Priekšējā tibiofibulārā saite (AITFL)

Saite sākas no lielā lielakaula apakšējā gala priekšējās ārmalas izciļņa, ko literatūrā sauc par Šapī jeb Tijo izcilni (tuberculum anterius tibiae). No turienes šķiedras iet uz leju un uz āru, līdz piestiprinās mazā lielakaula priekšējai malai tieši virs ārējās potītes (malleolus lateralis) gala.

Saite nav viendabīga lente, bet vairāku atsevišķu šķiedru kūlīšu kopa, starp kuriem paliek nelielas spraugas. Kūlīšu skaits un platums cilvēkiem atšķiras, un tas daļēji izskaidro, kāpēc dažiem sindesmozes traumas atkārtojas biežāk.

Zem ādas šo vietu var uztaustīt: tā ir neliela iedobe potītes priekšējā ārējā stūrī, starp abu kaulu galiem. Spiediens tieši šajā punktā pēc traumas, kad zemāk esošās saites ir nesāpīgas, ir viena no pirmajām norādēm uz sindesmozes bojājumu.

Priekšējā saite nedarbojas viena. Tā ir daļa no četru struktūru sistēmas, kas kopā notur apakšstilba kaulus kopā un pretojas dažādiem spēku virzieniem. Katrai no tām ir sava loma, un traumas smagumu nosaka tas, cik daudz no tām ir cietušas.

Veltņkaula augšējā virsma nav vienāda platuma: priekšpusē tā ir platāka nekā aizmugurē. Kad pēda tiek pacelta uz augšu, piemēram, soļa vidusdaļā vai pietupienā, platākā daļa iespiežas kaulu dakšā un to nedaudz izpleš. Mazajam lielakaulam tad ir jāpavirzās uz āru un jāpagriežas ap savu asi par nelielu leņķi.

Priekšējā tibiofibulārā saite šo kustību pieļauj, bet stingri ierobežo. Tā darbojas kā elastīga aizsargjosla: atļauj dažu milimetru pielāgošanos, bet neļauj dakšai atvērties tik plati, ka veltņkauls sāktu locītavā grozīties. Tieši šī kontrolētā kustīgums ir iemesls, kāpēc potīte vienlaikus var būt stabila un spēt pielāgoties nelīdzenai zemei.

Saite ir visstraujāk nospriegota, kad pēda ir vienlaikus pacelta uz augšu un pagriezta uz āru. Šis ir arī tās ievainojamākais stāvoklis.

Parastais potītes sastiepums rodas, pēdai pagriežoties uz iekšu, un tad cieš ārējās saites zem potītes. Sindesmozes trauma notiek pretēji un tāpēc tiek saukta par augsto sastiepumu: sāpīgā vieta ir augstāk, virs locītavas līnijas.

1. Pēda tiek fiksēta uz zemes, zābakā vai zem cita spēlētāja svara.
2. Ķermenis turpina griezties uz iekšu, un pēda attiecībā pret apakšstilbu tiek piespiesti pagriezta uz āru.
3. Veltņkauls griežas dakšā un ar savu platāko daļu spiež mazo lielakaulu prom no lielā.
4. Vispirms pārstiepjas un plīst priekšējā tibiofibulārā saite kā pirmā šķērslis šai kustībai.
5. Ja spēks turpinās, bojājums pāriet uz starpkaulu saiti un var izplatīties augšup pa starpkaulu plēvi, dažkārt līdz pat mazā lielakaula lūzumam pie ceļa.

Saite bieži ir izturīgāka nekā kauls, pie kura tā piestiprinās. Tāpēc tā vietā, lai plīstu pati, tā var atraut kaula gabaliņu. Ja atraujas lielā lielakaula priekšējais izcilnis, to sauc par Tijo un Šapī lūzumu; ja atraujas mazā lielakaula priekšējā mala, runā par Vagstafa lūzumu. Rentgenā šādi kaula fragmenti ir svarīga norāde, ka sindesmoze ir bojāta, pat ja pati saite attēlā nav redzama.

Bērniem un pusaudžiem situācija ir atšķirīga, jo kaulā vēl ir augšanas zona. Lielā lielakaula apakšējā augšanas plātnīte slēdzas nevienmērīgi, sākot no iekšējās puses, tāpēc kādu laiku ārējā daļa paliek vājākā vieta. Šajā vecuma posmā tas pats ārējās rotācijas mehānisms, kas pieaugušajam saplēstu saiti, pusaudzim biežāk noplēš kaula stūri pa augšanas zonu. Tāpēc bērnu potītes traumu vienmēr vērtē citādi nekā pieauguša cilvēka traumu.

Gados vecākiem cilvēkiem saite kļūst mazāk elastīga, un biežāk vispirms lūst kauls. Vienlaikus pēc smagākas traumas vai neatpazītas nestabilitātes gadu gaitā var attīstīties potītes locītavas artroze.

Diagnoze sākas ar izmeklēšanu uz vietas, nevis ar attēldiagnostiku. Ārsts meklē sāpes tieši virs locītavas līnijas un pārbauda, vai sāpes izraisa kustības, kas nospriego tieši sindesmozi.

• Saspiešanas tests: apakšstilbu saspiež vidusdaļā, un sāpes pie potītes liecina par sindesmozes bojājumu.
• Ārējās rotācijas tests: pēdu maigi pagriež uz āru, kamēr ceļš ir saliekts taisnā leņķī.
• Rentgenogramma divās vai trijās projekcijās, tostarp tā sauktajā dakšas projekcijā, kur mēra spraugu starp kauliem.
• Attēli ar slodzi vai abu potīšu salīdzinājums, jo neliela atšķirība ir redzama tikai tad, kad kāja ir noslogota.
• Magnētiskā rezonanse, kas parāda pašas saites pārrāvumu un blakus esošo skrimsli.
• Ultrasonogrāfija ar kustību reālā laikā, ar ko pieredzējis speciālists var redzēt kaulu attālumu izmaiņas.
• Datortomogrāfija, kas vislabāk parāda mazus kaula fragmentus un kaula rotāciju.

Visbiežākā kļūda ir sindesmozes traumu uzskatīt par parastu potītes sastiepumu. Atšķirību nosaka sāpju vieta un traumas mehānisms: klasiskajā sastiepumā cieš priekšējā talofibulārā saite (ligamentum talofibulare anterius), un sāpes ir zem un nedaudz priekšā ārējai potītei, bet sindesmozes gadījumā sāpes ir virs locītavas, starp abiem apakšstilba kauliem.

Otrs ceļš, kas ved pie kļūdas, ir mazā lielakaula lūzums pie ceļa. Ja pacients sūdzas par potīti, bet neviens nepārbauda apakšstilba augšdaļu, augsts lūzums, kas rodas tieši tāpēc, ka spēks izplatījās augšup pa starpkaulu plēvi, var palikt nepamanīts.

Sajaukt var arī ar priekšējo ārējo iespīlēšanos, ar pēdas saliecēju cīpslu iekaisumu un ar veltņkaula skrimšļa bojājumu, kas visi dod sāpes potītes priekšpusē, bet ar citu izraisītāju kustību.

Daudziem cilvēkiem priekšējās tibiofibulārās saites apakšējā daļā ir atsevišķs, patstāvīgs šķiedru kūlītis, ko sauc par Baseta saiti. Tā ir normāla anatomiska variācija, nevis slimība, un lielākajai daļai cilvēku tā nekad neizraisa sūdzības.

Tomēr pēc sindesmozes vai ārējo saišu traumas, kad locītavas mehānika ir nedaudz mainījusies un veltņkauls kustas tālāk uz priekšu nekā agrāk, šis kūlītis var sākt berzēt veltņkaula skrimsli. Rezultāts ir noturīgas sāpes potītes priekšējā ārējā stūrī, kas neatbilst nevienai svaigai traumai un kas parādās tieši pēdas pacelšanas brīdī. Šādos gadījumos artroskopijā redz nodilušu skrimšļa laukumu tieši pretī saitei, un kūlīša atbrīvošana sūdzības novērš.

Praktiskā nozīme ir šāda: ja potītes priekšpuse sāp mēnešiem pēc it kā parasta sastiepuma un attēlos nekas nav lūzis, iemesls var būt nevis nesadzijusi saite, bet gan pilnīgi normāla saite, kas nonākusi nepareizā vietā.

Potītes traumas sākotnēji vērtē ģimenes ārsts vai neatliekamās palīdzības ārsts, bet sindesmozes bojājumu tālāk ved traumatologs ortopēds, bieži kopā ar sporta medicīnas ārstu un fizioterapeitu. Galvenais lēmums ir, vai savienojums ir stabils.

Ja kaulu dakša paliek savā vietā, ārstēšana ir bez operācijas: slodzes ierobežošana, fiksācija ortozē vai ģipsī, pakāpeniska atgriešanās pie noslogošanas un mērķtiecīga līdzsvara un muskuļu vadības atjaunošana. Atveseļošanās tomēr ir ilgāka nekā parastam sastiepumam, un pāragra atgriešanās sportā ir biežākais atkārtotas traumas iemesls.

Ja kauli ir atvirzījušies viens no otra, tos nostiprina operatīvi, izmantojot skrūvi vai elastīgu pogas un diega sistēmu; ja ir atrauts kaula fragments, to piestiprina atpakaļ. Nekavējoties jāgriežas pie ārsta, ja pēc potītes traumas nevar noslogot kāju, ja potīte ir redzami izmainītā stāvoklī, ja pēda kļūst nejutīga vai auksta vai ja pietūkums un sāpes vairāku dienu laikā nemazinās.