TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir Krimināllikums?

Īsā atbilde

Krimināllikums ir Latvijas pamatlikums krimināltiesībās: tas nosaka, kuri nodarījumi ir noziedzīgi, kādi sodi par tiem paredzēti un kādos apstākļos personu nesauc pie atbildības. Procesuālo kārtību, proti, to, kā notiek izmeklēšana un tiesāšana, regulē atsevišķs likums, Kriminālprocesa likums.

Krimināllikums sastāv no divām daļām. Vispārīgā daļa nosaka pamatjēdzienus: kas ir noziedzīgs nodarījums, kā tas iedalās kriminālpārkāpumos un noziegumos, ko nozīmē nodoms un neuzmanība, kāda ir nepilngadīgo atbildība, kādos gadījumos rīcība nav prettiesiska, piemēram, nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā, kā arī soda veidus un to noteikšanas principus. Sevišķā daļa uzskaita konkrētus nodarījumus pa nodaļām, sākot ar noziegumiem pret cilvēci un valsti un beidzot ar nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldības kārtību un satiksmes drošību.

Viens no likuma stūrakmeņiem ir princips, ka sodīt drīkst tikai par to, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī bija noteikts kā noziedzīgs. Likumam, kas paredz jaunu vai bargāku sodu, atpakaļejoša spēka nav, savukārt likumam, kas stāvokli atvieglo, tāds ir. Tas nozīmē, ka grozījumi likumā jau notiesātas personas var ietekmēt tikai tad, ja tie ir tām labvēlīgi.

Lai saprastu konkrētu pantu, tas jālasa kopā ar Vispārīgo daļu. Panta pirmā daļa apraksta nodarījuma pamatsastāvu, nākamās daļas paredz kvalificējošus apstākļus, piemēram, izdarīšanu grupā vai lielā apmērā, un tieši tās nosaka soda smagumu. Panta sankcijā redzamais skaitlis ir robeža, nevis piespriežamais sods: konkrēto sodu tiesa nosaka, ņemot vērā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā arī personu raksturojošas ziņas.

Sodu sistēmā ietilpst brīvības atņemšana, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods un probācijas uzraudzība, kā arī papildsodi, piemēram, mantas konfiskācija, tiesību ierobežošana vai izraidīšana no valsts. Juridiskajām personām likums paredz atsevišķus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, tostarp naudas piedziņu un darbības ierobežošanu, jo uzņēmumu kā tādu ieslodzīt nav iespējams.

Praksē bieži jautā arī par laiku. Krimināllikums nosaka kriminālatbildības noilguma termiņus, kas ir jo garāki, jo smagāks ir nodarījums, un atsevišķiem noziegumiem noilgums nav piemērojams vispār. Atsevišķi no tā darbojas sodāmība: tā saglabājas noteiktu laiku pēc soda izciešanas un ietekmē, piemēram, iespēju strādāt konkrētās profesijās. Sodāmības dzēšanas un noņemšanas kārtība arī ir noteikta šajā likumā, un ziņas par sodāmību uztur Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kurā var pieprasīt izziņu par sevi.

Latvijas regulējums nav izolēts. Daudzi Krimināllikuma panti ir pieņemti, ieviešot Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasības, piemēram, jomās, kas skar cilvēku tirdzniecību, korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kibernoziegumus. Likuma aktuālā redakcija ar visiem grozījumiem ir publiski pieejama oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis“ uzturētajā tiesību aktu vietnē. Lasot likumu internetā, vienmēr pārbaudiet redakcijas datumu, jo vecas versijas mēdz palikt meklētāju rezultātos.

Ar kuriem likumiem to bieži jauc

Kriminālprocesa likums nosaka procesu: aizturēšanu, pierādījumus, aizstāvības tiesības, tiesas gaitu un pārsūdzību. Krimināllikums pats par sevi par procesu neko nepasaka.

Administratīvās atbildības likums regulē mazāk smagus pārkāpumus, par kuriem nav kriminālsodāmības, piemēram, daudzus ceļu satiksmes vai sabiedriskās kārtības pārkāpumus. Sodāmība šādos gadījumos nerodas, un sekas ir citas.

Atsevišķi ir jānošķir arī civiltiesiskā atbildība. Viens un tas pats notikums var radīt gan kriminālsodu, gan pienākumu atlīdzināt zaudējumus cietušajam, un šie prasījumi neizslēdz viens otru.

Ko darīt, ja jautājums skar konkrētu situāciju

Likuma panta izlasīšana vien reti dod atbildi, jo nozīme ir arī tiesu praksei un lietas apstākļiem. Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tiesības uz aizstāvi, un tās ir izmantojamas no paša sākuma, nevis pēc pirmajām pratināšanām.

Praktiskā secība ir vienkārša: noskaidrojiet savu procesuālo statusu, proti, vai esat liecinieks, aizdomās turētais vai cietušais, jo no tā ir atkarīgas jūsu tiesības un pienākumi; lūdziet procesa virzītājam izsniegt dokumentu par statusu; un tikai pēc tam sniedziet paskaidrojumus.

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem informē Tiesu administrācija, savukārt cietušajiem atbalstu sniedz arī specializētas atbalsta organizācijas.

Avoti