Kas ir smadzeņu kambari?

Sānu kambari (ventriculi laterales) ir vislielākie. Katram ir centrālā daļa un trīs ragi: priekšējais rags stiepjas pieres daivā, pakaušējais rags pakauša daivā, bet apakšējais jeb deniņu rags līkumo uz leju un uz priekšu deniņu daivā. Tieši šī C formas izliekuma dēļ sānu kambaris datortomogrāfijas griezumā izskatās citādi atkarībā no tā, kurā līmenī griezums veikts.

Trešais kambaris (ventriculus tertius) ir plakana sprauga starp abām starpsmadzeņu pusēm. Ap to izvietojas talāms, hipotalāms un hipofīzes kātiņš, tāpēc šī reģiona audzēji ļoti agri izpaužas ar hormonāliem vai redzes traucējumiem.

Ceturtais kambaris (ventriculus quartus) atrodas smadzeņu stumbra aizmugurē. Tā grīdu veido tilta un iegareno smadzeņu aizmugurējā virsma, kurā izvietoti daudzu galvaskausa nervu kodoli, bet jumtu veido smadzenītes un plānas šķidruma caurlaidīgas plāksnītes.

No katra sānu kambara šķidrums nonāk trešajā kambarī caur starpkambaru atveri (foramen interventriculare), ko sauc arī par Monro atveri. No trešā kambara tas plūst lejup pa vidussmadzeņu ūdensvadu (aqueductus mesencephali), kas pazīstams kā Silvija ūdensvads, un ir visas sistēmas šaurākā vieta.

No ceturtā kambara izeju veido trīs atveres: viena vidējā (apertura mediana) un divas sānu (aperturae laterales). Caur tām likvors nokļūst subarahnoidālajā telpā, kas apņem visas smadzenes un muguras smadzenes; neliela daļa turpina ceļu pa muguras smadzeņu centrālo kanālu.

Uzsūkšanās notiek galvenokārt ārpus kambariem, cietā smadzeņu apvalka venozajos sinusos caur arahnoidālajām bārkstiņām, kā arī pa limfas ceļiem gar nervu apvalkiem. Tāpēc likvora aprite ir vienvirziena cilpa: ražošana dziļi smadzenēs, atgriešanās asinīs to virspusē.

Pirmā funkcija ir mehāniska. Smadzenes peld likvorā, un tāpēc to efektīvais svars ir daudzkārt mazāks nekā patiesā masa; bez šķidruma smadzeņu pamatne tiktu saspiesta ar pašas smadzeņu svaru. Šķidruma kārta arī izlīdzina triecienus un galvas kustību paātrinājumus.

Otrā funkcija ir vielu apmaiņa. Likvors aiznes prom vielmaiņas galaproduktus un uztur ļoti stabilu jonu un olbaltumvielu sastāvu ap neironiem. Dzīslenes pinums vienlaikus darbojas kā barjera: tas izvēlas, kas no asinīm drīkst nonākt smadzeņu šķidrumā, līdzīgi kā asins un smadzeņu barjera asinsvadu līmenī.

Trešā funkcija ir signālu pārnese. Pa likvoru izplatās hormoni un signālvielas, kas izdalās kambaru sienās, tāpēc kambaru sistēmu dažkārt apraksta kā smadzeņu iekšējo izplatīšanas tīklu.

Ja plūsma kādā šaurā vietā tiek nosprostota vai uzsūkšanās kļūst nepietiekama, šķidrums uzkrājas un kambari paplašinās. Šo stāvokli sauc par hidrocefāliju. Zīdainim, kuram galvaskausa šuves vēl nav saaugušas, tas izpaužas ar pārmērīgi strauju galvas apkārtmēra pieaugumu un izspīlētu avotiņu. Pieaugušajam galvaskauss nepadodas, tāpēc paaugstinās spiediens: rodas galvassāpes, kas stiprākas no rīta, slikta dūša, vemšana un redzes miglošanās.

Atsevišķi izdalāma normāla spiediena hidrocefālija gados vecākiem cilvēkiem, kurai raksturīga pazīmju trijotne: nedroša, „pielipusi“ gaita, urīna nesaturēšana un domāšanas palēnināšanās. To ir vērts zināt tāpēc, ka daļā gadījumu stāvoklis ir ārstējams, atšķirībā no daudzām citām demences cēloņu grupām.

Ar kambaru sistēmu strādā neirologs un neiroķirurgs; attēlveidošanā to novērtē ar magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju. Pēkšņas, nepierasti stipras galvassāpes, galvassāpes kopā ar vemšanu bez citas skaidrojošas slimības, redzes pasliktināšanās vai apziņas izmaiņas ir iemesls nekavējoties vērsties pēc neatliekamas palīdzības. Bērnam par iemeslu apmeklēt ārstu kalpo neparasti strauja galvas augšana.

Latviešu valodā vārds „kambaris“ lietots divās pilnīgi atšķirīgās vietās: smadzeņu kambari (ventriculi cerebri) un sirds kambari (ventriculi cordis). Kopīgs tiem ir tikai latīniskais nosaukums, kas nozīmē mazu dobumu. Sirds kambari ir muskuļaini sūkņi, kas izsviež asinis; smadzeņu kambari ir pasīvi šķidruma dobumi bez pašu muskulatūras. Kontekstā parasti pietiek ar vārdu „smadzeņu“ vai „sirds“ priekšā, un divdomība pazūd.

Otrs sajaukšanas avots ir kambaru un subarahnoidālās telpas nošķiršana. Kambari ir iekšējais likvora ceļš, subarahnoidālā telpa ir ārējais; asiņošana vienā un otrā telpā izpaužas atšķirīgi un rodas atšķirīgu iemeslu dēļ. Jostas punkcija šķidrumu ņem no subarahnoidālās telpas muguras lejasdaļā, nevis no kambariem.

Plati kambari attēldiagnostikā ne vienmēr nozīmē pārspiedienu. Ja smadzeņu audi ar gadiem vai slimības dēļ sarūk, brīvo vietu aizņem likvors un kambari paplašinās, lai gan spiediens paliek normāls. Šo atradni sauc par paplašināšanos „ex vacuo“, un tā ir sekas, nevis cēlonis. Tieši tāpēc kambaru izmēru vienmēr vērtē kopā ar smadzeņu vagām un klīnisko ainu.

Neliela sānu kambaru asimetrija ir bieža un pati par sevi nav slimības pazīme. Daudziem cilvēkiem viens sānu kambaris ir mazliet plašāks par otru, tieši tāpat kā atšķiras abu pušu sejas vaibsti.

Nosaukumi „Monro atvere“, „Silvija ūdensvads“, „Magendie atvere“ un „Luškas atveres“ ir anatomu uzvārdi no laikiem, kad struktūras aprakstīja pirms to funkcijas izpratnes. Mūsdienu latīniskā nomenklatūra tos aizstāj ar aprakstošiem nosaukumiem, bet klīnikā vecie apzīmējumi joprojām dzīvo, tāpēc ir vērts zināt abus.