Kas ir militārās fiziskās sagatavotības pārbaude?

Pārbaudes uzbūve gandrīz visās armijās ir līdzīga, jo mēra trīs lietas. Pirmā ir muskuļu izturība, ko parasti pārbauda ar atspiešanos no zemes un vēdera preses vingrinājumiem noteiktā laikā. Otrā ir aerobā izturība, ko mēra ar skrējienu noteiktā distancē. Trešā ir uzdevumam specifiskā gatavība, piemēram, gājiens ar slodzi, šķēršļu josla vai peldēšana atsevišķu vienību prasībās. Rezultātus vērtē pēc tabulām, kurās normatīvi atšķiras pēc vecuma grupas un dzimuma, jo fizioloģiskās iespējas ar gadiem mainās.

Pārbaudei ir divi mērķi. Pirmais ir praktisks: karavīram jāspēj nest ekipējumu, evakuēt ievainoto un strādāt miega trūkuma un stresa apstākļos, un tas prasa izmērāmu fizisko bāzi. Otrais ir disciplinējošs, jo regulāra pārbaude uztur treniņu režīmu visa gada garumā. Neizpildīts normatīvs parasti nozīmē atkārtotu kārtošanu pēc noteikta laika, papildu treniņu programmu un ierobežojumus karjeras izaugsmē, piemēram, mācībās vai paaugstināšanā amatā.

Fiziskā pārbaude nav tas pats, kas veselības pārbaude. Dienestam piemērotību nosaka ārstu komisija, kas vērtē redzi, dzirdi, sirds un asinsvadu sistēmu un citus rādītājus, un cilvēks var būt labi fiziski sagatavots, tomēr dienestam nederīgs konkrētas diagnozes dēļ. Atsevišķi vērtē arī ķermeņa uzbūves rādītājus, taču ķermeņa masas indekss sportiskiem cilvēkiem ar lielu muskuļu masu bieži dod maldinošu rezultātu, tāpēc to izmanto kopā ar citiem mērījumiem, nevis atsevišķi.

Sagatavošanās plānam ir sava loģika. Sākt vajadzētu vismaz divus vai trīs mēnešus iepriekš, jo cīpslas, saites un locītavas pielāgojas lēnāk nekā muskuļi un tieši pārslodze ir biežākais traumas cēlonis. Plaši izmantots treniņu īkšķa likums ir nepalielināt nedēļas skriešanas apjomu straujāk nekā aptuveni par desmito daļu. Nedēļā der paredzēt divas vai trīs skriešanas reizes, no kurām viena ir garāka lēnā tempā un viena ar intervāliem, divas spēka nodarbības ar paša ķermeņa svaru un vismaz vienu pilnu atpūtas dienu. Treniņam jāatbilst testa saturam: ja tiek vērtēts skrējiens, jāskrien, un ja tiek vērtēts gājiens ar slodzi, jātrenējas ar somu, pakāpeniski palielinot svaru un attālumu.

Pēdējā nedēļa pirms pārbaudes nav treniņu nedēļa, bet atjaunošanās nedēļa: apjomu samazina, saglabājot nelielu intensitāti, lai organisms atpūstos. Testa dienā parasti izšķirošas ir divas lietas: iesildīšanās un temps. Skrējienā biežākā kļūda ir pārāk ātrs sākums, pēc kura pēdējā trešdaļā temps krīt vairāk, nekā tika iegūts sākumā, tāpēc vienmērīgs temps dod labāku kopējo rezultātu. Personām ar hroniskām saslimšanām, paaugstinātu asinsspiedienu vai iepriekšējām traumām treniņa plāns pirms tam jāpārrunā ar ārstu vai fizioterapeitu, un šis raksts šādu konsultāciju neaizstāj.