Kas ir aortas sakne?

Kambara sistoles laikā spiediens paceļ trīs vērtnes, un asinis izplūst aortā. Diastolē spiediens aortā ir augstāks nekā kambarī, vērtnes aizveras un balstās viena pret otru vidū, noslēdzot atveri hermētiski.

Šajā procesā sinusiem ir konkrēts mehānisks uzdevums. Aiz katras vērtnes esošajā izplešanās telpā asinis veido virpuli, kas vērtni attālina no sienas, tā ka izsviedes laikā vainagartēriju atveres netiek aizsegtas, un diastoles sākumā tas pats virpulis vērtni maigi pastumj ciet. Rezultāts ir vārstulis, kas aizveras ātri, bet bez trieciena.

Otrs svarīgais fakts ir tas, ka sirds pati sevi baro tieši no šejienes un tieši diastolē. Vainagartērijas sākas aortas saknē, bet asinis tajās ieplūst galvenokārt tad, kad sirds muskulis ir atslābis, jo sarautā stāvoklī muskulis savus asinsvadus saspiež. No tā izriet praktiska sakarība: jo ātrāka sirdsdarbība, jo īsāka diastole un jo mazāk laika atliek pašas sirds apasiņošanai.

Ja aortas sakne paplašinās, vērtnes vairs nesatiekas un daļa asiņu diastolē plūst atpakaļ kambarī; tā rodas aortas vārstuļa nepietiekamība. Saknes paplašināšanās mēdz būt saistīta ar iedzimtu saistaudu īpatnību, piemēram, Marfana sindromu, ar divviru aortas vārstuli vai ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu. Tāpēc kardiologs šo posmu izmēra ehokardiogrāfijā vairākos līmeņos un seko līdzi tā pārmaiņām laika gaitā.

Bīstamākā komplikācija ir aortas atslāņošanās, kas bieži sākas tieši saknes tuvumā. Tās pazīme ir pēkšņas, ļoti stipras plēsošas sāpes krūtīs, kas izstaro uz muguru starp lāpstiņām, bieži ar svīšanu un ģīboni. Šādā gadījumā nekavējoties jāzvana 113. Tāpat neatliekama palīdzība vajadzīga, ja rodas ilgstošas spiedošas sāpes krūtīs, elpas trūkums miera stāvoklī vai ģībonis slodzes laikā.

Plānveidīgi pie ārsta jādodas, ja ģimenē ir bijusi aortas atslāņošanās vai aortas aneirisma, ja zināms iedzimts vārstuļa defekts vai ja parādās progresējošs elpas trūkums un slodzes nepanesība. Šo jomu vada kardiologs, bet operācijas veic sirds ķirurgs. Šis teksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis padoms konkrētam cilvēkam.

Visizplatītākā kļūda ir aortas sakni uzskatīt par augšupejošās aortas sinonīmu. Sakne ir tikai augšupejošās aortas sākumposms līdz sinotubulārajam savienojumam; viss tālākais līdz aortas lokam ir augšupejošā aorta, un tai vairs nav ne sinusu, ne vārstuļa. Atšķirība ir praktiska: paplašinājums saknē bojā vārstuli, bet paplašinājums augstāk vārstuli parasti neskar, un arī operācijas abos gadījumos ir dažādas.

Otra neskaidrība ir starp sakni un aortas gredzenu. Gredzens ir tikai šaurākā vieta pie kambara izejas, bet sakne ir visa trīsdimensiju struktūra ar sinusiem un vārstuli. Mākslīgo vārstuli izvēlas pēc gredzena izmēra, bet lēmumu par operācijas veidu pieņem pēc visas saknes.

Aortas sakne ir vienlaikus vārsts un amortizators. Katrā sitienā tā izstiepjas un atsprāgst atpakaļ, uzkrājot daļu izsviestās enerģijas elastīgajā sienā un pēc tam to atdodot; tieši šī īpašība pārvērš sirds grūdienus vienmērīgā plūsmā artērijās. Ar gadiem siena kļūst stingrāka, amortizācija samazinās, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc gados vecākiem cilvēkiem tipiski ceļas tieši augšējais asinsspiediena rādītājs.

Vērts iegaumēt arī to, kāpēc sinusu ir trīs, bet vainagartēriju divas: trešais, tā saucamais nekoronārais sinuss, ir vērsts uz priekškambaru starpsienas pusi. Tieši tā tuvumā atrodas sirds vadīšanas sistēmas mezgls, tāpēc operācijas vai procedūras šajā vietā dažkārt beidzas ar sirds ritma vadīšanas traucējumiem.