Sēžas un augšstilba saite gūžas locītavā

Saite sākas plati no sēžas kaula (os ischii) ķermeņa un no acetabulum aizmugurējās un apakšējās malas, tieši zem locītavas kausiņa. No šejienes šķiedras virzās uz augšu un uz sāniem, aptverot augšstilba kaula kaklu no aizmugures.

Daļa šķiedru turpinās horizontāli un piestiprinās lielā grozītāja (trochanter major) iekšējā virsmā un pamatnē, bet daļa iejaucas kapsulas apļveida joslā, nesasniedzot kaulu vispār. Tieši šī apļveida josla, ko sauc par zona orbicularis, darbojas kā savelkama aproce ap kaula kaklu un neļauj galvai izslīdēt no kausiņa pat tad, kad kāju velk uz leju.

• Sākums: sēžas kaula ķermenis un acetabulum aizmugurējā apakšējā mala.
• Virziens: spirāliski uz augšu, uz sāniem un uz priekšu.
• Piestiprināšanās: lielā grozītāja pamatne un iekšējā virsma, daļēji augšstilba kaula kakls.
• Kaimiņattiecības: aiz tās atrodas četrstūra augšstilba muskulis un sēžas nervs.

Visas trīs kapsulārās saites ir visvairāk nospriegotas, kad gūža ir iztaisnota, un visvaļīgākās, kad tā ir saliekta un viegli izgriezta uz āru. Tieši tāpēc cilvēks ar sāpīgu gūžas locītavu instinktīvi tur kāju viegli saliektu: šādā stāvoklī kapsulā ir vislielākais tilpums un vismazākais spiediens.

Sēžas un augšstilba saite ir vienīgā, kas nozīmīgi bremzē iekšējo rotāciju. Ja to pārgriež, piemēram, operācijas laikā, iekšējās rotācijas amplitūda palielinās. Tā ierobežo arī pārmērīgu kājas pievilkšanu pie viduslīnijas, kad gūža ir iztaisnota.

Praktiski to var pārbaudīt pašam: ja apsēžas uz krēsla un pagriež pēdu uz iekšu, gūžas kustība ir brīva, bet, stāvot taisni un mēģinot pagriezt kāju uz iekšu ap tās asi, amplitūda ir manāmi mazāka. Starpību rada tieši aizmugurējās saites nospriegojums iztaisnotā stāvoklī.

Ja cilvēks stāv mierīgi, gūžas muskuļi strādā pārsteidzoši maz. Ķermeņa smaguma centrs atrodas aiz gūžas locītavu asīm, tāpēc iegurnis tiecas paslīdēt atpakaļ. Šo tieksmi aptur nevis muskuļi, bet nospriegotās priekšējās un aizmugurējās kapsulārās saites.

Sēžas un augšstilba saite šajā sistēmā darbojas kā aizmugurējā atsaite, kas neļauj kaula galvai pagriezties uz iekšu un izbīdīties. Praktiskās sekas ir tādas, ka stāvēšana cilvēkam ir enerģētiski lēta, taču ilgstoša stāvēšana ar pārliektu muguru pārslogo tieši šīs saites, un tas var izpausties kā trulas sāpes gūžas aizmugurē.

Augļa attīstības laikā gūžas locītava veidojas no vienota skrimšļa apvidus, un kapsula ar saitēm nobriest vēlāk nekā kaulainais kausiņš. Jaundzimušajam kapsula ir vaļīgāka, un tieši tāpēc iespējama iedzimta gūžas displāzija, kad kaula galva nesēž kausiņā pietiekami dziļi. Latvijā zīdaiņiem gūžas locītavas pārbauda klīniski un ar ultrasonogrāfiju.

Pusmūžā kolagēna šķiedras kļūst blīvākas un mazāk izstiepjamas, kustību apjoms pakāpeniski samazinās, un pirmā parasti zūd tieši iekšējā rotācija. Gūžas artrozes gadījumā kapsula sabiezē un saraujas, kas klīniski izpaužas kā ierobežota iekšējā rotācija jau agrīnā stadijā, kad rentgenogrammā izmaiņas vēl ir nelielas.

Bērniem un pusaudžiem, kas nodarbojas ar vingrošanu, dejām vai daiļslidošanu, kapsula ilgstošas stiepšanas ietekmē var kļūt vaļīgāka nekā vienaudžiem. Tas dod iespaidīgu kustību apjomu, taču vēlāk dzīvē palielina risku, ka locītavas mala un skrimšļa apmale tiks pārslogota.

Starp sēžas pauguru un augšstilba kaula mazo grozītāju ir šaura sprauga, caur kuru iet četrstūra augšstilba muskulis. Ja šī sprauga ir iedzimti šaura, ja mainījies augšstilba kaula kakla leņķis vai ja iegurnis ir noliekts uz priekšu, muskulis tiek regulāri saspiests. Attīstās tūska un sāpes.

Sūdzības ir raksturīgas: sāpes sēžamvietas dziļumā, kas pastiprinās, ejot ar gariem soļiem un gūžai izstiepjoties atpakaļ, dažkārt ar izstarojumu uz augšstilba aizmuguri. Tā kā sēžas nervs iet tieši šajā apvidū, sūdzības bieži noturīgi uzskata par starpskriemeļu diska izraisītu išiasu.

Riska faktori ir iegurņa un augšstilba kaula ģeometrijas īpatnības, iepriekš pārciests augšstilba kaula kakla lūzums, kā arī stāvoklis pēc gūžas endoprotezēšanas, ja mainījies kaula kakla garums vai pagrieziena leņķis. Dažkārt sūdzības parādās arī pēc strauja slodzes pieauguma, piemēram, uzsākot skriešanu kalnup.

Ārstēšanu parasti sāk konservatīvi ar slodzes pielāgošanu, fizioterapiju un iegurņa stāvokļa korekciju; dažkārt veic ultrasonogrāfijas kontrolē mērķētu injekciju. Ar šo problēmu nodarbojas ortopēds traumatologs, bieži sadarbībā ar fizikālās medicīnas ārstu un fizioterapeitu.

Pati saite parastā rentgenogrammā nav redzama, tāpēc diagnostika balstās uz izmeklēšanu ar rokām un attēldiagnostiku. Rentgenogrammu tomēr veic, lai izslēgtu artrozi, displāziju vai kaula formas novirzes.

1. Anamnēze: kur tieši sāp, kad pastiprinās, vai sāpes ir soļa garumatkarīgas.
2. Kustību apjoma pārbaude, īpaši iekšējā rotācija saliektā un iztaisnotā gūžā.
3. Provokācijas testi, kas apvieno iztaisnošanu, pievilkšanu un ārējo rotāciju.
4. Rentgenogramma iegurnim, lai izslēgtu kaulainas pārmaiņas.
5. Magnētiskā rezonanse: rāda saiti, četrstūra muskuļa tūsku un telpas platumu.
6. Diagnostiska injekcija kā papildu apstiprinājums neskaidros gadījumos.

Sāpes gūžas aizmugurē ir viena no biežāk kļūdaini skaidrotajām sūdzībām, jo šajā apvidū pārklājas mugurkaula, locītavas, cīpslu un nervu cēloņi. Atšķiršana balstās uz to, kāda kustība sāpes izraisa un kur tieši ir jutīgākais punkts.

• Starpskriemeļu diska izraisīts išiass: sāpes sākas mugurā un iet lejup zem ceļa, bieži ar nejutīgumu.
• Sēžas cīpslu piestiprināšanās vietas pārslodze: sāpes tieši uz sēžas paugura, pastiprinās sēžot uz cietas virsmas.
• Krustu un zarnkaula locītavas problēma: jutīgums pie iegurņa aizmugurējās augšējās izciļņa.
• Gūžas artroze: sāpes cirksnī, nevis sēžamvietā, ar rīta stīvumu.
• Dziļā sēžas sindroms: nerva kairinājums zem bumbierveida muskuļa, sāpes sēžot ilgstoši.

Pirmkārt, šo saišu spirālveida uzbūve nozīmē, ka tās nav pārraujamas kā ceļa krusteniskās saites. Gūžas locītavā traumas rezultāts daudz biežāk ir kaula lūzums vai locītavas izmežģījums ar kapsulas plīsumu, nevis izolēts saites bojājums.

Otrkārt, gūžas artroskopijas attīstība mainīja attieksmi pret kapsulu. Kad iekļūšanai locītavā kapsulu pārgriež, tā ir jāsašuj, jo neatjaunota kapsula var radīt smalku nestabilitāti ar noturīgām sāpēm. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad saites nozīme kļuva skaidra tieši no operāciju pieredzes, nevis no anatomijas mācību grāmatas.