Starpskriemeļu disks: uzbūve, funkcijas, trūce

Disks nav viendabīgs veidojums. Tā trīs daļas atšķiras pēc sastāva, pēc uzdevuma un pēc tā, kā tās noveco.

Šķiedru gredzenu veido daudzas koncentriskas kārtas, kurās kolagēna šķiedras iet slīpi. Būtiskais ir tas, ka blakus esošajās kārtās šķiedras ir vērstas pretējos virzienos, veidojot krustveida režģi. Šāda uzbūve ir ārkārtīgi izturīga pret stiepi jebkurā virzienā.

Tieši šī krustotā struktūra padara mugurkaula griešanos par visbīstamāko kustību diskam. Griežoties spriegumu uzņem tikai puse šķiedru, tas ir, tās, kuru virziens sakrīt ar kustību, kamēr pārējās atslābst. Ja griešanās notiek vienlaikus ar liekšanos uz priekšu un smaguma celšanu, slodze uz atsevišķām šķiedrām kļūst ļoti liela.

Gredzena aizmugurējā daļa ir plānāka un vājāka nekā priekšējā, un tieši tur to pastiprina tikai samērā šaura garenvirziena saite. Tāpēc serde izspiežas gandrīz vienmēr uz aizmuguri vai aizmuguri uz sāniem, tātad tieši mugurkaula kanāla un nervu saknītes virzienā.

Bērna diskā ir asinsvadi, bet augšanas gaitā tie izzūd, un pieauguša cilvēka disks ir lielākais bezasinsvadu veidojums organismā. Barības vielas nāk no skriemeļa ķermeņa kapilāriem caur gala plātnīti un pēc tam lēni izkliedējas pa disku.

Šo apmaiņu veicina kustība. Slodzes laikā no diska tiek izspiests šķidrums kopā ar vielmaiņas atkritumiem, bet atslodzes laikā tas uzsūc svaigu šķidrumu ar barības vielām. Tas nozīmē, ka mainīga, mērena slodze disku baro, bet gan ilgstošs nekustīgums, gan pastāvīga liela slodze to noplicina.

Smēķēšana šo procesu pasliktina, jo tā samazina sīko asinsvadu caurlaidību un skābekļa piegādi skriemeļa ķermenī. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad smēķēšanas ietekme uz muguru ir tieši izsekojama anatomiskā līmenī.

• Regulāra staigāšana un mērena kustība uzlabo apmaiņu diskā.
• Ilga nekustīga sēdēšana pasliktina diska barošanos.
• Atkārtota liela slodze ar griešanos palielina gredzena bojājuma risku.
• Smēķēšana un asinsvadu slimības pasliktina gala plātnīšu apgādi.

Disku novecošana sākas agrāk nekā vairumā citu audu. Ar gadiem serde zaudē daļu ūdeni saistošo molekulu, kļūst blīvāka un mazāk atšķirama no gredzena, un diska augstums samazinās. Šīs izmaiņas pašas par sevi nav slimība un lielā mērā ir normāls process.

Diska augstuma samazināšanās maina slodzes sadalījumu blakus esošajās locītavās. Aizmugurējās sīklocītavas sāk nest lielāku slodzi, nekā paredzēts, uz skriemeļu malām veidojas kaulu izaugumi, un mugurkaula kanāls var sašaurināties. Tieši no tā rodas daļa vecāka gadagājuma cilvēku muguras sūdzību.

Svarīgi saprast, ka attēldiagnostikas atradne un sūdzības bieži nesakrīt. Magnētiskās rezonanses izmeklējumos disku izmaiņas atrod arī daudziem cilvēkiem, kuriem mugura nekad nav sāpējusi. Tāpēc ārsts vērtē nevis attēlu atsevišķi, bet attēlu kopā ar simptomiem un izmeklēšanas atradni.

Trūce nerodas pēkšņi no viena nepareiza kustības, kaut arī tieši tā to bieži izjūt. Parasti gredzenā gadu gaitā veidojas sīkas plaisas, un kādā brīdī serdes materiāls pa tām izspiežas uz āru.

1. Gredzena iekšējās kārtās veidojas plaisas, bet ārējais slānis vēl ir vesels, un disks tikai izliecas uz āru.
2. Serdes materiāls iespiežas plaisā un izveido lokālu izvelvējumu, kas var spiest uz saknīti.
3. Serdes daļa izspiežas cauri gredzenam, bet paliek savienota ar disku.
4. Izspiedušais gabals atdalās pavisam un var pārvietoties mugurkaula kanālā.
5. Organisms izspiedušo materiālu atpazīst kā svešu un pakāpeniski to noārda, tāpēc daļa trūču laika gaitā samazinās pašas.

Ja izspiedums spiež uz nervu saknīti, sāpes izstaro pa attiecīgās saknītes zonu. Jostas daļā tas parasti nozīmē sāpes, kas no muguras iet lejup pa kāju, dažkārt līdz pēdai, ar tirpšanu vai nejutīgumu. Kakla daļā tās ir sāpes, kas izstaro pa roku.

Sāpes tipiski pastiprinās, klepojot, šķaudot vai sasprindzinoties, jo tad palielinās spiediens mugurkaula kanālā. Sēdēšana jostas trūces gadījumā bieži ir nepatīkamāka par staigāšanu.

Ir pazīmes, kuru gadījumā palīdzība vajadzīga nekavējoties. Ja parādās abu kāju vājums, nejutīgums starpenes un sēžamvietas rajonā, urīna aizture vai nesaturēšana, tā var būt zirgastes saspiešana, kas prasa steidzamu operāciju. Tāpat neatliekami jāizmeklē mugurkaula sāpes ar drudzi, pēc smagas traumas vai ar strauju neizskaidrojamu svara zudumu.

• Sāpes, kas izstaro pa kāju zem ceļa, liek domāt par saknītes iesaisti.
• Pastiprināšanās klepojot un šķaudot ir raksturīga pazīme.
• Kājas vājums, kas progresē, prasa steidzamu izmeklēšanu.
• Starpenes nejutīgums un urīnpūšļa traucējumi ir neatliekams stāvoklis.

Lielākajai daļai muguras sāpju gadījumu attēldiagnostika nav nepieciešama, jo sūdzības pāriet pašas dažu nedēļu laikā. Izmeklējumus nozīmē tad, ja ir neiroloģiski izkrišanas simptomi, brīdinājuma pazīmes vai ja tiek apsvērta operācija.

Izvēles metode disku novērtēšanai ir magnētiskās rezonanses izmeklējums, jo tas labi parāda mīkstos audus, serdes stāvokli un saknītes saspiedumu. Datortomogrāfija labāk parāda kaulu, bet disku redz sliktāk. Rentgenogramma disku neparāda vispār un dod tikai netiešu informāciju pēc starpskriemeļu attāluma.

Ceļš pie palīdzības parasti sākas pie ģimenes ārsta, kurš vajadzības gadījumā nosūta pie neirologa vai neiroķirurga. Lielākajā daļā gadījumu ārstēšana ir konservatīva, ar fizioterapeita vadītu kustību programmu un sāpju kontroli, un operāciju apsver tad, ja ir progresējošs vājums vai ilgstošas, ar citiem līdzekļiem nekontrolējamas saknītes sāpes.

Pirmais, kas pārsteidz daudzus pacientus: lielas diska trūces bieži vien izzūd pašas. Tieši izteikti izspiedušies un atdalījušies gabali tiek atpazīti kā svešs materiāls, ap tiem veidojas asinsvadi un iekaisuma šūnas, kas tos pakāpeniski noārda. Mazs, gredzenā paslēpies izvelvējums, gluži pretēji, var saglabāties ilgi.

Otrais ir tas, ka sāpes ne vienmēr rada spiediens. Serdes materiāls, nonākot saskarē ar nervu saknīti, izraisa arī ķīmisku iekaisumu, un tieši šis iekaisums bieži ir sāpju galvenais avots. Tas izskaidro, kāpēc sāpes var būt stipras pie neliela izspieduma un kāpēc pretiekaisuma ārstēšana palīdz, kaut arī izspiedums paliek.

Trešais ir praktisks: mugurkaula sāpju gadījumā gultas režīms vairs netiek ieteikts. Tā kā disks barojas no kustības, ilgstoša gulēšana pasliktina gan diska apgādi, gan muskuļu stāvokli. Ieteicams pēc iespējas ātrāk atgriezties pie mērenas, sāpju robežās pieļaujamas ikdienas aktivitātes, un konkrētu programmu palīdz izveidot fizioterapeits.