Dzemdes saites: anatomija un to nozīme

Tradicionāli tiek uzskaitītas sešas saišu grupas, kurām pievieno arī olnīcu saites, jo tās veido vienotu sistēmu ar dzemdes piedēkļiem. Vienīgi kardinālā saite un krustu kaula saite ir tās, kuru pārrāvums vai izstiepšanās tieši noved pie dzemdes nolaišanās.

Tāpēc iegurņa pamatnes ķirurģijā runā par atbalsta līmeņiem: augšējā līmenī dzemdes kaklu un maksts velvi tur kardinālās un krustu kaula saites, vidējā līmenī maksts sienas balstās uz sānu saistaudu loka, bet apakšējā līmenī maksts ieeju nostiprina starpenes struktūras.

Platā saite nav vienota plātne, bet vēderplēves dubultkroka, kas no dzemdes sāniem stiepjas līdz iegurņa sienai kā burā uzvilkts audums. Tās augšējā malā iet olvads, un atkarībā no tā, kura struktūra kur ieguļ, saiti sadala trīs daļās.

Starp abām vēderplēves lapiņām atrodas irdeni saistaudi, taukaudi, asinsvadi, limfvadi un nervi. Tieši šajā telpā, ko sauc par parametriju, izplatās dzemdes kakla vēzis, un tieši tās apjoms nosaka, cik plaša operācija vajadzīga. Tāpēc platā saite, lai gan mehāniski nenozīmīga, onkoloģijā ir ļoti svarīga.

• Mezometrijs: lielākā, apakšējā daļa, kas ietver dzemdes sānus.
• Mezosalpinkss: augšējā daļa starp olvadu un olnīcu.
• Mezovārijs: īsa kroka, ar kuru olnīca pievienojas platās saites aizmugurējai lapiņai.
• Parametrijs: saistaudu telpa starp lapiņām, kurā atrodas dzemdes artērija un urīnvads.
• Olnīca pati vēderplēvi nesedz, tāpēc olšūna izkļūst tieši vēdera dobumā.

Apaļā saite sākas pie dzemdes raga tieši zem olvada, iet uz priekšu platās saites lapiņu starpā, šķērso iegurņa ieejas asinsvadus, ieiet cirkšņa kanālā un izbeidzas lielo kaunuma lūpu saistaudos. Tā ir embrioloģiski radniecīga vīriešu sēklinieku vadītājsaitei, kas paskaidro, kāpēc tai vispār ir tik neparasts ceļš.

Saitē ir gludās muskulatūras šķiedras un neliela artērija. Grūtniecības laikā saite kļūst biezāka un tiek izstiepta līdz ar dzemdes augšanu, un straujas kustības vai klepus var radīt asu, īslaicīgu duršanu vēdera lejasdaļā vienā vai abās pusēs. Šādas sāpes parasti pāriet dažās minūtēs un mainās līdz ar ķermeņa stāvokli, taču noturīgas, pastiprinošās vai ar drudzi un asiņošanu saistītas sāpes vienmēr ir jāizvērtē ārstam.

Pirms pubertātes dzemde ir maza, un saites ir plānas. Pubertātē estrogēnu ietekmē palielinās gan pati dzemde, gan saistaudu apjoms saitēs. Grūtniecības laikā notiek visstraujākās pārmaiņas: hormonu iespaidā kolagēns kļūst vaļīgāks, saites izstiepjas daudzkārt, un pēc dzemdībām tās pilnībā sākotnējo stingrību parasti neatgūst.

Dzemdības caur dabīgajiem ceļiem izstiepj un var daļēji bojāt gan saites, gan iegurņa pamatnes muskuļus un to nervus. Menopauzē estrogēnu trūkums samazina kolagēna kvalitāti un asinsapgādi, tāpēc iegurņa orgānu izlaišanās visbiežāk kļūst pamanāma tieši šajā dzīves posmā, nereti daudzus gadus pēc dzemdībām.

Papildu slodzi rada ilgstošs klepus, hronisks aizcietējums ar sasprindzināšanos, smagu priekšmetu celšana un liekais svars. Šie faktori paši saites nepārrauj, bet ilgstoši paaugstinātais vēdera iekšējais spiediens paātrina to pakāpenisku izstiepšanos.

Saišu darbības traucējumi izpaužas trīs galvenajos veidos: kā balsta zudums, kā sāpes un kā ķirurģisks risks. Balsta zudums nozīmē iegurņa orgānu izlaišanos, kad dzemde vai maksts velve pakāpeniski nolaižas lejup. Sūdzības ir smaguma vai svešķermeņa sajūta, urinēšanas un vēdera izejas traucējumi, diskomforts dzimumdzīvē.

Sāpju cēlonis visbiežāk ir endometrioze, kas īpaši bieži veido perēkļus tieši krustu kaula saitēs. Šī izvietojuma tipiskā pazīme ir dziļas sāpes dzimumakta laikā un sāpīga vēdera izeja menstruāciju dienās. Izmeklēšanas laikā ārsts šajās saitēs var sataustīt sāpīgus mezgliņus.

Ar šiem jautājumiem nodarbojas ginekologs, bet sarežģītos izlaišanās gadījumos uroginekologs, savukārt dziļas endometriozes operācijas veic tam īpaši sagatavotas komandas kopā ar ķirurgu vai urologu. Ģimenes ārsts nosūta pie speciālista un izslēdz citus sāpju cēloņus.

• Dzemdes vai maksts velves izlaišanās pēc balsta saišu izstiepšanās.
• Krustu kaula saišu endometrioze ar dziļām sāpēm dzimumakta laikā.
• Apaļās saites izstiepšanās sāpes grūtniecības otrajā trimestrī.
• Retos gadījumos trūces veidošanās cirkšņa kanālā gar apaļo saiti.
• Urīnvada bojājuma risks operācijā vietā, kur dzemdes artērija to šķērso kardinālās saites pamatnē.

Saites nav redzamas ar neapbruņotu aci un vairumu no tām neizdodas skaidri parādīt arī ar parastu ultrasonogrāfiju. Tāpēc izmeklēšana balstās uz to, kā tās izpilda savu uzdevumu, un uz netiešām pazīmēm.

1. Ginekoloģiskā izmeklēšana miera stāvoklī un ar sasprindzinājumu ļauj novērtēt, cik lejup nolaižas dzemdes kakls un maksts sienas.
2. Divroku palpācija parāda dzemdes stāvokli, kustīgumu un sāpīgumu, kas ir pirmais solis saaugumu un endometriozes atpazīšanā.
3. Taisnās zarnas un maksts kopēja izmeklēšana ļauj sataustīt krustu kaula saites un tajās esošos mezgliņus.
4. Transvagināla ultrasonogrāfija novērtē dzemdi, olnīcas un netieši arī dziļas endometriozes perēkļus pieredzējuša speciālista rokās.
5. Magnētiskā rezonanse sniedz visprecīzāko dziļas endometriozes un iegurņa saistaudu attēlu pirms operācijas.
6. Laparoskopija ļauj saites redzēt tieši un vienlaikus arī ārstēt atrastās izmaiņas.

Apaļās saites sāpes grūtniecības laikā bieži tiek sajauktas ar akūtām ķirurģiskām saslimšanām, jo tās ir asas un vienpusējas. Atšķirība ir tā, ka saites sāpes rodas kustoties, ilgst īsi, nav saistītas ar drudzi un nepastiprinās ar laiku, savukārt aklās zarnas piedēkļa iekaisums sāpes pakāpeniski pastiprina un pievieno sliktu dūšu un temperatūras paaugstināšanos.

Smaguma sajūtu iegurnī sievietes bieži skaidro ar nogurumu vai muguras problēmām, lai gan tā ir tipiska izlaišanās izpausme. Savukārt sāpes dzimumakta laikā mēdz tikt attiecinātas uz maksts sausumu, kaut arī dziļas, punktveida sāpes noteiktā pozā biežāk norāda uz krustu kaula saišu iesaisti. Šo stāvokļu nošķiršana nav iespējama pēc apraksta vien, tāpēc izmeklēšana pie ginekologa ir nepieciešama.

Mācību grāmatu attēlos saites parasti zīmētas kā baltas auklas, kas dzemdi tur kā telts stiepļu sistēma. Praksē situācija ir citāda: ja iegurņa pamatnes muskuļi ir veseli, saites gandrīz nenes slodzi, jo dzemde atbalstās uz muskuļu plātnes. Saites sāk stiepties tikai tad, kad muskuļu atbalsts zūd. Tāpēc iegurņa pamatnes muskuļu treniņš ir nozīmīgs pat tad, ja problēma tiek saukta par saišu vājumu.

Otra būtiska detaļa ir tā, ka kardinālā saite nav tīri saistaudu veidojums. Tajā ir gludās muskulatūras šķiedras, asinsvadi un ievērojams daudzums veģetatīvo nervu, kas vada urīnpūšļa un taisnās zarnas darbību. Tieši tāpēc plašas iegurņa operācijas, kurās šī saite tiek pārdalīta, var izraisīt ilgstošus urinēšanas traucējumus, un mūsdienu ķirurģijā tiek meklēti paņēmieni šo nervu saudzēšanai.