Šķiedru locītavas: šuves, sindesmozes, gomfoze

Visi trīs šķiedru savienojumu veidi izmanto vienu un to pašu principu, proti, kolagēna šķiedras, kas stiepjas no viena kaula uz otru. Atšķiras šo šķiedru garums, izkārtojums un tas, cik cieši kauli saskaras.

Jo garākas ir savienojošās šķiedras, jo vairāk kustības savienojums pieļauj. Šuvē tās ir ļoti īsas, sindesmozē garākas, un tieši tāpēc sindesmoze ir kustīgākais no trim veidiem.

Galvaskausa velvi veido plakani kauli, kuru malas savstarpēji saķeras kā puzles gabali. Šāda viļņota forma palielina saskares laukumu un padara savienojumu izturīgāku pret triecienu.

Pieaugušam cilvēkam šuves pakāpeniski pārkaulojas, un šo procesu sauc par sinostozi. Tas notiek nevienmērīgi un dažādos vecumos, tāpēc šuvju stāvokli vienu pašu par vecuma noteikšanas metodi izmantot nevar, lai gan tiesu medicīnā to vērtē kopā ar citām pazīmēm.

• Vainagšuve (sutura coronalis) starp pieres kaulu un abiem paura kauliem.
• Bultšuve (sutura sagittalis) starp abiem paura kauliem pa galvas vidu.
• Lambdveida šuve (sutura lambdoidea) starp paura kauliem un pakauša kaulu.
• Zvīņveida šuve (sutura squamosa), kur deniņu kaula zvīņa uzguļ paura kaulam.
• Avotiņi (fonticuli), tas ir, plaši saistaudu laukumi šuvju krustpunktos jaundzimušajam.

Jaundzimušajam galvaskausa velves kauli vēl nesaskaras, un starp tiem ir elastīgi saistaudi. Tas ir nepieciešams divu iemeslu dēļ: galva dzemdību laikā var uz laiku mainīt formu, un smadzenes turpina strauji augt pirmajos dzīves gados.

Augšana notiek tieši šuvju malās: kaulu mala pieaug tieši tad, kad smadzenes spiež no iekšpuses. Tāpēc galvaskausa forma ir smadzeņu augšanas rezultāts, nevis otrādi.

Ja kāda šuve pārkaulojas pāragri, galvaskauss šajā virzienā vairs neaug un turpina augt pārējos virzienos, tāpēc galva iegūst raksturīgu formu. Šo stāvokli sauc par kraniosinostozi, un ar to nodarbojas bērnu neiroķirurgs kopā ar sejas un žokļu ķirurgu. Vecākiem jāzina, ka ne katra galvas asimetrija ir kraniosinostoze; daudz biežāk tā ir stāvokļa izraisīta galvas saplacināšana, kas rodas, bērnam ilgstoši guļot vienā pozā.

Sindesmozes savieno divus paralēlus kaulus visā to garumā vai to galos. Apakšdelmā starp spieķa kaulu un elkoņa kaulu ir izstiepta starpkaulu plēve, apakšstilbā tāda pati plēve savieno stilba kaulu ar lielakaulu, un pie potītes abus kaulus tur kopā vairākas spēcīgas saites.

Šāda uzbūve pilda trīs uzdevumus. Tā notur kaulus pareizā attālumā, pārnes slodzi no viena kaula uz otru un kalpo par plašu muskuļu piestiprināšanās virsmu.

Potītes sindesmozei ir vēl viens uzdevums. Pēdas pacelšanas laikā potītes locītavā iesprūst platākā kaula daļa, tāpēc abiem apakšstilba kauliem jāatvirzās viens no otra par niecīgu attālumu. Ja šī padevība zūd, potītes kustība tiek ierobežota.

Traumas un slimības skar katru veidu savādāk, un no tā atkarīgs gan sūdzību raksturs, gan ārstēšana.

Ar potītes traumu vēršas pie traumatologa ortopēda, ar zobu kustīgumu pie zobārsta vai periodontologa, ar bērna galvas formas izmaiņām pie ģimenes ārsta vai pediatra, kurš vajadzības gadījumā nosūta tālāk. Steidzami jāmeklē palīdzība, ja pēc galvas traumas ir samaņas zudums, atkārtota vemšana, pieaugošas galvassāpes vai izteikta miegainība, kā arī ja zīdainim avotiņš ir izspiedies un saspringts.

• Potītes sindesmozes bojājums, kas rodas, pēdai piespiedu kārtā pagriežoties uz āru, un dzīst ilgāk par parastu saišu sastiepumu.
• Apakšdelma starpkaulu plēves bojājums kopā ar kaula lūzumu, kas var novest pie kaulu savstarpējas nobīdes.
• Kraniosinostoze, kurā šuve pārkaulojas pāragri.
• Galvaskausa lūzums, kas radioloģiski jānodala no normālas šuves.
• Periodontīts, kurā iekaisums noārda zoba piestiprinājuma šķiedras un kaulu, un zobs kļūst kustīgs.
• Zoba saaugšana ar kaulu, kurā periodonta sprauga zūd un zobs vairs nav pārvietojams ar ortodontiskām metodēm.

Izmeklēšanas metode atkarīga no savienojuma atrašanās vietas, bet kopīgs ir princips: vērtē gan struktūru attēlā, gan padevību slodzes laikā.

1. Sūdzību un traumas mehānisma noskaidrošana, jo tieši mehānisms norāda uz iespējamo bojājumu.
2. Apskate un taustīšana, meklējot sāpju punktu tieši virs savienojuma.
3. Slodzes pārbaudes, piemēram, potītes gadījumā abu apakšstilba kaulu saspiešana augstāk par bojājuma vietu, kas sāpes izraisa sindesmozes rajonā.
4. Rentgenogramma, kurā vērtē kaulu savstarpējo attālumu, dažkārt ar slodzi.
5. Datortomogrāfija galvaskausa šuvju un smalku lūzumu vērtēšanai.
6. Magnētiskā rezonanse saišu un plēvju bojājumu precizēšanai.
7. Zobārstniecībā vietējā rentgenogramma, ar kuru vērtē periodonta spraugu un kaula līmeni.

Radioloģijā klasiska kļūda ir normālas galvaskausa šuves uztveršana par lūzumu un otrādi. Šuvei ir viļņota, zobaina gaita, tā atrodas paredzamā vietā un ir simetriska otrā pusē, turpretī lūzuma līnija parasti ir taisnāka, ar asām malām un neievēro anatomiskās robežas.

Otrs biežs pārpratums ir parasta potītes saišu sastiepuma un sindesmozes bojājuma jaukšana. Parasts sastiepums sāp zem potītes ārējā kauliņa, un cilvēks bieži var uzkāpt uz kājas jau dažu dienu laikā. Sindesmozes bojājums sāp augstāk, virs potītes līmeņa, un atveseļošanās ir ievērojami ilgāka. Nepamanīts, tas var novest pie potītes nestabilitātes un agrīnas nodiluma slimības.

Trešais pārpratums ir domāt, ka simfīze ir šķiedru savienojums. Kaunuma kaulu savienojums un starpskriemeļu disks pieder skrimšļa savienojumiem, jo starp kauliem tur ir skrimslis, nevis tikai saistaudi.

Vārds nekustīgs šo savienojumu aprakstā ir maldinošs. Zoba piestiprinājums žoklī pieļauj niecīgu iegrimšanu, un tieši šī padevība kopā ar saitē esošajiem receptoriem ļauj sajust, cik cieti ir sakostais kumoss, un automātiski pielāgot košļāšanas spēku. Cilvēks ar implantu šo sajūtu zaudē, jo implants ir tieši saaudzis ar kaulu un starpslāņa nav. Tāpēc implanta slogošana tiek plānota citādi nekā sava zoba slogošana.

Līdzīgi ir ar potīti. Sindesmozei jāsaglabā neliela padevība, tāpēc mūsdienu ķirurģijā arvien biežāk izmanto elastīgus fiksācijas veidus stingras skrūves vietā, un, ja skrūvi tomēr lieto, tiek plānots, kā un kad tā tiks izņemta. Pārāk stingra fiksācija pati par sevi var ierobežot pēdas pacelšanu un pagarināt atveseļošanos.