Nabassaites asinsvadi: divas artērijas un vēna

Abas nabas artērijas augļa iegurnī atzarojas no iekšējām gūžas artērijām (arteriae iliacae internae). Tās uzkāpj pa priekšējās vēdera sienas iekšpusi uz abām pusēm no urīnpūšļa, iziet caur nabu un nonāk nabassaitē. Placentā tās sazarojas arvien sīkākos zaros līdz bārkstiņu kapilāriem.

Nabas vēna no placentas ieiet augļa vēderā un dodas pa aknu apakšējo virsmu līdz aknu vārtiem. Daļa tās asiņu iet cauri aknām, bet lielākā daļa apiet aknas pa īpašu īsceļu, ko sauc par vēnu vadu (ductus venosus), un tieši ieplūst apakšējā dobajā vēnā.

Netālu no placentas abas artērijas parasti savieno šķērssavienojums, ko sauc par Hirtla anastomozi. Tā izlīdzina spiedienu starp abām artērijām, un tādējādi placenta tiek apasiņota vienmērīgi arī tad, ja viena artērija uz brīdi tiek saspiesta.

Svarīgi saprast, ka augļa un mātes asinis normāli nesajaucas. Augļa asinis paliek placentas bārkstiņu kapilāros, mātes asinis ieskauj šīs bārkstiņas no ārpuses, un starp tiem ir plāna audu barjera. Apmaiņa notiek caur šo barjeru.

Skābeklis un ogļskābā gāze pāriet difūzijas ceļā pa koncentrācijas starpību. Glikoze pāriet ar atvieglinātu difūziju, aminoskābes ar aktīvu transportu, tāpēc to koncentrācija augļa asinīs var būt pat lielāka nekā mātei. Ūdens un elektrolīti pārvietojas pa osmozes un difūzijas ceļiem.

Barjera nav necaurlaidīga. Daudzas zāles, alkohols, nikotīns, vīrusi un antivielas to šķērso. Tieši tāpēc grūtniecības laikā zāļu lietošana ir jāsaskaņo ar ārstu, un tāpēc smēķēšana un alkohols tieši ietekmē augli.

Agrīnā embrija attīstībā sākotnēji izveidojas divas nabas vēnas un divas nabas artērijas. Labā nabas vēna attīstības gaitā izzūd, un paliek tikai kreisā, tāpēc normālā nabassaitē ir viena vēna. Artērijas paliek abas.

Nabas artērijas ir tieši saistītas ar iegurņa asinsvadu attīstību, tāpēc to skaita novirze bieži iet kopā ar citu orgānu attīstības īpatnībām. Tieši tāpēc atradne par vienu nabas artēriju ultrasonogrāfijā nav vienaldzīga un prasa rūpīgāku augļa apskati.

Vēnu vads ir īpašs risinājums, kas ļauj skābekļa bagātajām asinīm apiet aknas un ātri nonākt sirdī un smadzenēs. Pēc dzimšanas tas dabiski aizveras, parasti pirmajās dzīves dienās.

Pirmās elpas laikā plaušas atveras, plaušu asinsvadu pretestība strauji krītas, un asinsrite pārkārtojas no augļa uz jaundzimušā tipu. Nabassaites asinsvadi šajā pārkārtošanās ķēdē ir viens no pirmajiem posmiem.

Nabas artērijas satrūkst ļoti ātri. To sieniņā ir bieza gludo muskuļu kārta, kas sažņaudzas, reaģējot uz temperatūras kritumu un skābekļa pieaugumu. Šī spēja ir bioloģiski pamatota, jo tā novērš asins zudumu, ja saite pārtrūkst dabiski. Nabas vēna sašaurinās lēnāk.

1. Bērns piedzimst, un notiek pirmā elpa; plaušu asinsvadi atveras.
2. Nabas artērijas sažņaudzas, un plūsma uz placentu apstājas.
3. Nabas vēna sašaurinās; plūsma no placentas pakāpeniski izsīkst.
4. Nabassaiti nosien un pārgriež; atlikums nokalst un atkrīt pirmajās dzīves nedēļās.
5. Vēnu vads un ovālā atvere aizveras, un asinsrite kļūst pilnībā jaundzimušā tipa.

Nabas vēna pārvēršas par aknu apaļo saiti (ligamentum teres hepatis), kas guļ sirpjveida saites brīvajā malā un ved no nabas uz aknu apakšējo virsmu. Vēnu vads kļūst par vēnu saiti (ligamentum venosum).

Nabas artēriju tālākās daļas pārvēršas par vidējām nabas saitēm (ligamenta umbilicalia medialia), kas redzamas vēderplēves apakšā abās pusēs urīnpūslim. Turpretī šo artēriju tuvākās daļas paliek atvērtas un kļūst par urīnpūšļa augšējām artērijām, kas apasiņo urīnpūsli visu mūžu.

Aknu apaļā saite nav pilnībā aizaugusi. Smagas vārtu vēnas hipertensijas gadījumā tajā esošās sīkās vēnas var atkal paplašināties, un ap nabu parādās izspiedušos vēnu tīkls, ko sauc par Medūzas galvu. Tā ir tieša embrija asinsrites atgriešanās pieaugušā ķermenī.

Biežākā novirze ir viena nabas artērija, proti, saitē ir tikai divi asinsvadi. Daļā gadījumu tā ir izolēta atradne bez sekām, bet biežāk nekā parasti tā sastopama kopā ar nieru, sirds vai citu orgānu attīstības īpatnībām, tāpēc pēc šīs atrades tiek veikta rūpīga augļa apskate.

Citas svarīgas situācijas ir nabassaites apvīšanās ap augļa kaklu, mezgla veidošanās, saites izkrišana dzemdību laikā, kā arī asinsvadu neparasta piestiprināšanās placentai, kad tie noteiktu attālumu iet neaizsargāti pa apvalkiem. Pēdējais no tiem ir bīstams, jo dzemdību laikā šādi asinsvadi var pārplīst.

Ar šīm situācijām nodarbojas ginekologs dzemdību speciālists un augļa medicīnas speciālists, bet pēc dzimšanas neonatologs. Grūtniecei nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja būtiski mainās vai samazinās augļa kustības, parādās asiņošana vai izplūst augļa ūdeņi, jo tieši šīs pazīmes var liecināt par nabassaites vai placentas problēmu.

Grūtniecības laikā galvenā metode ir ultrasonogrāfija. Asinsvadu skaitu parasti nosaka, apskatot saites šķērsgriezumu vai skatot artērijas abās pusēs urīnpūslim ar krāsu dopleru. Nabas artērijas plūsmas līkne dod informāciju par placentas pretestību, un tās pasliktināšanās ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas var ietekmēt lēmumu par dzemdību laiku.

Dzemdību brīdī no nabassaites var paņemt asinis skābju un sārmu līdzsvara noteikšanai; tas parāda, cik smagu skābekļa trūkumu bērns dzemdībās ir piedzīvojis. Nabassaites asinis izmanto arī cilmes šūnu uzglabāšanai un atsevišķām analīzēm.

Jaundzimušajam nabas asinsvadus var izmantot par piekļuves ceļu: caur nabas vēnu vai artēriju pirmajās dzīves dienās var ievadīt katetru zāļu ievadīšanai, asins paraugu ņemšanai un spiediena mērīšanai. Tā ir viena no retajām reizēm, kad embrija asinsvads tiek izmantots tieši ārstniecībā.

• Asinsvadu skaita noteikšana ar ultrasonogrāfiju.
• Nabas artērijas doplerogrāfija augļa stāvokļa novērtēšanai.
• Placentas un saites piestiprināšanās vietas novērtēšana.
• Nabassaites asins skābju un sārmu līdzsvara analīze pēc dzemdībām.
• Nabas katetrs jaundzimušo intensīvajā terapijā.

Vecākiem visbiežāk rodas jautājums par pašu nabas atlikumu. Nabas granuloma ir neliels mitrs, sārts veidojums, kas paliek pēc atlikuma atkrišanas; nabas trūce ir mīksts izspiedums, kas parādās, bērnam raudot, un parasti pats aizveras agrīnā bērnībā; savukārt noturīga mitruma vai šķidruma izdalīšanās no nabas var liecināt par saglabājušos urīnvada atlikumu vai zarnu vada atlikumu, un tas prasa ārsta izmeklēšanu.

Otra sajaukšana notiek starp diviem attēlos redzamiem stāvokļiem: nabassaites apvīšanos ap kaklu un patiesu nabassaites mezglu. Pirmā ir bieža un vairumā gadījumu nekaitīga, otrs ir daudz retāks.

Trešā izplatītā neskaidrība ir jēdzienu līmenī. Asinsvads, ko sauc par nabas artēriju grūtniecības izmeklējumos, nav tas pats, kas urīnpūšļa augšējā artērija pieaugušajam, lai gan tā ir viena un tā paša asinsvada tuvākā daļa.

Nabas artēriju sieniņas ir neparastas ar to, ka tajās nav sīko asinsvadu, kas parasti baro lielāku asinsvadu sienu. Sieniņa barojas tieši no asinīm, kas plūst tās iekšienē, un no apkārtējās Vārtona želejas. Tas ļauj sienai būt ļoti biezai muskuļu ziņā, un tieši tas nodrošina strauju sažņaugšanos pēc dzimšanas.

Otrs maz pieminēts jautājums ir nabassaites nosiešanas laiks. Ja saiti nenosien uzreiz, bet nogaida, ievērojama daļa placentā esošo asiņu vēl paspēj nonākt bērnā. Tas palielina bērna dzelzs krājumus pirmajos dzīves mēnešos, un tieši tāpēc mūsdienās vairumā gadījumu iesaka nevis tūlītēju, bet nedaudz atliktu nosiešanu, ja vien bērna vai mātes stāvoklis to neaizliedz.

Trešā lieta, ko reti piemin: Vārtona želeja nav tikai polsterējums. Tajā ir šūnas ar cilmes šūnu īpašībām, un tieši tāpēc nabassaite ir kļuvusi par pētniecības materiālu reģeneratīvajā medicīnā.