Sēnveida kārpiņas uz mēles: uzbūve un nozīme

Lai saprastu sēnveida kārpiņu vietu, tās jāsalīdzina ar pārējām. Atšķirības ir gan formā, gan izvietojumā, gan tajā, vai kārpiņā vispār ir garšas pumpuriņi.

Kārpiņas serdi veido saistaudu izaugums, ko sauc par saistaudu kārpiņu, un tajā ienāk kapilāru cilpa un nervu šķiedras. Pāri tam ir daudzkārtains plakanais epitēlijs, kas šeit ir plāns un nesarago, tāpēc caurspīdīgs.

Garšas pumpuriņš ir sīks, bumbierveida šūnu kopums, kas iebūvēts epitēlijā un ar sīku poru atveras uz virsmas. Tajā ir vairāku tipu šūnas: jutīgās šūnas, kas atpazīst garšas vielas, atbalsta šūnas un pamata šūnas, no kurām veidojas jaunas.

Svarīgi, ka garšas pumpuriņu šūnas nepārtraukti atjaunojas. Tās ir vienas no īsāk dzīvojošajām specializētajām šūnām organismā, un tieši tāpēc garša atgriežas samērā ātri pēc apdeguma ar karstu dzērienu, kaut arī īslaicīgi ir stipri traucēta.

• Epitēlijs: plāns, nesaragojošs, caurspīdīgs.
• Saistaudu serde: kapilāru cilpa un nervu šķiedras.
• Garšas pumpuriņš: jutīgās, atbalsta un pamata šūnas.
• Pora virspusē: ceļš, pa kuru garšas vielas nonāk līdz receptoriem.

Sēnveida kārpiņu garšas informāciju vada bungādiņas stīga (chorda tympani), kas ir sejas nerva (nervus facialis) zars. Tas ir svarīgs anatomisks fakts, jo šis nervs ceļā no vidusauss iet ļoti tuvu bungādiņai un dzirdes kauliņiem.

Tā paša apvidus pieskārienu, temperatūru un sāpes vada mēles nervs (nervus lingualis), kas ir trīszaru nerva apakšžokļa zara atzarojums. Abi nervi kādu posmu iet kopā, tāpēc mēles nerva bojājums bieži vienlaikus izraisa gan nejutīgumu, gan garšas zudumu mēles priekšdaļas attiecīgajā pusē.

Mēles aizmugurējo trešdaļu apgādā rīkles mēles nervs (nervus glossopharyngeus), bet pašu mēles sakni un uzbalseni nervus vagus zari. Tas nozīmē, ka garša no vienas mēles nāk pa trim dažādiem galvas nerviem, un tieši tāpēc pilnīgs garšas zudums no viena nerva bojājuma ir rets.

Mēles kārpiņas veidojas jau augļa attīstības laikā, un garšas pumpuriņi ir funkcionāli vēl pirms dzimšanas. Auglis norij amnija šķidrumu, un tā sastāvs, kas atkarīgs arī no mātes uztura, tiek uzskatīts par pirmo saskarsmi ar garšu daudzveidību.

Jaundzimušajam garšas pumpuriņi ir izplatīti plašāk nekā pieaugušajam, tostarp uz aukslējām un rīkles sienas. Zīdaiņiem izteikti dominē pieņemšana saldajam un noraidījums rūgtajam, kas bioloģiski ir loģiski: saldā garša norāda uz enerģiju, rūgtā brīdina par iespējamu indi.

Ar gadiem garšas pumpuriņu skaits un jutība parasti samazinās, un tam pievienojas ožas pavājināšanās, sausa mute un lietoto zāļu blakusparādības. Tieši tāpēc gados vecāki cilvēki bieži sūdzas, ka ēdienam „nav garšas", kaut arī pati mēle izskatās normāla. Šī iemesla dēļ sāls patēriņš ar vecumu mēdz nemanāmi pieaugt.

Sēnveida kārpiņas ir viena no retajām mikroskopiskajām struktūrām, ko var aplūkot bez jebkādas aparatūras, un tieši tāpēc mēles apskate ir tik informatīva.

1. Apskate labā apgaismojumā: vērtē krāsu, mitrumu, aplikumu un to, vai kārpiņas ir saskatāmas.
2. Salīdzina abas mēles puses, jo asimetrija norāda uz nerva vai vietēja procesa iesaisti.
3. Pārbauda kustīgumu, izbāžot mēli taisni uz priekšu.
4. Garšas pārbaude ar atšķirīgiem šķīdumiem atsevišķi katrā mēles pusē, ja ir aizdomas par nerva bojājumu.
5. Asins analīzes, ja mēle ir gluda un sarkana, lai izvērtētu dzelzs un B grupas vitamīnu līmeni.
6. Biopsija tikai tad, ja ir nepārejoša, sacietējusi vai čūlojoša pārmaiņa.

Gluda, spīdīga un sarkana mēle, kurā kārpiņas vairs nav saskatāmas, latviešu praksē visbiežāk liek domāt par B12 vitamīna, folskābes vai dzelzs trūkumu. Šo stāvokli sauc par atrofisku glosītu, un tas parasti pavada arī nogurumu un bālumu.

Pēkšņi pietūkušas, sāpīgas un izteikti redzamas sēnveida kārpiņas mēles galā ir pārejoša kārpiņu iekaisuma tipiska aina, kas mēdz parādīties pēc mēles apdedzināšanas, kairinoša ēdiena vai vīrusa infekcijas un pāriet pati dažās dienās.

Atsevišķi jāmin spilgti sarkana mēle ar izcēlušām kārpiņām, ko sauc par zemeņu mēli. Tā pavada dažas infekcijas slimības bērniem, un kopā ar augstu temperatūru, izsitumiem un sarkanām acīm tā ir iemesls nekavējoties vērsties pie ārsta. Ar mēles pārmaiņām nodarbojas ģimenes ārsts, zobārsts un mutes, sejas un žokļu ķirurgs, bet, ja iesaistīti nervi, arī otorinolaringologs un neirologs.

• Gluda sarkana mēle: iespējams dzelzs vai B grupas vitamīnu trūkums.
• Sāpīgas atsevišķas kārpiņas: visbiežāk pārejošs vietējs kairinājums.
• Balts aplikums, ko var noberzt: bieži sēnīšu infekcija, īpaši pēc antibiotikām.
• Nepārejoša čūla vai sacietējums vairāk nekā divas nedēļas: nekavējoties pie ārsta.

Pirmā un biežākā kļūda ir kārpiņu pielīdzināšana garšas pumpuriņiem. Kārpiņa ir redzama ar aci, pumpuriņš ir mikroskopisks un atrodas kārpiņas iekšpusē. Tāpēc teiciens, ka cilvēks „redz savus garšas pumpuriņus", nav precīzs.

Otra sajaukšana notiek ar vaļņveida kārpiņām mēles aizmugurē. Tās ir daudz lielākas un pamanāmas, un cilvēks, ieraugot tās spogulī, dažkārt nobīstas, domājot, ka tie ir audzēji. Tā ir pilnīgi normāla anatomiska struktūra, kas atrodas simetriskā V veida rindā.

Trešais pārpratums ir jaukt pietūkušas kārpiņas ar mutes gļotādas pūslīšiem vai afti. Afta ir iedobta, ar bālganu dibenu un sarkanu maliņu, kārpiņa ir pacelta virs virsmas. Šī atšķirība praksē palīdz saprast, vai runa ir par kairinājumu vai par gļotādas bojājumu.

Pirmais mazāk zināmais fakts ir tas, ka izplatītā mēles karte ar atsevišķām zonām saldajam, sāļajam, skābajam un rūgtajam ir maldīga. Visas pamatgaršas var uztvert visā mēles daļā, kur vien ir garšas pumpuriņi, tikai ar nelielām jutības atšķirībām. Šis priekšstats radies no vecas pētījumu datu nepareizas interpretācijas un mācību grāmatās saglabājies gadu desmitiem.

Otrais ir sēnveida kārpiņu skaita ievērojamā individuālā atšķirība. Cilvēkiem ar blīvāku kārpiņu izvietojumu mēles galā rūgtās garšas un asuma sajūta mēdz būt spēcīgāka, un tas daļēji izskaidro, kāpēc vieniem brokoļi vai greipfrūts šķiet nepanesami rūgti, bet citiem ne.

Trešā nianse ir saistīta ar ausu operācijām. Tā kā bungādiņas stīga iet caur vidusausi, vidusauss iekaisuma vai operācijas gadījumā tā var tikt kairināta, un cilvēks pēc tam jūt metālisku garšu vai garšas izmaiņu mēles priekšdaļas vienā pusē. Otrā puse to bieži lielā mērā kompensē, tāpēc sūdzība laika gaitā mazinās.