Kas ir trešais galvaskausa nervs?

Augšējais zars vada augšējā plakstiņa cēlājmuskuli (m. levator palpebrae superioris) un augšējo taisno muskuli (m. rectus superior).

Apakšējais zars vada vidējo taisno muskuli (m. rectus medialis), apakšējo taisno muskuli (m. rectus inferior) un apakšējo slīpo muskuli (m. obliquus inferior). Pa šo pašu zaru iet parasimpātiskās šķiedras uz ciliāro gangliju.

Divi muskuļi paliek ārpus tā pārvaldes: sānu taisno muskuli (m. rectus lateralis) vada atvedējnervs (n. abducens, VI), bet augšējo slīpo muskuli (m. obliquus superior) vada bloka nervs (n. trochlearis, IV). To ir viegli atcerēties pēc apzīmējuma LR6SO4: sānu taisnais seši, augšējais slīpais četri, viss pārējais trīs.

Pilnīgs bojājums dod raksturīgu kopainu. Plakstiņš nokarājas, jo cēlājmuskulis nestrādā. Acs ābols pagriežas uz leju un uz āru, jo darbojas tikai tie divi muskuļi, kurus vada citi nervi. Rodas dubultošanās. Zīlīte paplašinās un slikti reaģē uz gaismu, un tuvumā redzētais paliek izplūdis, jo lēca vairs neizliecas.

Daļējs bojājums var skart tikai daļu no šīm funkcijām, un tieši tas, kas tiek skarts, ir vissvarīgākā informācija ārstam.

Parasimpātiskās šķiedras iet nerva ārējā kārtā, tuvu virsmai, bet kustību šķiedras iet vidū. No tā izriet noteikums, ko izmanto katrā uzņemšanas nodaļā.

Ja nervu saspiež no ārpuses, piemēram, artērijas izplešanās nerva tuvumā vai smadzeņu audu pārbīde, vispirms cieš tieši ārējās šķiedras, un zīlīte paplašinās agri. Ja cieš nerva asinsapgāde no iekšpuses, kā mēdz notikt cukura diabēta vai ilgstoši paaugstināta asinsspiediena gadījumā, bojāta tiek nerva serde, bet zīlīte bieži paliek normāla.

Tāpēc pēkšņs plakstiņa nokarāšanās un dubultošanās gadījums kopā ar paplašinātu zīlīti, jo īpaši ar spēcīgām, pēkšņi sākušām galvassāpēm, ir neatliekamas palīdzības izsaukšanas iemesls, nevis pieraksta jautājums. Ar šādiem pacientiem strādā neirologs, neiroķirurgs un neirooftalmologs.

Pirmā sajaukšana ir ar pārējo divu acs nervu bojājumiem. Atvedējnerva bojājumā acs nevar pagriezties uz āru, un dubultošanās ir horizontāla un stiprāka, skatoties tālumā uz bojātās puses pusi. Bloka nerva bojājumā dubultošanās ir vertikāla vai slīpa, pastiprinās, skatoties uz leju, tāpēc traucē lasīt un kāpt lejā pa kāpnēm, un cilvēks neapzināti noliec galvu uz pretējo plecu.

Otrā sajaukšana ir ar Hornera sindromu. Arī tur plakstiņš nokarājas, bet zīlīte ir šaura, nevis plata, un acs ābola kustības ir pilnīgi normālas. Plakstiņa nokarāšanās ar platu zīlīti un ar šauru zīlīti ir divas dažādas slimības ar dažādiem cēloņiem.

Trešā ir miastēnija, kurā plakstiņa nokarāšanās un dubultošanās mainās dienas gaitā un pastiprinās nogurumā, bet zīlīte netiek skarta nekad.

Plakstiņu cēlājmuskuļus abās pusēs vada viena kopīga kodola daļa viduslīnijā. Tāpēc pats nerva bojājums dod vienpusēju plakstiņa nokarāšanos, bet bojājums pašā kodolā vidussmadzenēs var dot abpusēju nokarāšanos. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kur simptoma pusējums norāda uz bojājuma dziļumu.

Vēl viena īpatnība: šķiedras uz augšējo taisno muskuli pārkrustojas un iet uz pretējās puses aci. Tāpēc kodola līmeņa bojājums traucē skatienu uz augšu nevis tajā pašā, bet pretējā acī. Perifēra bojājuma gadījumā tāda krustojuma nav.

Nosaukums ir burtisks: oculus ir acs, motor ir kustinātājs. Latviskais nosaukums „acs kustinātājnervs“ ir precīzāks par kārtas numuru, jo tas uzreiz pasaka, ko nervs dara.