Aortas loks: uzbūve, zari un biežākās kaites

Loks sākas aiz krūšu kaula roktura (manubrium sterni) labās puses aptuveni otrās ribas skrimšļa līmenī, kur beidzas augšupejošā aorta (aorta ascendens). No turienes tas virzās uz augšu, atpakaļ un pa kreisi, šķērsojot traheju un kreiso plaušu sakni, un beidzas kreisajā pusē pie ceturtā krūšu skriemeļa apakšmalas, kur pāriet lejupejošajā krūšu aortā (aorta descendens).

Loka virsotne pieaugušajam parasti atrodas aptuveni krūšu kaula roktura vidusdaļas augstumā, bet precīzs līmenis atkarīgs no ķermeņa uzbūves, vecuma un tā, vai cilvēks izmeklēšanas brīdī ir ieelpojis. Bērniem loks sēž augstāk, gados vecākiem cilvēkiem aorta pagarinās un loks nolaižas zemāk un izplešas platāk.

Loka ieliekumā jeb apakšējā malā ir savienojums ar plaušu artērijas stumbra kreiso zaru, ko veido šķiedraina saite (ligamentum arteriosum). Tā ir augļa artērijas vada (ductus arteriosus) pārakmeņotā paliekas.

Tieši attiecības ar kaimiņstruktūrām padara loku klīniski nozīmīgu. Paplašinoties loks spiež uz apkārtējiem orgāniem, un simptomi bieži rodas ātrāk nekā jebkādas sūdzības par pašu asinsvadu.

• Traheja un tās bifurkācija atrodas loka ieliekuma tuvumā, tāpēc paplašinājums var izraisīt sausu klepu un aizdusu
• Barības vads iet aiz loka, un spiediens uz to rada apgrūtinātu rīšanu
• Kreisais atgriezeniskais balsenes nervs (nervus laryngeus recurrens sinister) apliec loku zem artērijas saites un ceļas atpakaļ uz balseni
• Kreisais klejotājnervs (nervus vagus) un kreisais diafragmas nervs (nervus phrenicus) šķērso loku no ārpuses
• Krūšu limfas vads un aizkrūts dziedzera paliekas atrodas loka priekšpusē un pa kreisi
• Kreisā plauša ar savu virsotni apņem loku no ārpuses

Klasiskajā jeb visbiežāk sastopamajā variantā no loka izliekuma atiet trīs zari. Svarīgi ievērot asimetriju: labā puse saņem asinis caur kopēju stumbru, kreisā puse tieši no loka.

Auglim sākotnēji veidojas vairāki simetriski rīkles arku artēriju pāri. No ceturtā pāra kreisās puses attīstās galīgais aortas loks, bet lielākā daļa pārējo vai nu izzūd, vai pārvēršas par zematslēgas un plaušu asinsvadu daļām. Šī pārkārtošanās notiek agrīnā grūtniecības posmā un ir cieši saistīta ar sirds izplūdes trakta veidošanos.

Ja process noris citādi, rodas varianti. Daļa no tiem ir bieži un praktiski nekaitīgi, piemēram, kopējs stumbrs pleca galvas stumbram un kreisajai miega artērijai. Citi, piemēram, dubults aortas loks vai labpusējs loks ar netipisku zematslēgas artēriju, var apņemt traheju un barības vadu asinsvadu gredzenā un izpausties zīdaiņa vecumā ar troksni elpojot, aizrīšanos ēšanas laikā un atkārtotām elpceļu infekcijām.

Atsevišķa grupa ir aortas sašaurināšanās jeb koarktācija (coarctatio aortae) loka beigu daļā, blakus artērijas saitei. Tās pazīmes ir augsts asinsspiediens rokās, vājš vai aizkavēts pulss uz augšstilba artērijām un kāju noguruma sajūta. Šo stāvokli parasti atklāj pediatrs vai bērnu kardiologs.

Loka sienas ārējā slāņa tuvumā atrodas stiepuma receptori, kas reaģē uz sienas izplešanos katrā sistolē. Signālu uz smadzeņu stumbra vientuļā kūļa kodolu nogādā klejotājnerva zari. Miega artērijas sinusā līdzīgu uzdevumu veic rīkles un mēles nerva zars.

Kad asinsspiediens ceļas, impulsu plūsma pastiprinās un smadzeņu stumbrs samazina simpātisko izeju, palēninot sirdsdarbību un paplašinot asinsvadus. Kad spiediens krītas, notiek pretējais. Tieši šis reflekss neļauj piecelšanās brīdī zaudēt samaņu.

Gados vecākiem cilvēkiem aortas siena kļūst stīvāka un receptori uz to pašu spiediena izmaiņu izstiepjas mazāk. Tas ir viens no fizioloģiskajiem iemesliem, kāpēc ortostatiska hipotensija ar gadiem kļūst biežāka.

Visbīstamākā akūtā situācija ir aortas atslāņošanās (dissectio aortae), kad asinis ieplūst starp sienas slāņiem un veido otru, viltus lūmenu. Tipiskā izpausme ir pēkšņas, ļoti stipras, plēsošas sāpes krūtīs vai starp lāpstiņām, kas var pārvietoties uz muguru un vēderu. Tā ir tūlītēja neatliekamā palīdzība, un jāzvana 113.

Lēnākā scenārijā veidojas krūšu aortas aneirisma jeb sienas paplašinājums. Ilgu laiku tā ir pilnīgi bez simptomiem un tiek atklāta nejauši, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Simptomi parādās tad, kad paplašinājums sāk spiest uz kaimiņstruktūrām: sausa klepus, aizsmakums, apgrūtināta rīšana.

Loka un tā zaru sākuma daļās veidojas arī aterosklerotiskas pangas. To fragmenti var atrauties un aizceļot uz smadzenēm, izraisot insultu vai pārejošu redzes zudumu. Atsevišķa grupa ir lielo asinsvadu iekaisumi, piemēram, Takajasu arterīts, kas skar tieši loka zaru sākumus un izpaužas ar vāju pulsu uz rokām un asinsspiediena atšķirību starp abām rokām.

Ar šīm slimībām strādā kardiologs, asinsvadu jeb sirds ķirurgs, bet iekaisuma gadījumā reimatologs. Pie ārsta jāvēršas, ja parādās ilgstošs neizskaidrojams aizsmakums, asinsspiediena atšķirība starp rokām, pulsējoša sajūta kaklā vai atkārtotas īslaicīgas neiroloģiskas epizodes.

Izmeklēšana sākas ar vienkāršākajiem soļiem. Asinsspiediena mērīšana abās rokās un pulsa taustīšana uz augšstilba artērijām ir pamata paņēmieni, kas nemaksā neko un tomēr atklāj gan koarktāciju, gan zaru sašaurinājumus.

1. Klīniskā izmeklēšana: asinsspiediens abās rokās, pulss uz rokām un kājām, auskultācija starp lāpstiņām
2. Krūškurvja rentgenogramma, kur vērtē aortas pogas izmēru, videnes platumu un ribu apakšmalu izmaiņas
3. Ehokardiogrāfija, kas parāda augšupejošo aortu un daļēji loku; caurbarības vada variants sniedz daudz labāku skatu
4. Datortomogrāfijas angiogrāfija, kas mūsdienās ir izvēles metode akūtu stāvokļu gadījumā
5. Magnētiskās rezonanses angiogrāfija, ko labprāt izmanto bērniem un atkārtotai novērošanai bez starojuma
6. Doplerogrāfija kakla un roku artērijām, lai novērtētu zaru caurlaidību

Rentgenogrammā paplašinātu aortas loku bieži sajauc ar videnes audzēju vai palielinātu vairogdziedzeri, kas nolaidies aiz krūšu kaula. Atšķirt palīdz asinsvada raksturīgā nepārtrauktība ar aortas kontūru un, ja vajag, datortomogrāfija ar kontrastvielu.

Sāpes aortas atslāņošanās gadījumā nereti tiek uzskatītas par sirds infarktu. Atšķirībā no infarkta sāpes šeit parasti ir pēkšņas un maksimāli stipras jau no pirmās sekundes, bieži izstaro uz muguru un var pavadīties ar asinsspiediena atšķirību starp rokām. Tomēr abi stāvokļi ir dzīvībai bīstami, un nošķiršana ir slimnīcas uzdevums, nevis pacienta.

Aizsmakumu, ko rada nervs pie loka, viegli noturēt par balss pārpūlēšanos vai laringītu. Uz asinsvadu cēloni norāda tas, ka aizsmakums ir noturīgs, nesāpīgs un neiet kopā ar iesnām vai iekaisuma pazīmēm. Ilgāk par dažām nedēļām nepārejošs aizsmakums vienmēr jāizmeklē.