Kas ir aizkuņģa dziedzera vads?

Vada saturs nav tikai fermenti. Vadu izklājošās šūnas pašas izdala bikarbonātu bagātu, sārmainu šķidrumu. Tam ir divi uzdevumi: skalot fermentus uz priekšu un neitralizēt skābo kuņģa saturu, kas nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Tas nav sīkums, jo aizkuņģa dziedzera fermenti spēj strādāt tikai tuvu neitrālā vidē un skābā vidē vienkārši nedarbojas.

Otrs drošības mehānisms ir tas, ka olbaltumvielu šķelšanas fermenti vadā atrodas neaktīvā veidā. Tie ieslēdzas tikai zarnā. Vads tādējādi ir ne tikai caurule, bet arī daļa no sistēmas, kas neļauj dziedzerim sagremot pašam sevi.

Sfinkteris izejā neļauj zarnas saturam ar jau aktīviem fermentiem un baktērijām ieplūst atpakaļ vadā. Kad šis mehānisms bojājas, sekas ir tūlītējas.

Šī ir svarīgākā praktiskā doma visā tēmā. Tā kā abi vadi apvienojas pirms kopīgās izejas, akmens, kas izkļuvis no žultspūšļa un iesprūdis izejā, nosprosto ne tikai žults, bet arī aizkuņģa dziedzera sulas aizplūšanu. Sula paliek vadā, spiediens tajā pieaug, fermenti nonāk dziedzera audos un tur aktivējas.

No šī viena mehānisma izriet vesela klīniska aina: pēkšņas, ļoti stipras sāpes vēdera augšdaļā, kas izstaro uz muguru, vemšana, kas neatvieglo, un bieži arī ādas un acu baltumu dzelte, jo vienlaikus aizsprostota žults aizplūšana. Tieši tāpēc ārsts pie aizkuņģa dziedzera iekaisuma vienmēr pārbauda žultspūsli un tieši tāpēc pēc pārciesta žultsakmeņu izraisīta pankreatīta parasti iesaka žultspūsli izņemt.

Otrs biežais iekaisuma cēlonis ir alkohols, kas iedarbojas citādi: tas maina sulas sastāvu un bojā pašas šūnas. Retāk vadu nosprosto audzējs vai tas ir iedzimti šaurs.

Neatliekami jāsauc palīdzība, ja parādās ļoti stipras, ilgstošas sāpes vēdera augšdaļā ar izstarošanu uz muguru, atkārtota vemšana, vēdera sasprindzinājums, drudzis vai spēku zudums. Tāpat nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja āda un acu baltumi kļūst dzelteni, urīns tumšs, bet izkārnījumi gaiši: šī kombinācija norāda uz žults aizplūšanas traucējumu.

Ilgstoši, mazāk dramatiski simptomi arī ir iemesls apmeklēt ārstu: taukaini, grūti noskalojami un nepatīkami smakojoši izkārnījumi, svara zudums, vēdera uzpūšanās pēc treknas maltītes. Tās ir fermentu trūkuma pazīmes, kas rodas, ja vadu sistēma ir bojāta ilgstoša iekaisuma dēļ.

Ar šiem stāvokļiem nodarbojas gastroenterologs un vēdera dobuma ķirurgs. Vada stāvokli var apskatīt ar magnētiskās rezonanses izmeklējumu, bet aizsprostojumu dažkārt novērš endoskopiski, ievadot instrumentu caur muti līdz pat vada izejai zarnā.

Abus vadus sajauc bieži, jo tie satiekas vienā vietā un abu nosprostojums dod līdzīgas sūdzības. Atšķirība ir izcelsmē un saturā: žultsvads nes žulti, ko ražo aknas un uzkrāj žultspūslis, un tā uzdevums ir sasmalcināt taukus; aizkuņģa dziedzera vads nes fermentus un sārmu, un tā uzdevums ir sašķelt barības vielas ķīmiski.

Ir vērts zināt arī vienu terminoloģijas lietu. Latviešu valodā anatomiskās caurules, pa kurām plūst dziedzeru sekrēts, sauc par vadiem, nevis par kanāliem; kanāls apzīmē eju kaulā vai audos, piemēram, muguras smadzeņu kanālu. Tāpēc pareizais nosaukums ir aizkuņģa dziedzera vads.

Lielākā daļa aizkuņģa dziedzera ļaundabīgo audzēju aug nevis no fermentus ražojošajām vai hormonus ražojošajām šūnām, bet gan no vadu izklājošā epitēlija. Iemesls ir tas pats, kas citur organismā: vadu šūnas dalās biežāk un ir pakļautas plūstošajam saturam.

Praktiskās sekas ir divas. Pirmā: audzējs samērā agri sašaurina vadu, tāpēc attēldiagnostikā paplašināts aizkuņģa dziedzera vads bez redzama akmens ir atradne, ko nekad neatstāj bez skaidrojuma. Otrā: galvā augošs audzējs nospiež arī blakus esošo žultsvadu un izpaužas ar nesāpīgu dzelti, kamēr ķermenī vai astē augošs audzējs ilgi izpaužas tikai ar muguras sāpēm un svara zudumu.