanākusi uz pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā un darbojusies līdz 1922. gadam. Tās galvenais darbs ir Latvijas Republikas Satversme, pieņemta 1922. gada 15. februārī un spēkā esoša joprojām.

Pirms Satversmes sapulces valsti vadīja Tautas padome, ko 1918. gada novembrī izveidoja politiskās partijas savstarpēji vienojoties. Tā nebija vēlēta, un tieši tāpēc jaunās valsts pirmais uzdevums pēc Brīvības cīņām bija sarīkot vēlēšanas, kas dotu likumdevējam tautas mandātu. Satversmes sapulces vēlēšanas notika pēc proporcionālās sistēmas ar plašām vēlēšanu tiesībām, un sievietēm Latvijā balsstiesības bija jau šajās pirmajās vēlēšanās.

Par sapulces priekšsēdētāju kļuva Jānis Čakste, kurš 1922. gadā tika ievēlēts par pirmo Valsts prezidentu. Līdz Satversmes spēkā stāšanās brīdim valsts iekārtu noteica pagaidu noteikumi, ko sapulce pieņēma 1920. gada vasarā, tātad konstitūcijas vietā gadiem darbojās apzināti īslaicīgs risinājums.

Satversmes sapulce nenodarbojās tikai ar konstitūciju. Tā pieņēma agrāro reformu, kas sadalīja muižu zemes un radīja jaunsaimnieku slāni, un tas ilgtermiņā Latvijas sabiedrības struktūru izmainīja vairāk nekā jebkurš cits starpkaru lēmums. Tā pati sapulce kārtoja naudas, pilsonības un pārvaldes jautājumus valstī, kurā daudzas iestādes bija jāveido no nulles.

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad sanāca pirmā Saeima. Būtiski, ka sapulce pabeidza tikai Satversmes pirmo daļu par valsts iekārtu. Otrā daļa par cilvēka pamattiesībām netika pieņemta, jo par to nespēja vienoties, un šis robs tika aizpildīts tikai 1998. gadā, kad Saeima Satversmi papildināja ar nodaļu par cilvēka pamattiesībām.

Kāpēc tas svarīgi šodien

Satversmes nepārtrauktība ir juridiskais pamats Latvijas valsts kontinuitātes doktrīnai: Latvija 1990. gadā neradīja jaunu valsti, bet atjaunoja 1918. gadā dibinātās valsts neatkarību. 1990. gada 4. maija deklarācija atjaunoja tieši Satversmes pirmos pantus par valsts neatkarību, suverēnās varas piederību tautai, teritoriju un vēlēšanu principiem, atliekot pārējo daļu uz pārejas periodu, un pilnā apjomā Satversme atkal darbojas kopš 1993. gada.

Praktiskās sekas ir plašākas, nekā liekas: uz šo pašu nepārtrauktību balstās gan pilsonības regulējums, gan īpašumu atjaunošanas loģika deviņdesmitajos gados, gan Latvijas nostāja par okupācijas seku juridisko vērtējumu.

Ar ko to jauc

Visbiežāk Satversmes sapulci jauc ar Satversmes tiesu. Tests: Satversmes sapulce Satversmi uzrakstīja un pastāvēja divus gadus pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā; Satversmes tiesa ir 1996. gadā izveidota pastāvīga tiesa, kas pārbauda, vai pieņemtie tiesību akti atbilst Satversmei. Viena rakstīja, otra piemēro.

Otra sajaukšana ir ar Tautas padomi un ar Saeimu. Tautas padome (1918.-1920.) bija partiju deleģēta pagaidu institūcija, Satversmes sapulce (1920.-1922.) bija vēlēta un ar konstitucionālu uzdevumu, Saeima (kopš 1922.) ir pastāvīgais parlaments. Ja tekstā parādās 17. novembris vai 18. novembris, runa ir par Tautas padomi, nevis par Satversmes sapulci.

Kur skatīt pirmavotus

Satversmes sapulces sēžu stenogrammas un tā laika prese ir pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā kolekcijā, bet dokumentu oriģināli glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā. Satversmes spēkā esošā redakcija ar visiem grozījumiem ir vietnē likumi.lv, un Saeimas mājaslapā ir publicēti skaidrojošie materiāli.

Ja vajadzīga atsauce akadēmiskam darbam, ar apkopojošiem rakstiem nepietiek: datumi par pieņemšanu, izsludināšanu un spēkā stāšanos atšķiras, un šīs trīs lietas nav viens un tas pats notikums.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti