Kādi ir hCG diētas riski?

Cilvēka horiona gonadotropīns ir grūtniecības laikā placentā izstrādāts hormons. Medicīnā to lieto auglības ārstēšanā un dažos endokrinoloģiskos gadījumos, taču ne svara samazināšanai. Diētas shēma, kas 20. gadsimta vidū tika popularizēta, paredz hormona injekcijas vai pilienus kopā ar uztura plānu, kurā dienā uzņem tikai ap 500 kilokalorijām. Pētījumi, kuros hormona saņēmēju grupu salīdzina ar placebo grupu, kas ievēro to pašu uzturu, sistemātiski rāda vienu un to pašu: svars samazinās abās grupās vienādi, un hormonam nav pierādāmas ietekmes ne uz svara zudumu, ne uz izsalkuma sajūtu.

Riskus rada tieši uztura ierobežojums. Tik zema enerģijas uzņemšana praktiski neļauj nodrošināt olbaltumvielu, taukskābju, vitamīnu un minerālvielu dienas nepieciešamību. Sekas var būt izteikts nogurums, matu izkrišana, sausa āda, koncentrēšanās grūtības, aizcietējumi, menstruālā cikla traucējumi un aukstuma nepanesamība. Strauja svara samazināšanās palielina žultsakmeņu veidošanās iespēju. Tiek zaudēta arī muskuļu masa, un kopā ar to samazinās miera vielmaiņas ātrums, kas padara svara noturēšanu vēlāk vēl grūtāku. Cilvēkiem ar sirds ritma traucējumiem vai tiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, bīstamas var būt kālija un nātrija līmeņa svārstības.

Atsevišķa problēma ir pašu preparātu izcelsme. Internetā piedāvātie „hCG pilieni“ vai homeopātiskie līdzekļi bieži nesatur nekādu aktīvo vielu vai arī tiek tirgoti bez jebkādas reģistrācijas. Zāļu iegāde no nezināmiem pārdevējiem nozīmē, ka nav zināms ne sastāvs, ne deva, ne ražošanas apstākļi. Latvijā zāļu apriti uzrauga Zāļu valsts aģentūra, un recepšu zāļu lietošana bez ārsta nozīmējuma ir riskanta neatkarīgi no tā, cik pārliecinoša izskatās reklāma.

Ir svarīgi nesajaukt divas lietas. Ārsta uzraudzībā īstenota ļoti zemas enerģijas diēta pastāv arī klīniskajā praksē, piemēram, gatavojoties bariatriskai operācijai, taču tā notiek ar regulārām analīzēm, uztura bagātinātājiem un noteiktu laika ierobežojumu. Patstāvīga badošanās mājas apstākļos šādas uzraudzības nav. Ja svara samazināšana ir medicīniski pamatota, par to jārunā ar ģimenes ārstu, uztura speciālistu vai endokrinologu, kurš izvērtē veselības stāvokli, lietotās zāles un izvirza reālistisku tempu.

Svara atgūšana pēc šādas diētas ir nevis gribasspēka trūkums, bet paredzams fizioloģisks iznākums. Pēc ilgstoša enerģijas deficīta pieaug izsalkuma sajūta, samazinās enerģijas patēriņš miera stāvoklī, un zaudētā muskuļu masa neatjaunojas pati no sevis. Tāpēc jebkura plāna vērtību nosaka nevis pirmā mēneša rezultāts, bet tas, kas notiek gadu vēlāk. Tieši šī iemesla dēļ speciālisti runā par ēšanas paradumu maiņu, nevis par kursu ar beigu datumu.