Kas ir hroma polinikotināts?

Hroms sastopams divās pilnīgi atšķirīgās formās. Sešvērtīgais hroms ir rūpnieciska piesārņojuma viela un ir toksisks, savukārt uztura bagātinātājos izmanto trīsvērtīgo hromu, kas saistīts ar organisku molekulu, lai uzlabotu tā šķīdību un uzsūkšanos zarnu traktā. Hroma pikolinātā šī molekula ir pikolīnskābe, bet polinikotinātā tā ir nikotīnskābe. Tieši savienojuma forma nosaka, cik liela daļa minerālvielas nonāk asinsritē, jo neorganiskie hroma sāļi uzsūcas ļoti vāji.

Interese par hromu radās no novērojuma, ka tas iesaistās ogļhidrātu vielmaiņā un insulīna darbībā. Eiropas Savienībā ir atļauta veselīguma norāde, ka hroms veicina normālu makroelementu vielmaiņu un palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, un šī norāde attiecas uz hromu kā minerālvielu, nevis uz kādu konkrētu zīmolu vai formu. Tajā pašā laikā zinātniskais vērtējums par to, cik lielā mērā hroma papildu uzņemšana vispār maina rādītājus veseliem cilvēkiem, ir piesardzīgs, un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde secinājumus par hroma nepieciešamību ir vērtējusi atkārtoti.

Ap šo vielu ir izplatījies vairāku maldu kopums. Pirmais ir apgalvojums, ka lielākajai daļai pieaugušo esot hroma deficīts: hroma stāvokli organismā nav iespējams vienkārši un droši izmērīt, tāpēc šādi procenti nav pamatoti. Otrais ir solījums, ka hroms samazinot svaru vai apetīti; pētījumu rezultāti šajā jautājumā ir nekonsekventi un efekts, ja tāds vispār ir, ir neliels. Trešais ir doma, ka uztura bagātinātājs var aizstāt cukura diabēta ārstēšanu, un tas ir bīstams maldīgs priekšstats. Hroms uzturā dabiski sastopams graudaugos, riekstos, gaļā, brokoļos un raugā, tāpēc daudzveidīgs uzturs ir pirmais un galvenais avots.

Praktiski jāatceras, ka uztura bagātinātājs nav zāles. Zālēm pirms reģistrācijas jāpierāda efektivitāte un drošums konkrētā slimībā, bet uztura bagātinātājs ir pārtikas produkts, par kura sastāva atbilstību atbild ražotājs vai izplatītājs. Latvijā uztura bagātinātājus pirms tirdzniecības uzsākšanas reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests, un šis reģistrs ļauj pārbaudīt, vai produkts vispār ir legāli pieejams tirgū. Iepirkumi no nezināmām ārvalstu tīmekļa vietnēm šo pārbaudi apiet, un tieši tur biežāk sastopamas neatbilstošas devas vai nedeklarētas sastāvdaļas.

Devas ziņā svarīgs ir kopējais uzņemtais daudzums, nevis viens produkts. Uz iepakojuma norādītā deva ir maksimālā ieteicamā, un vairāku produktu vienlaicīga lietošana, piemēram, multivitamīni kopā ar atsevišķu hroma preparātu un sporta uztura maisījumu, var radīt pārmērīgu uzņemšanu. Cilvēkiem ar cukura diabētu, nieru vai aknu slimībām, kā arī grūtniecēm, barojošām māmiņām un tiem, kas lieto zāles, hroma preparātu lietošana jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu, jo iespējama mijiedarbība ar terapiju. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis ieteikums konkrētam cilvēkam.