Kreisā smadzeņu puslode: uzbūve un funkcijas

Kreisās puslodes garozā ir tie paši pamatlaukumi, kas labajā: kustību garoza pieres daivas aizmugurējā vijā, jutības garoza paura daivas priekšējā vijā, dzirdes garoza deniņu daivas augšdaļā un redzes garoza pakauša daivā. Atšķirība ir tajā, kādus papildu uzdevumus šie laukumi ir uzņēmušies.

Valodai kreisajā puslodē ir vairākas cieši saistītas vietas. Priekšējā no tām atrodas pieres daivas apakšējā vijā un ir atbildīga par runas veidošanu, aizmugurējā deniņu daivas augšējās vijas aizmugurē un ir atbildīga par runas saprašanu. Tās savieno biezs šķiedru kūlis, un tieši šī savienojuma bojājums rada runas atkārtošanas grūtības, saglabājoties gan saprašanai, gan runāšanai.

• Pieres daivas apakšējā vija: runas veidošana, artikulācijas programmēšana.
• Deniņu daivas augšējā vija: skaņu un vārdu nozīmes atpazīšana.
• Paura daivas leņķa vija: lasīšana, rakstīšana, skaitļu apstrāde.
• Paura daivas apmalotā vija: rokas darbību secību plānošana abām rokām.
• Kustību un jutības garoza: ķermeņa labās puses vadība.
• Lielā smadzeņu saite: šķiedras uz otru puslodi.

Kustību pavēles no kreisās puslodes kustību garozas ceļo lejup pa piramidālo ceļu. Iegarenajās smadzenēs lielākā daļa šo šķiedru pāriet uz pretējo pusi, tāpēc muguras smadzenēs tās jau atrodas labajā pusē un vada labās puses muskuļus. Jutība ceļo pretējā virzienā un arī krustojas, taču dažādu veidu jutība to dara dažādos līmeņos: sāpju un temperatūras sajūta krustojas jau muguras smadzenēs, bet dziļā un smalkā taustes jutība tikai iegarenajās smadzenēs.

Redze šai shēmai pakļaujas citādi. Kreisā puslode apstrādā nevis kreisās acs, bet gan abu acu labo redzes lauka pusi. Tāpēc kreisās pakauša daivas bojājums nerada aklumu vienā acī, bet gan labās redzes lauka puses izkrišanu abās acīs, ko cilvēks bieži pamana tikai tad, kad sāk atsisties pret priekšmetiem labajā pusē.

Šis krustošanās princips ir arī atslēga bojājuma vietas noteikšanai. Ja vājums un sejas noslīdējums ir vienā pusē, bet simptomi liecina par garozas iesaisti, bojājums meklējams pretējā puslodē; ja vājums ir vienā pusē, bet sejas darbība traucēta otrā, jādomā par bojājumu smadzeņu stumbrā.

Funkcionālā asimetrija nozīmē, ka viena puslode konkrētu uzdevumu veic ātrāk un precīzāk, nevis to, ka otra puslode šajā uzdevumā nepiedalās vispār. Praktiski gandrīz katrā ikdienas darbībā iesaistās abas puses.

Zemāk apkopotais sadalījums ir tipiskā, nevis obligātā aina. Aptuveni desmitajai daļai cilvēku, galvenokārt kreiļiem, valodas funkcijas ir vai nu labajā puslodē, vai sadalītas starp abām, tāpēc pirms operācijas puslodes lomu nosaka individuāli.

Puslodes veidojas no diviem simetriskiem priekšējiem smadzeņu pūslīšiem, taču pilnīgi simetriskas tās nekad nav. Dažas atšķirības ir izmērāmas jau pirms dzimšanas: deniņu daivas augšējās virsmas laukums, kas atbilst dzirdes un valodas apstrādes zonai, kreisajā pusē vidēji ir lielāks nekā labajā. Silvija plaisa kreisajā pusē mēdz būt garāka un plakanāka.

Bērnībā smadzenes ir daudz lokanākas. Ja kreisā puslode tiek nopietni bojāta agrā vecumā, valodas funkcijas bieži pārņem labā puslode, un bērns iemācās runāt gandrīz normāli. Pieaugušajam tāda pārnese vairs nenotiek tādā apjomā, tāpēc tas pats bojājums atstāj daudz smagākas sekas.

Ar gadiem garozas biezums samazinās un atsevišķas asimetrijas kļūst mazāk izteiktas. Tas nav slimība, bet normāla novecošanas gaita, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc smadzeņu attēlu vienmēr vērtē attiecībā pret cilvēka vecumu.

Biežākais kreisās puslodes bojājuma cēlonis ir insults: vai nu asinsvada nosprostojums, vai asinsizplūdums. Tipiskākā aina rodas, ja skarta vidējā smadzeņu artērija, kas apgādā lielu daļu valodas zonu un kustību garozas ķermeņa augšdaļai.

Bojājuma izpausmes ir atkarīgas no vietas, nevis tikai no puses. Priekšējo valodas zonu bojājums dod grūti izrunājamu, lauztu runu ar saglabātu saprašanu, aizmugurējo zonu bojājums dod plūstošu, bet nesaprotamu runu ar traucētu saprašanu. Paura daivas bojājums kreisajā pusē var radīt grūtības rakstīt, rēķināt un atšķirt kreiso no labās.

Steidzami jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja pēkšņi parādās sejas noslīdējums, rokas vājums vai runas traucējumi. Insulta ārstēšanā laiks ir tieši saistīts ar iznākumu, un nogaidīšana līdz nākamajai dienai būtiski samazina atveseļošanās iespējas.

• Afāzija: grūtības atrast vārdus, saprast teikto vai atkārtot dzirdēto.
• Labās puses vājums vai jutības zudums, ieskaitot sejas apakšējo daļu.
• Apraksija: grūtības veikt iemācītu darbību pēc pieprasījuma, kaut spēks ir saglabāts.
• Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi, arī grūtības ar vienkāršiem aprēķiniem.
• Labās redzes lauka puses izkrišana abās acīs.

Pirmais izmeklējums akūtā situācijā ir datortomogrāfija, jo tā ātri parāda asinsizplūdumu un ļauj izlemt par ārstēšanu. Magnētiskā rezonanse ir jutīgāka agrīnām išēmiskām pārmaiņām un labāk parāda bojājuma apjomu. Asinsvadu stāvokli vērtē ar angiogrāfiju vai kakla artēriju ultrasonogrāfiju.

Ja plānota operācija epilepsijas vai audzēja dēļ, ar attēlu vien nepietiek: ķirurgam jāzina, kur tieši konkrētajam cilvēkam atrodas valoda un kustību vadība. Šim nolūkam izmanto funkcionālo magnētisko rezonansi, šķiedru ceļu attēlošanu un dažkārt tiešu garozas kartēšanu operācijas laikā, pacientam esot nomodā.

1. Neiroloģiskā izmeklēšana ar runas, spēka, jutības un redzes lauku vērtējumu.
2. Datortomogrāfija akūtā situācijā, lai izslēgtu asinsizplūdumu.
3. Magnētiskā rezonanse bojājuma apjoma un rakstura precizēšanai.
4. Asinsvadu izmeklēšana, lai atrastu insulta cēloni.
5. Neiropsiholoģiskā izmeklēšana valodas, atmiņas un uzmanības traucējumu raksturošanai.
6. Funkcionālā kartēšana pirms plānotas smadzeņu operācijas.

Pirmā un biežākā kļūda ir jaukt smadzenes ar smadzenītēm. Lielo smadzeņu puslodes atrodas galvaskausa augšdaļā, smadzenītes daudz zemāk, pakauša bedrē, un tām ir pavisam cits uzdevums: kustību saskaņošana un līdzsvars. Smadzenītēs turklāt savienojums ar ķermeni nav krustots tāpat kā lielajās smadzenēs, tādēļ smadzenīšu bojājums dod traucējumus tajā pašā ķermeņa pusē.

Otra kļūda ir uzskatīt, ka kreisā puslode vienmēr ir dominējošā. Dominējošā puslode ir tā, kurā atrodas valodas centri, un vairākumam tā ir kreisā, bet ne visiem. Rokas izvēle to nenosaka viennozīmīgi: arī lielai daļai kreiļu valoda ir kreisajā puslodē.

Trešā kļūda ir domāt, ka kreisās puslodes bojājums vienmēr nozīmē afāziju. Ja bojāta ir tikai kustību garoza vai dziļie ceļi, runa var palikt pilnīgi neskarta, savukārt vājums būs izteikts.

Pieņēmums, ka cilvēki dalās „kreisās puslodes“ analītiķos un „labās puslodes“ mākslinieciskās personībās, pētījumos apstiprinājumu nav guvis. Smadzeņu aktivitātes mērījumi rāda, ka atsevišķas funkcijas tiešām ir izteiktāk pārstāvētas vienā pusē, bet vienas puslodes vispārējs pārsvars konkrētam cilvēkam nav atrodams. Radošs darbs, tāpat kā matemātika, prasa abu pusložu sadarbību.

Vēl viena mazāk zināma lieta ir tā, ka daļa kreisās puslodes uzdevumu attiecas uz abām ķermeņa pusēm, nevis tikai uz labo. Iemācītu kustību secību programmēšana lielākajai daļai cilvēku notiek kreisajā paura daivā, tādēļ tās bojājums var apgrūtināt saskaņotu darbību veikšanu arī ar kreiso roku, kaut gan spēks tajā ir normāls. Tieši tāpēc rehabilitācijā pēc kreisās puslodes insulta strādā ne tikai ar vājo roku, bet arī ar darbību plānošanu kopumā.