Kas ir zematslēgas kaula artērija?

Vissvarīgākais zars ir skriemeļu artērija (a. vertebralis), kas atzarojas no pirmās daļas, uzkāpj caur kakla skriemeļu šķērsizaugumu atverēm un kopā ar otras puses artēriju veido pamata artēriju (a. basilaris). No tās asinis saņem smadzeņu stumbrs, smadzenītes un pakauša daivas. Tas nozīmē, ka asinsvads, kuru cilvēks uzskata par „rokas artēriju“, vienlaikus ir arī viens no diviem smadzeņu apasiņošanas ceļiem.

Otrs nozīmīgs zars ir iekšējā krūšu artērija (a. thoracica interna), kas nolaižas gar krūšu kaula iekšpusi un apgādā krūškurvja priekšējo sienu, videnes struktūras un piedalās vēdera priekšējās sienas apgādē. Pārējie zari ir vairogdziedzera un kakla stumbrs (truncus thyrocervicalis) kakla orgāniem un muskuļiem, kā arī ribu un kakla stumbrs (truncus costocervicalis) augšējām ribstarpām un kakla dziļajiem muskuļiem.

Iekšējā krūšu artērija ir izvēles asinsvads koronāro artēriju šuntēšanā. Iemesls ir praktisks: to nav jāatdala no sākuma vietas, tā ir pieradusi pie arteriālā spiediena un reti attīsta aterosklerozi, tāpēc šāds šunts kalpo ilgāk nekā vēnas šunts. Par šo īpašību cilvēks parasti uzzina tikai tad, kad kardioķirurgs paskaidro operācijas gaitu.

Zematslēgas kaula vēna ir viena no standarta vietām centrālā venozā katetra ievadīšanai. Anatomiskais orientieris, kas šajā procedūrā ir izšķirošs, ir tieši kāpšļu muskulis: vēna iet tam priekšā, artērija aiz tā. Šī viena struktūra atdala pareizo un nepareizo dūriena virzienu.

Šaurumā zem atslēgas kaula rodas krūškurvja izejas sindroms, kad artērija, vēna vai pleca pinuma saknes tiek saspiestas, piemēram, papildu kakla ribas, pārmērīgi attīstīta kāpšļu muskuļa vai pēc atslēgas kaula lūzuma sadzijuša kaula dēļ. Pazīmes ir dažādas atkarībā no tā, kura struktūra tiek saspiesta: roka nogurst un kļūst bāla, paceļot to virs galvas, vai arī parādās tirpšana pirkstos.

Ja artērijas sākuma daļa sašaurinās pirms skriemeļu artērijas atzarošanās, var izveidoties zematslēgas kaula zagšanas sindroms. Rokas darba laikā muskuļiem vajadzīgas asinis, spiediens aiz sašaurinājuma nokrīt, un asinis plūst atpakaļ pa skriemeļu artēriju uz roku, atņemot tās smadzeņu aizmugurējai daļai. Raksturīgi, ka reibonis, redzes traucējumi vai nestabilitāte parādās tieši tad, kad cilvēks aktīvi strādā ar vienu roku.

Pie ārsta jādodas, ja abās rokās mērītais asinsspiediens ir manāmi atšķirīgs, ja roka noslodzē paliek sāpīga, bāla vai auksta, ja reibonis regulāri sakrīt ar rokas darbu. Pēkšņi auksta, bāla un nejutīga roka ir neatliekams stāvoklis, kurā jāsauc neatliekamā palīdzība. Ar šiem stāvokļiem strādā asinsvadu ķirurgs un kardiologs, sākotnējo izmeklēšanu organizē ģimenes ārsts.

Cilvēkus bieži mulsina tas, ka rokas asinsvadam ceļā uz plaukstu mainās nosaukums. Tā nav sazarošanās: viens un tas pats asinsvads līdz pirmās ribas ārējai malai ir zematslēgas kaula artērija, tālāk līdz lielā krūšu muskuļa apakšējai malai paduses artērija, tad augšdelma artērija (a. brachialis), un tikai elkoņa bedrē tā patiešām sadalās spieķa kaula artērijā (a. radialis) un elkoņa kaula artērijā (a. ulnaris).

Otra bieža sajaukšana ir ar zematslēgas kaula vēnu. Artērija nes ar skābekli bagātas asinis no sirds uz perifēriju, vēna nes asinis atpakaļ uz sirdi, un tās atrodas tuvu, bet nav savstarpēji aizvietojamas. Tieši vēnā ievada katetrus, artērijā ne.

Praktisks orientieris, ko ir vērts paturēt prātā: pulsu virs atslēgas kaula, kakla bedrītē aiz atslēgas kaula, var sataustīt tieši tāpēc, ka artērija tur izliecas pāri cietai pirmajai ribai. Asinsvads, kas iet pāri kaulam, ir vienlaikus viegli sataustāms un viegli saspiežams, un tā ir ne tikai izmeklēšanas ērtība, bet arī iemesls, kāpēc tieši šajā vietā rodas saspiešanas sindromi.