Ko nozīmē devīze „Tēvzemei un Brīvībai“?

Amerikas Savienotajās Valstīs katram štatam ir sava devīze, bieži latīņu valodā, un tā ir iekļauta štata zīmogā. Arizonas devīze „Ditat Deus“ nozīmē „Dievs bagātina“, un tā ir saglabājusies kopš teritorijas veidošanās laika 19. gadsimtā, kad atsauce uz dievišķu svētību kalnrūpniecības apgabalā bija saprotama gan reliģiski, gan ļoti praktiski. Šādas devīzes pieņem ar likumdevēja lēmumu, un tām ir formāls statuss.

Latvijā šāda institūta nav. Satversmē un tiesību aktos ir noteikti valsts simboli: karogs, ģerbonis un himna, bet devīze to vidū neietilpst. Tāpēc, ja kāds apgalvo, ka Latvijas oficiālā devīze ir konkrēta frāze, tas ir neprecīzi. Pareizāk ir teikt, ka sabiedrībā iesakņojies uzsaukums, kura izcelsme ir saistīta ar konkrētu pieminekli un konkrētu vēstures posmu.

Brīvības piemineklis tika atklāts 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, un tas tapa par sabiedrības saziedotiem līdzekļiem pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta. Pieminekļa augšdaļā sievietes tēls paceļ trīs zvaigznes, kas simbolizē vēsturiskos novadus, bet pamatnē izvietoti tēlniecības ansambļi par brīvības cīņām, darbu, ģimeni un garu. Uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai“ apkopo šo domu vienā rindā.

Pieminekļa nozīme izauga okupācijas gados. Padomju vara to nenojauca, taču ziedu nolikšana un pulcēšanās pie tā tika vajāta, un 1987. gada 14. jūnija ziedu nolikšana kļuva par vienu no atmodas sākuma notikumiem. Tieši šī pieredze izskaidro, kāpēc frāze Latvijā skan citādi nekā ASV štata devīze uz numura zīmes: tā nav mārketings, bet atmiņa par risku, kāds bija saistīts ar tās publisku izrādīšanu.

Mūsdienās piemineklis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, un pie tā kopš neatkarības atjaunošanas stāv goda sardze. Apmeklētājiem ir dažas vienkāršas rakstītas un nerakstītas normas: sardzei netuvojas, to neaiztiek un nefotografējas, aizšķērsojot tās maiņu, ziedus noliek pieminekļa pakājē, un pieminekli neizmanto kā fonu izklaides saturam. Sardzes maiņa notiek regulāri, un tā ir arī populārs tūristu apskates brīdis.

Praktiski svarīgi ir arī tas, ka piemineklis atrodas publiskā telpā, kur notiek gan valsts ceremonijas, gan pilsoniskas akcijas. Pasākuma rīkošanai šajā vietā nepieciešams pašvaldības saskaņojums, un valsts svētkos teritorijā tiek noteikti satiksmes un drošības ierobežojumi. Kultūras pieminekļa aizsardzības prasības uzrauga Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, un jebkurš darbs pieminekļa tuvumā ir ar to jāsaskaņo.