Kā veidojas un uzsūcas cerebrospinālais šķidrums?

Ražošana ir salīdzinoši neatkarīga no spiediena: pinums turpina strādāt gandrīz vienādā tempā arī tad, ja spiediens galvaskausā pieaug. Uzsūkšanās turpretī ir atkarīga no spiediena starpības starp zemtīklveida telpu un vēnu sinusiem: jo augstāks spiediens, jo vairāk uzsūcas.

No tā izriet svarīgs secinājums. Ja uzsūkšanās tiek traucēta, sistēma jaunu līdzsvaru atrod tikai pie augstāka spiediena. Tāpēc hidrocefālijas gadījumā parasti palīdz nevis ražošanas apturēšana, bet jauna izplūdes ceļa izveidošana ar šuntu vai atveri.

Uzsūkšanās galvenā vieta ir tīklveida apvalka bārkstiņas, kas kā sēnītes izspiežas lielajos vēnu sinusos un darbojas kā vienvirziena vārsti. Papildus tam šķidrums aizplūst gar galvas nervu un mugurkaula nervu apvalkiem uz limfas sistēmu; pēdējos gados tieši šis ceļš izrādījies daudz nozīmīgāks, nekā uzskatīja agrāk.

Pirmkārt, tas peldina smadzenes. Šķidrumā iegremdētas smadzenes efektīvi sver tikai nelielu daļu no savas patiesās masas, tāpēc to pašu svars nesaspiež pamatnes asinsvadus un nervus.

Otrkārt, tas slāpē triecienus: starp cieto galvaskausu un mīkstajiem audiem ir šķidruma kārta, kas strauju kustību pārvērš lēzenākā.

Treškārt, tas uztur ķīmisko stabilitāti. Neironu darbība ir ļoti jutīga pret kālija un skābuma svārstībām, un likvors šīs svārstības izlīdzina. Visbeidzot, tas aizvada vielmaiņas atkritumus, jo smadzeņu audos parastu limfvadu nav.

Likvora paraugs, ko iegūst ar lumbālpunkciju jostas daļā, ir viens no informatīvākajiem izmeklējumiem medicīnā. Bakteriāla meningīta gadījumā šķidrums kļūst duļķains, tajā ir daudz neitrofilo leikocītu, palielināts olbaltumvielu daudzums un izteikti pazemināta glikoze. Vīrusu meningīta gadījumā šķidrums parasti paliek dzidrs, pārsvarā ir limfocīti, bet glikoze ir tuvu normai.

Punkcija palīdz atpazīt arī asiņošanu zemtīklveida telpā, kad datortomogrāfija to vairs neuzrāda, un dažas nervu sistēmas iekaisuma slimības.

Ja spiediens galvaskausā ir paaugstināts kāda veidojuma dēļ, lumbālpunkcija var būt bīstama, tāpēc pirms tās bieži veic galvas attēldiagnostiku. Pēc punkcijas daļai cilvēku rodas galvassāpes, kas pastiprinās stāvus un mazinās guļus; tās parasti pāriet, bet par tām jāpasaka ārstam.

Nekavējoties jāzvana 113 vai 112, ja parādās stipras galvassāpes kopā ar drudzi, sprandas stīvumu, gaismas nepanesamību, apjukumu vai izsitumiem, kas, uzspiežot glāzi, nezūd. Ar likvora traucējumiem nodarbojas neirologs, infektologs un neiroķirurgs.

Pirmais pārpratums ir uzskatīt likvoru par asins plazmas filtrātu. Tas ir aktīvi ražots šķidrums, un tieši tāpēc daudzas zāles no asinīm tajā nenonāk vai nonāk vāji; šī pati barjera ir iemesls, kāpēc smadzeņu infekciju ārstēšanai izvēlas noteiktus, nevis jebkurus medikamentus.

Otrs sajaukums ir starp likvora spiedienu un asinsspiedienu. Tie ir divi dažādi lielumi; galvassāpes no paaugstināta galvaskausa spiediena un galvassāpes no augsta asinsspiediena atšķiras gan pēc mehānisma, gan pēc pazīmēm.

Trešais ir jaukt šķidruma ražošanu ar tā kustību. Ražošana notiek kambaros nepārtraukti, bet kustība ir pulsējoša un atkarīga no sirdsdarbības un elpošanas; tie ir divi atsevišķi procesi vienā sistēmā.