Ko nozīmē epitēlija šūnu izmaiņas PAP uztriepē?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 1. augustā 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Epitēlija šūnu izmaiņas jeb anomālija dzemdes kakla citoloģiskajā uztriepē nozīmē, ka mikroskopā redzamas šūnas ar neparastu formu, izmēru vai kodolu. Tā nav vēža diagnoze, bet norāde, ka šūnas jānovēro vai jāizmeklē sīkāk, jo liela daļa šādu izmaiņu ar laiku izzūd pašas.

Uztriepi ņem no dzemdes kakla (cervix uteri), dzemdes apakšējās daļas, kas ieaug maksts augšdaļā. Ārējo virsmu klāj daudzkārtains plakanais epitēlijs, izturīgs pret berzi, bet dzemdes kakla kanālu izklāj vienkārtains cilindriskais epitēlijs, kas izdala gļotas. Vieta, kur viens epitēlija veids pāriet otrā, ir transformācijas zona, un tieši tur šūnas visaktīvāk pārveidojas un ir visievainojamākās. Gandrīz visas dzemdes kakla ļaundabīgās pārmaiņas sākas šajā šaurajā joslā, un tieši no tās ar birstīti ņem materiālu analīzei.

Izmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (HPV). Tas caur sīkiem virsmas bojājumiem nokļūst dziļākajā, dalīties spējīgajā epitēlija šūnu kārtā. Daļa vīrusa tipu ražo olbaltumvielas, kas traucē šūnas dalīšanās kontroli, un šūna zaudē spēju laikus apstāties un nobriest. Mikroskopā to redz kā palielinātu, tumšāku kodolu, izmainītu kodola un citoplazmas attiecību un nevienmērīgu šūnu izkārtojumu. Lielākā daļa HPV infekciju imūnsistēmas kontrolē izzūd pašas, un tad izzūd arī šūnu izmaiņas.

Atbildi citologs raksta pēc starptautiskas klasifikācijas, un to lasa divās kolonnās. Plakanā epitēlija pusē ir netipiskas plakanās šūnas ar neskaidru nozīmi, netipiskas plakanās šūnas, kur nevar izslēgt smagas pārmaiņas, zemas pakāpes un augstas pakāpes intraepiteliāls bojājums un plakanšūnu karcinoma. Dziedzerepitēlija pusē ir netipiskas dziedzeru šūnas un adenokarcinoma. Jo tālāk sarakstā, jo lielāka ir nopietnas pārmaiņas varbūtība, taču tikai pēdējais apzīmējums katrā rindā runā par vēzi.

Ne katra atrastā izmaiņa ir vīrusa darbs. Uztriepes ainu maina arī iekaisums, maksts mikrofloras traucējumi, gļotādas atrofija pēc menopauzes, ierīces dzemdē klātbūtne un pat tas, kas darīts dažas dienas pirms analīzes. Tāpēc daļā gadījumu pietiek ar iekaisuma ārstēšanu un atkārtotu uztriepi pēc dažiem mēnešiem, nevis ar tūlītēju padziļinātu izmeklēšanu.

Tālākā rīcība ir atkarīga no atbildes un no vecuma. Biežākie soļi ir HPV tests kā šķirotājs, atkārtota uztriepe pēc noteikta laika un kolposkopija, kurā ginekologs dzemdes kaklu apskata ar palielinājumu un no aizdomīgās vietas paņem gabaliņu audu izmeklēšanai. Tieši šis audu izmeklējums, nevis uztriepe, ir tas, kas dod galīgo atbildi.

Kad jādodas pie ārsta

Pati svarīgākā rīcība ir pieņemt uzaicinājumu uz valsts apmaksāto dzemdes kakla vēža skrīningu un neatstāt bez ievērības vēstuli par nenormālu rezultātu. Skrīninga vecuma grupas un atkārtošanas biežumu Latvijā nosaka valsts programma, un aktuālo kārtību publicē Nacionālais veselības dienests. Skrīninga jēga ir atrast pārmaiņas tad, kad tās vēl nekādus simptomus nerada.

Neatkarīgi no skrīninga pie ginekologa jādodas, ja parādās asiņošana starp menstruācijām vai pēc dzimumakta, jebkāda asiņošana pēc menopauzes, ilgstoši izdalījumi ar nepatīkamu smaku vai sāpes mazajā iegurnī un dzimumakta laikā. Šie simptomi nenozīmē vēzi, taču tie ir iemesls izmeklēšanai, nevis gaidīšanai.

Ja atbildē ir minētas netipiskas šūnas, to nedrīkst ne ignorēt, ne pārvērst par pašdiagnozi internetā. Konkrēto tālāko soli nosaka ārsts, un tas atkarīgs no izmaiņu pakāpes, HPV testa rezultāta, vecuma un iepriekšējo uztriepju vēstures.

Uztriepe nav biopsija: kur ir robeža

Citoloģiskā uztriepe ir sijāšanas jeb skrīninga izmeklējums. Birstīte savāc atsevišķas, no audiem atdalītas šūnas, un citologs tās vērtē pa vienai, neredzot, kā tās bija izkārtotas audā. Tāpēc uztriepe var pateikt, ka šūnas izskatās aizdomīgi, bet nevar pateikt, cik dziļi pārmaiņas sniedzas.

Biopsija ir audu izmeklējums. Tajā zem mikroskopa ir vesels audu gabaliņš ar saglabātu uzbūvi, tāpēc patologs redz, cik liela epitēlija biezuma daļa ir izmainīta un vai bazālā membrāna ir neskarta. No šī izmeklējuma nāk arī apzīmējumi ar pakāpēm, ko bieži kļūdaini piedēvē uztriepei.

Praktiskā secība tāpēc ir šāda: uztriepe rada aizdomas, HPV tests palīdz tās sašķirot, kolposkopija parāda vietu, biopsija dod diagnozi. Katrs solis atbild uz citu jautājumu, un neviens no tiem neaizstāj pārējos.

Divi izplatīti maldi

Pirmais malds ir tas, ka nenormāla uztriepe nozīmē nesen notikušu infekciju vai partnera neuzticību. HPV ir ļoti izplatīts vīruss, tas var gadiem palikt organismā, nekādi neizpaužoties, un pārmaiņas var parādīties ilgi pēc inficēšanās. No uztriepes rezultāta nevar secināt, kad un no kā vīruss iegūts.

Otrais malds ir tas, ka pēc vakcinācijas pret HPV skrīnings vairs nav vajadzīgs. Vakcīna pasargā no biežākajiem augsta riska vīrusa tipiem, bet ne no visiem, un tā nelikvidē infekciju, kas jau ir organismā. Tāpēc vakcinētam cilvēkam skrīninga uzaicinājumi paliek spēkā tieši tāpat.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu E Ziņot par neprecizitāti