Kas ir apakšējā trapecveida muskuļa daļa?

Trapecveida muskulis (musculus trapezius) ir virspusējs muguras muskulis. Tā apakšējā jeb augšupejošā daļa (pars ascendens) sākas no apakšējo krūšu skriemeļu smailajiem izaugumiem un starpsmailo saišu, aptuveni no ceturtā vai piektā krūšu skriemeļa līdz divpadsmitajam. Precīzs augšējās robežas līmenis dažādiem cilvēkiem atšķiras.

Šķiedras saiet kopā un veido plakanu cīpslu, kas piestiprinās lāpstiņas tīkles (spina scapulae) mediālajā galā, pie neliela trīsstūrveida laukuma. Šī pieslēguma vieta ir svarīga, jo tā atrodas tālu no lāpstiņas rotācijas ass, kas muskulim dod labu sviras plecu.

Inervāciju nodrošina papildnervs (nervus accessorius), kas nāk no galvaskausa un šķērso kakla sānu trīsstūri virspusēji. Papildus kustību inervācijai muskulis saņem jutības un dziļās jutības šķiedras no trešā un ceturtā kakla nerva. Asinsapgāde nāk no kakla šķērsartērijas dziļā zara un no starpribu artēriju muguras zariem.

Lai saprastu apakšējās daļas nozīmi, to jāsalīdzina ar pārējām divām. Visas trīs daļas darbojas kopā, bet ar atšķirīgiem virzieniem, un tieši šī pretstatīšana rada precīzu lāpstiņas vadību.

Lāpstiņas augšupvērstā rotācija nav viena muskuļa nopelns. To rada trīs muskuļu kopdarbs: augšējā trapecveida daļa velk lāpstiņas ārējo galu uz augšu, apakšējā daļa velk iekšējo galu uz leju, un priekšējais zobainais muskulis velk lāpstiņas apakšējo stūri uz priekšu un uz āru. Fizikāli tas ir tipisks spēku pāris, kurā pretēji vērsti spēki rada griešanos.

Ja viens dalībnieks izkrīt, kustība nesabrūk pilnībā, bet kļūst nepareiza. Visbiežāk iestājas augšējās daļas pārsvars: plecs tiek pacelts pret ausi, bet lāpstiņa pagriežas nepietiekami, un rodas sāpīga saspiešana zem pleca izauguma.

1. Kustības sākumā lāpstiņa nedaudz slīd uz sāniem un sāk griezties.
2. Priekšējais zobainais muskulis velk lāpstiņas apakšējo stūri uz priekšu gar krūšu kurvi.
3. Apakšējā trapecveida daļa notur lāpstiņas iekšējo malu piespiestu pie krūšu kurvja un velk to lejup.
4. Augšējā trapecveida daļa paceļ lāpstiņas ārējo galu un atslēgas kaulu.
5. Atslēgas kaula locītavas ļauj lāpstiņai pagriezties pietiekami tālu.
6. Roka sasniedz vertikālu stāvokli bez pleca cīpslu saspiešanas.

Apakšējās trapecveida daļas vājums reti ir izolēta slimība. Biežāk tas ir sekas ilgstoši neizmantotai kustību amplitūdai, sāpēm plecā, kas maina kustību veidu, vai arī pārējo lāpstiņas stabilizatoru nelīdzsvarotībai. Rezultātu apzīmē ar terminu lāpstiņas diskinēzija: lāpstiņa kustas nevienmērīgi, ar pārtraukumiem vai atstājas no krūšu kurvja.

Atsevišķa situācija ir papildnerva bojājums. Tas ir kakla sānu trīsstūrī gandrīz zem ādas un var tikt ievainots limfmezgla izņemšanas vai citas kakla operācijas laikā, retāk traumā. Rezultāts ir visa trapecveida muskuļa vājums ar nokareno plecu, sāpēm un grūtībām pacelt roku sānis.

Ja pleca sāpes pēc kakla operācijas saglabājas ilgāk nekā dažas nedēļas, ja plecs redzami nokaras vai ja roku vairs nevar pacelt virs galvas, jākonsultējas ar ārstu. Ar šādiem stāvokļiem strādā ortopēds, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, fizioterapeits, bet nerva bojājuma gadījumā neirologs.

• Lāpstiņas iekšējās malas atstāšanās, ceļot vai nolaižot roku.
• Pleca sāpes tieši kustības vidusdaļā, ceļot roku uz priekšu.
• Sajūta, ka plecs ceļas pret ausi, pirms roka sāk celties.
• Ātra noguruma sajūta, strādājot ar paceltām rokām.
• Nokarens plecs un vājums, atvirzot roku sānis, pēc kakla operācijas.

Pamatā ir vizuāla novērošana un manuāli testi, nevis attēldiagnostika. Ārsts vēro lāpstiņas kustību no mugurpuses, kamēr pacients lēni ceļ un nolaiž rokas, vislabāk ar nelielu svaru rokās, jo slodze diskinēziju padara redzamāku.

Muskuļa spēku vērtē guļus uz vēdera, kad roka izstiepta uz priekšu un sānis aptuveni burta Y virzienā, un pacients to paceļ pret pretestību. Papildus izmanto lāpstiņas atbalsta testu, kad izmeklētājs ar roku palīdz lāpstiņai pagriezties: ja sāpes tādējādi mazinās, cēlonis visdrīzāk ir lāpstiņas vadībā.

Attēldiagnostiku lieto, lai izslēgtu citus cēloņus. Ultrasonogrāfija un magnētiskā rezonanse parāda rotatoru manšetes bojājumus, bet elektroneiromiogrāfija ir izšķirošā, ja rodas aizdomas par papildnerva bojājumu, jo tā atšķir nerva bojājumu no vienkārša muskuļa vājuma.

Ja nerva bojājuma nav, pamata risinājums ir mērķtiecīga vingrošana. Būtiski ir vingrinājumi, kuros roka tiek celta virs plecu līnijas un lāpstiņa tiek apzināti vilkta lejup, kā arī slodzes, kas māca noturēt lāpstiņu piespiestu pie krūšu kurvja.

Tikpat svarīgi ir samazināt augšējās daļas pastāvīgo sasprindzinājumu, mainot darba vietas iestatījumus un ieviešot regulārus kustību pārtraukumus. Tikai stiepšana bez spēka darba parasti ilgstošu rezultātu nedod.

Vingrošanas programma jāpielāgo katram cilvēkam, un sāpju gadījumā to ir vērts sākt kopā ar fizioterapeitu. Ja sāpes saglabājas vairāk nekā dažas nedēļas vai roku nevar pacelt aktīvi, pašārstēšanās nav piemērota, un vajadzīga ārsta konsultācija.

• Rokas pacelšana Y virzienā guļus uz vēdera, ar lāpstiņu apzināti vilktu lejup.
• Slīdēšana ar apakšdelmiem pa sienu, saglabājot kontaktu un nepaceļot plecus.
• Velkme uz leju ar gumijas lenti, vēršot uzmanību uz lāpstiņas nolaišanu.
• Darba vietas pielāgošana tā, lai elkoņi būtu atbalstīti un pleci nebūtu pacelti.
• Regulāri īsi pārtraukumi ar rokas pacelšanu pilnā amplitūdā.

Visbiežāk apakšējo trapecveida daļu sajauc ar rombveida muskuļiem. Abi atrodas lāpstiņas iekšējā malā, taču rombveida muskuļi iet slīpi uz leju un uz āru un lāpstiņu griež pretējā virzienā, nolaižot locītavas dobumu. Tie arī saņem inervāciju no cita nerva, muguras lāpstiņas nerva.

Otrs sajaukums ir ar platāko muguras muskuli, kas atrodas zemāk un piestiprinās augšdelma kaulam, nevis lāpstiņai. Tas velk roku uz leju un atpakaļ, bet tieši lāpstiņas rotāciju nevada.

Trešais pārpratums ir tas, ka lāpstiņas atstāšanās vienmēr nozīmē priekšējā zobainā muskuļa vājumu. Klasiskā spārnveida lāpstiņa ar iekšējās malas atstāšanos un lāpstiņas nobīdi uz augšu vairāk liecina par trapecveida muskuļa problēmu, bet atstāšanās, spiežot rokas pret sienu, drīzāk par priekšējā zobainā muskuļa vājumu.

Mācību grāmatās apakšējā trapecveida daļa parasti tiek minēta kā lāpstiņas nolaidēja, un ar to viss beidzas. Praksē tās galvenā vērtība ir cita: tā ir vienīgais muskulis, kas spēj noturēt lāpstiņu lejā tieši tad, kad roka ir pacelta augstu, tātad brīdī, kad pārējie muskuļi velk to uz augšu. Tāpēc tās vājums parādās nevis miera stāvoklī, bet slodzē virs galvas.

Otra praktiska nianse ir tā, ka šis muskulis ļoti labi reaģē uz apzinātu kustības kontroli. Pētījumi ar elektromiogrāfiju rāda, ka viena un tā pati kustība ar atšķirīgu uzmanības fokusu aktivē muskuli dažādā pakāpē. Tas nozīmē, ka norādījums vilkt lāpstiņu lejup nav tikai metodisks ieteikums, bet reāli maina to, kurš muskulis darbu izdara.