Kas ir plaukstas un plaukstas locītavas saites?

Katrā pirksta locītavā ir divas sānu jeb kolaterālās saites un delnas pusē blīva šķiedrskrimšļa plāksnīte, ko sauc par delnas plāksni. Sānu saites neļauj pirkstam saliekties uz sāniem, bet plāksnīte neļauj locītavai pārliekties atpakaļ.

Sānu saišu spriegums mainās atkarībā no locītavas stāvokļa. Pirkstu pamata locītavās tās ir visstingrākās tad, kad locītava ir saliekta, un vaļīgākas, kad pirksts ir taisns. Tāpēc plaukstu pēc traumas ģipsī fiksē ar saliektām pamata locītavām: ja tās fiksē taisnas, saites saīsinās un pirksti pēc tam grūti saliecas.

Delnas pusē pāri delnas kaulu galiņiem stiepjas dziļā šķērseniskā delnas saite, kas satur delnas kaulus kopā un padara plaukstas priekšējo malu par vienotu bloku. Tieši tāpēc pirksti neizklīst, satverot smagu priekšmetu.

Īkšķa pamata locītavas elkoņa puses sānu saites plīsums ir tik tipisks, ka tam ir sadzīviski nosaukumi: „slēpotāja īkšķis“ un „mednieka īkšķis“. Pirmais rodas, krītot ar slēpju nūjas siksnu ap īkšķi, kas to strauji atlauž uz sāniem. Šāds bojājums kļūst nozīmīgs tāpēc, ka bez šīs saites īkšķis nespēj pretoties spiedienam, satverot atslēgu vai burku, un plaukstas satvēriens kļūst vājš.

Laivveida un pusmēness kaula saites plīsums parasti rodas, krītot uz atvērtas plaukstas. Sākumā tas var izskatīties kā parasts sastiepums, bet pamestā veidā gadu gaitā noved pie pamata kauliņu nobīdes un locītavas nodiluma. Sāpes ir plaukstas locītavas mugurpusē, spieķa kaula pusē, un pastiprinās, balstoties uz rokām.

Trīsstūrveida šķiedrskrimšļa kompleksa bojājums dod sāpes plaukstas locītavas elkoņa pusē, kas pastiprinās, griežot durvju rokturi vai izgriežot veļu, un dažkārt pavada klikšķēšana.

Pirkstu sastiepumi bumbu spēlēs izskatās nevainīgi, bet pietūkums pirksta vidējā locītavā var saglabāties mēnešiem. Tas ir normāls saites dzīšanas gaitas iznākums un ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas nav sadzijis.

Ārsta apskate vajadzīga, ja pēc kritiena vai sagriešanās plaukstas locītava vai pirksts ir izteikti pietūcis, ja uz to nav iespējams balstīties, ja pirksts izskatās sagriezts vai saīsināts, vai ja sāpes nemazinās dažu dienu laikā. Nespēja satvert vai noturēt priekšmetus ir atsevišķs iemesls doties pie ārsta.

Sevišķi svarīgi ir neatstāt bez uzmanības sāpes plaukstas locītavā īkšķa pusē pēc kritiena uz plaukstas, arī tad, ja rentgenā neko neatrod. Šajā vietā mēdz būt gan laivveida kaula lūzums, gan saites plīsums, un abi sākumā var neizpausties rentgenā.

Ar šiem bojājumiem nodarbojas traumatologs ortopēds, sarežģītākos gadījumos plaukstas ķirurgs, un atveseļošanā liela nozīme ir ergoterapeitam un fizioterapeitam. Šeit aprakstīti tikai mehānismi; konkrētas traumas apjomu izvērtē ārsts klātienē.

Saite savieno kaulu ar kaulu un ierobežo kustību. Cīpsla savieno muskuli ar kaulu un pārnes spēku, lai kustību radītu. Plaukstā tās atrodas cieši blakus, un sadzīvē abus vārdus bieži lieto jaukti, tomēr bojājumu sekas ir dažādas: pārrauta cīpsla parasti nozīmē, ka pirksts nekustas, pārrauta saite nozīmē, ka locītava kustas par daudz.

Vienkāršs veids, kā atšķirt: ja pēc traumas pirksts pats nespēj izpildīt kustību, domā par cīpslu; ja kustība ir iespējama, bet locītava „staigā“ uz sāniem vai sāp tikai pie noteiktas slodzes, domā par saiti.

Trešais bieži sajauktais jēdziens ir saliecēju cīpslu turētājsaite. Neskatoties uz nosaukumu, tā nesavieno kaulu ar kaulu funkcionāli kā stabilizators, bet darbojas kā jumts pār cīpslām. Tās sabiezēšana vai zemāk esošo audu pietūkums saspiež vidusnervu un izraisa karpālā kanāla sindromu ar tirpšanu īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā, tipiski naktī.

Saitēs ir maz asinsvadu, tāpēc tās dzīst manāmi lēnāk nekā muskuļi un pat lēnāk nekā daudzi kauli. Sadzijusī saite turklāt sākotnēji sastāv no nesakārtota III tipa kolagēna, kas pakāpeniski jāaizvieto ar sakārtotu I tipa kolagēnu; šī pārkārtošanās notiek tikai tad, ja saite tiek pakāpeniski slogota.

No tā izriet netipiska, bet svarīga atziņa: pilnīgs miers saitei nav labākais risinājums. Kontrolēta, pakāpeniska slodze fizioterapeita vadībā ir tā, kas liek kolagēna šķiedrām sakārtoties pareizā virzienā.

Otra atziņa attiecas uz sajūtu. Saitēs ir mehānoreceptori, kas smadzenēm ziņo par locītavas stāvokli. Pēc saites bojājuma zūd ne tikai stiprums, bet arī šī stāvokļa izjūta, un tāpēc atkārtoti savainojumi ir tik bieži. Tieši šī iemesla dēļ rehabilitācijā iekļauj līdzsvara un precizitātes vingrinājumus, nevis tikai spēka treniņu.