Ādas krokas: uzbūve, nozīme un problēmas

Zem ādas ir zemādas taukaudu slānis, kas ādai ļauj pārbīdīties pār muskuļiem un kauliem. Locītavu saliekuma pusē šis slānis vietām gandrīz nav, un āda ir tieši pieaugusi pie dziļākās fascijas vai locītavas somiņas. Saliecoties liekā āda savelkas tieši šajā līnijā, nevis neregulārā burzījumā.

Tam ir praktiska nozīme ķirurģijā. Griezums, kas izdarīts pa kroku vai tai paralēli, dziedē ar mazāk manāmu rētu, jo audu spriegums šajā virzienā ir vismazākais. Tieši tāpēc daudzas plaukstas un sejas operācijas plāno, sekojot dabiskajām krokām.

Ādas dabisko spriegojuma līniju izvietojums ķermenī ir zināms un aprakstīts, un tas ir viens no pamatiem, kā plastiskās ķirurģijas speciālists izvēlas griezuma virzienu.

Jaundzimušajam krokas ir daudz un tās ir dziļas, jo zemādas tauku ir daudz un ķermeņa proporcijas ir citas. Zīdainim rokas un kājas ir it kā pārsietas ar pavedienu. Augot ķermenis izstiepjas, un šīs krokas izlīdzinās.

Pieaugušajam kroku izteiktība atkarīga no ķermeņa masas, muskuļu tonusa un ādas elastības. Pēc straujas svara samazināšanās vai pēc grūtniecības āda var nepaspēt savilkties, un veidojas vaļīgas, pārkarenas krokas, kas pašas kļūst par problēmu.

Vecumā ādā samazinās elastīgo šķiedru un kolagēna daudzums, zemādas taukaudi pārdalās, un parādās krunkas. Krunka un kroka nav viens un tas pats: kroka ir uzbūves elements, bet krunka ir ādas elastības zuduma sekas.

Krokas ārstam ir noderīgas vairākos veidos, un tās ietilpst rutīnas izmeklēšanā, pat ja pacients to nepamana.

• Zīdaiņa augšstilbu un sēžas kroku simetrijas vērtēšana gūžas displāzijas skrīningā.
• Ādas kroku biezuma mērīšana ar kaliperu zemādas tauku novērtēšanai.
• Ādas turgora pārbaude, saņemot kroku uz rokas vai vēdera, lai novērtētu atūdeņošanos.
• Kakla un padušu kroku apskate, meklējot melnās akantozes pazīmes.
• Griezumu plānošana pa dabiskajām krokām, lai rēta būtu mazāk pamanāma.
• Kroku apskate gultā guļošiem pacientiem, meklējot izgulējumu un mitruma bojājuma sākumu.

Kroku iekšpusē vienlaikus darbojas trīs faktori: berze starp divām ādas virsmām, mitrums no sviedriem un vāja gaisa apmaiņa. Tas ir gandrīz ideāls sākums ādas barjeras bojājumam, ko sauc par intertrigo.

Uz šī bojājuma bieži uzslāņojas sēnīšu vai baktēriju infekcija, un tad izskats mainās: parādās spilgtāks apsārtums, balti aplikumi, sīki izsitumi ap galveno perēkli vai nepatīkama smaka. Tieši sekundārā infekcija ir iemesls, kāpēc vienkāršs kairinājums bez ārstēšanas var ilgt mēnešiem.

Pie ārsta jādodas, ja kroku apsārtums nepāriet dažu dienu laikā, ja parādās sāpes, strutas, asiņošana vai drudzis, ja izsitumi ātri izplatās vai ja cilvēkam ir cukura diabēts vai novājināta imunitāte. Diabēta gadījumā kroku un pēdu ādas bojājumi vienmēr jāvērtē nopietnāk.

Vizuāli šīs slimības ir līdzīgas, bet ārstēšana atšķiras, tāpēc diagnozes precizēšana nav formalitāte.

Melnā akantoze ir ādas sabiezējums ar samtainu faktūru un tumšāku krāsu, kas parādās tieši krokās: kakla aizmugurē un sānos, padusēs, cirkšņos, retāk uz elkoņiem.

Biežākais cēlonis ir insulīnrezistence, kurā augsts insulīna līmenis stimulē ādas šūnu vairošanos. Tāpēc šī pazīme bieži parādās pirms cukura diabēta diagnozes un ir iemesls pārbaudīt glikozes un glikētā hemoglobīna rādītājus.

Retāk melnā akantoze saistīta ar dažām zālēm, hormonālām slimībām vai, gados vecākiem cilvēkiem, ar strauju parādīšanos plašā ķermeņa apgabalā, kas prasa nopietnāku izmeklēšanu. Ādu balinoši līdzekļi šeit nepalīdz, jo tā nav pigmenta problēma.

Kroku kopšanas mērķis ir vienkāršs: samazināt mitrumu un berzi, neizžāvējot ādu pilnībā. Agresīva mazgāšana ar ziepēm un spirtu saturošiem līdzekļiem bojā barjeru un problēmu pastiprina.

1. Krokas mazgā ar maigu, pH neitrālu mazgāšanas līdzekli un rūpīgi noslauka sausas, nespiežot un neberžot.
2. Ādu pilnībā izžāvē pirms apģērba uzvilkšanas; ja nepieciešams, izmanto vēsu gaisa plūsmu.
3. Starp virsmām, kas saskaras, ievieto elpojošu kokvilnas vai īpašu absorbējošu audumu, nevis plastmasas materiālu.
4. Izvēlas brīvu, elpojošu apģērbu un maina to, ja tas kļūst mitrs.
5. Ja parādās apsārtums, izvairās no biezām ziedēm, kas uztur mitrumu, un konsultējas ar ārstu par piemērotu līdzekli.
6. Cukura diabēta gadījumā krokas un pēdas apskata regulāri, ne tikai tad, kad kaut kas sāp.

Pirmā kļūda ir uzskatīt jebkuru apsārtumu krokā par sēnīti un ārstēt to ar pretsēnīšu krēmu. Ja cēlonis ir baktēriju izraisīta eritrazma vai inversā psoriāze, šāda ārstēšana nedod rezultātu un aizkavē pareizo.

Otrā ir krunku un kroku jaukšana. Krunka rodas no ādas elastības zuduma un fotonovecošanas, bet kroka ir anatomisks veidojums. Krēmi, kas paredzēti krunkām, ādas kroku neizlīdzina.

Trešā ir vaļīgas ādas jaukšana ar taukaudu daudzumu. Pēc lielas svara samazināšanas paliek ādas pārpalikums, kas nav tauki, un to nevar novērst ne ar diētu, ne ar treniņu; risinājums ir plastiskā ķirurģija, un lēmums jāpieņem kopā ar speciālistu.

Ceturtā ir zīdaiņa kroku nesimetrija. Tā var būt pilnīgi nekaitīga, bet tā ir viena no pazīmēm, kas liek pārbaudīt gūžu attīstību. Diagnozi nosaka nevis pēc kroku izskata, bet ar apskati un gūžu ultrasonogrāfiju, ko veic noteiktā vecumā.

Plaukstas un pirkstu krokas izveidojas augļa attīstības laikā, pirmajos grūtniecības mēnešos, vēl pirms auglis sāk aktīvi saspiest pirkstus. Tas nozīmē, ka šīs līnijas nav radušās no roku lietošanas, un to raksts katram cilvēkam ir individuāls un nemainīgs visu dzīvi.

Tieši tāpēc plaukstas kroku raksts medicīnā tiek vērtēts kā attīstības pazīme. Viena šķērseniska plaukstas kroka divu vietā biežāk sastopama daļā hromosomu sindromu, bet tā ir arī daļai pilnīgi veselu cilvēku, tāpēc pati par sevi tā neko nediagnosticē.

Praktiskā vērtība ir šaurāka, nekā mēdz domāt: tā ir viena no daudzām pazīmēm, ko bērnu ārsts ņem vērā kopējā attīstības novērtējumā, nevis atsevišķs tests. Un noteikti tai nav nekādas saistības ar zīlēšanu pēc plaukstas līnijām, kas ar embrioloģiju nav saistīta nekādi.