TJG Online
Finanses un investīcijas

Vai par obligāciju procentiem jāmaksā nodoklis?

Īsā atbilde

Procentu ienākums Latvijā ir kapitāla ienākums, un no tā principā maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Praksē izšķirošais ir tas, kas ir procentu izmaksātājs, vai tas ir Latvijas rezidents un vai ieguldījums tiek turēts ieguldījumu konta režīmā.

Sākumpunkts ir vienkāršs: likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ procentu ienākumu no noguldījumiem un parāda vērtspapīriem pieskaita kapitāla ienākumam. Tas nozīmē, ka ienākums tiek aplikts atsevišķi no algas, ar savu likmi, un tam ir sava deklarēšanas kārtība. Aktuālo likmi un deklarāciju veidlapas publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tās laika gaitā ir mainītas, tāpēc summas vienmēr jāpārbauda konkrētajā gadā, nevis jāpaļaujas uz atmiņā palikušu procentu skaitli.

Ja procentus izmaksā Latvijā reģistrēta banka vai cits Latvijas maksātājs, nodokli parasti ietur izmaksātājs. Klientam tad nav jāiesniedz atsevišķa kapitāla ienākuma deklarācija par šo summu, bet ir vērts saglabāt konta izrakstu, kurā redzams ieturējums. Ja procentus maksā ārvalstu brokeris vai ārvalstu emitents, ieturējuma parasti nav un nodokļa aprēķins un deklarēšana ir paša ieguldītāja pienākums.

Tieši šeit rodas biežākā kļūda. Cilvēks atver kontu pie ārvalstu brokera, saņem kuponu maksājumus par obligācijām un uzskata, ka nodoklis jau ir nokārtots ārzemēs vai ka mazas summas nav jādeklarē. Latvijas rezidents maksā nodokli par pasaulē gūtajiem ienākumiem, tāpēc ārvalstīs gūtie procenti ir jādeklarē. Ja ārvalstī jau ir ieturēts nodoklis, dubulto aplikšanu novērš nodokļu konvencija, bet tikai tad, ja ir dokuments, kas ieturējumu apliecina.

Atsevišķa iespēja ir ieguldījumu konta režīms. Tas ļauj nodokli maksāt nevis no katra saņemtā ienākuma, bet tad, kad no konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto. Režīms ir jāpiesaka Valsts ieņēmumu dienestam pirms tā lietošanas, un tam ir ierobežojumi: kontā drīkst turēt noteikta veida finanšu instrumentus, un no tā nedrīkst veikt citus darījumus. Ilgtermiņa ieguldītājam tas var būtiski vienkāršot uzskaiti.

Dažiem valsts un pašvaldību parāda vērtspapīriem likums vēsturiski ir paredzējis atbrīvojumu vai īpašu kārtību. Tā kā šie nosacījumi ir mainījušies, konkrētā emisija jāpārbauda divos avotos: emisijas noteikumos, ko publicē emitents, un Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumā par kapitāla ienākuma aplikšanu. Ja atbrīvojuma nav, obligāciju kupons tiek aplikts tāpat kā jebkurš cits procentu ienākums.

Uzņēmumiem kārtība ir pavisam cita. Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokli maksā brīdī, kad peļņa tiek sadalīta vai izmantota izdevumos, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tāpēc saņemtie obligāciju procenti paši par sevi nerada nodokļa maksājumu uzreiz. Tas nozīmē, ka fiziskas personas un uzņēmuma ieguldījumu nodokļu sekas nedrīkst salīdzināt tieši, un izvēle starp ieguldīšanu privāti vai ar sava uzņēmuma starpniecību ir jāpārrēķina konkrētā gadījumā.

Kā deklarēt soli pa solim

Vispirms savāciet brokera vai bankas gada pārskatu, kurā redzami visi procentu maksājumi, to datumi un valūta. Ārvalstu valūtā gūtais ienākums jāpārrēķina eiro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā kursa ienākuma gūšanas dienā. Tad aizpildiet attiecīgo deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Kapitāla ienākumam ir divi deklarēšanas ritmi: regulārais procentu un dividenžu ienākums tiek deklarēts pēc likumā noteiktā perioda, savukārt kapitāla pieaugums no vērtspapīru pārdošanas tiek deklarēts atsevišķi. Termiņi ir atkarīgi no ienākuma apmēra periodā, tāpēc pirms pirmās deklarācijas tie jāpārlasa Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Ar ko to bieži sajauc

Procentu ienākums nav tas pats, kas kapitāla pieaugums. Ja obligācija tiek pārdota dārgāk, nekā nopirkta, starpība ir kapitāla pieaugums ar savu aprēķinu un veidlapu. Viena un tā pati obligācija gada laikā var radīt abu veidu ienākumu, un tos deklarē atsevišķi.

Nejauciet arī uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un pensiju trešo līmeni ar obligācijām. Tiem ir pavisam cita nodokļu kārtība, tostarp attaisnoto izdevumu atvieglojums ar likumā noteiktu robežu. Ja portfelis ir sarežģīts vai ienākumi ir vairākās valstīs, nodokļu konsultanta vai zvērināta revidenta atzinums parasti izmaksā mazāk nekā vēlāka nokavējuma nauda.

Vēl viena izplatīta kļūda ir domāt, ka nodoklis jāmaksā tikai tad, kad nauda tiek izņemta no brokera konta uz bankas kontu. Ja ieguldījumu konta režīms nav pieteikts, nodokļa pienākums rodas brīdī, kad ienākums ir gūts, neatkarīgi no tā, vai nauda ir pārskaitīta uz Latviju. Šī kļūda parasti atklājas pēc starptautiskās datu apmaiņas, kad dienests par ārvalstu kontu jau ir informēts.

Avoti