Kas ir priekšējā videne?

Priekšējo videni no priekšpuses norobežo krūšu kauls un tā aizmugurē esošais plānais šķērseniskais krūšu muskulis, no aizmugures sirds somiņas priekšējā virsma, no sāniem videnes plaušu plēve, bet no apakšas diafragma. Augšup tā beidzas plaknē, kas iet caur krūšu kaula leņķi.

Saturs pieaugušam cilvēkam ir salīdzinoši trūcīgs: taukaudi, limfmezgli, sīkas asinsvadu un nervu zariņi, saistaudu saites, kas sirds somiņu piestiprina pie krūšu kaula, un aizkrūts dziedzera paliekas. Bērnam tajā ir pilnvērtīgs aizkrūts dziedzeris, kas var aizņemt gandrīz visu šo telpu.

Blakus, tieši aiz priekšējās videnes robežas, jau atrodas daudz svarīgākas struktūras: sirds ar somiņu, aorta, plaušu artērija, augšējā dobā vēna un diafragmas nervi. Tāpēc katra šīs telpas operācija prasa precīzu topogrāfijas pārzināšanu.

Aizkrūts dziedzeris (thymus) attīstās no trešā rīkles kabatas pāra kaklā un grūtniecības laikā nolaižas lejup aiz krūšu kaula. Tā uzdevums ir T limfocītu nobriešana, tas ir, tās imūnsistēmas daļas apmācība, kas atšķir savu no sveša.

Visaktīvākais dziedzeris ir bērnībā, un pusaudža gados tas sasniedz lielāko masu. Pēc tam sākas pakāpeniska involūcija: dziedzera audi tiek aizvietoti ar taukaudiem, bet funkcionējošu audu saliņas saglabājas arī gados vecākiem cilvēkiem.

Tieši šī vecuma atkarība rada praktiskas sekas. Bērna krūškurvja rentgenuzņēmumā normāls aizkrūts dziedzeris var izskatīties kā plašs videnes paplašinājums ar raksturīgu buras formu, un nepieredzējušam vērtētājam tas var likties audzējs. Pieaugušam cilvēkam, gluži pretēji, blīvi audi šajā vietā ir iemesls papildu izmeklēšanai.

Vairums veidojumu šajā telpā ietilpst četrās grupās, ko klīnicisti atceras kā četrus jēdzienus ar vienu un to pašu sākuma burtu angļu valodā. Tie ir aizkrūts dziedzera audzēji, vairogdziedzera ieaugums aiz krūšu kaula, dzimumšūnu izcelsmes audzēji, tostarp teratomas, un limfomas.

Aizkrūts dziedzera audzējs ir īpašs ar to, ka tas bieži saistās ar miastēniju, slimību, kurā traucēta signāla pārnese no nerva uz muskuli. Tāpēc cilvēkam ar acu plakstiņa noslīdēšanu, dubultošanos acīs un muskuļu nogurdināmību vienmēr izmeklē arī videni.

Citas iespējamās problēmas ir videnes iekaisums pēc krūšu kaula operācijas vai barības vada bojājuma, gaisa uzkrāšanās videnē pēc traumas vai spēcīgas klepošanas, kā arī palielināti limfmezgli infekciju un sistēmisku slimību gadījumā.

Ar šiem stāvokļiem nodarbojas torakālais ķirurgs, pulmonologs, onkologs un hematologs atkarībā no atraduma. Miastēnijas gadījumā iesaistās neirologs. Stipras sāpes aiz krūšu kaula, augsts drudzis pēc krūškurvja operācijas vai strauji pieaugoša aizdusa prasa neatliekamu palīdzību.

• Aizkrūts dziedzera audzēji un dziedzera palielināšanās.
• Limfomas un palielināti limfmezgli.
• Dzimumšūnu izcelsmes audzēji, tostarp teratomas.
• Vairogdziedzera ieaugums aiz krūšu kaula.
• Videnes iekaisums un gaisa uzkrāšanās videnē.

Sākuma solis parasti ir krūškurvja rentgenuzņēmums divās projekcijās. Tas priekšējo videni parāda aptuveni: aizdomas rada videnes ēnas paplašināšanās vai neparasta kontūra, bet sīkas izmaiņas tajā nav saskatāmas.

Galvenā metode ir krūškurvja datortomogrāfija ar kontrastvielu. Tā parāda veidojuma izmēru, blīvumu, taukaudu un šķidruma saturu, pārkaļķojumus un attiecības ar sirdi un asinsvadiem. Magnētisko rezonansi izmanto, lai precizētu veidojuma uzbūvi un tā saikni ar apkārtējām struktūrām, īpaši jauniem pacientiem, kad vēlas izvairīties no starojuma.

Galīgo atbildi dod audu paraugs. To var iegūt ar adatu datortomogrāfijas kontrolē vai ķirurģiski, izmantojot nelielu griezumu pie krūšu kaula malas vai videokameras vadītu operāciju. Metodes izvēle atkarīga no veidojuma novietojuma un no tā, cik daudz audu nepieciešams diagnozei.

1. Sūdzību izvērtēšana: sāpes aiz krūšu kaula, klepus, aizdusa, rīšanas traucējumi, muskuļu nogurdināmība.
2. Krūškurvja rentgenuzņēmums divās projekcijās.
3. Krūškurvja datortomogrāfija ar kontrastvielu.
4. Asins analīzes, tostarp audzēju marķieri, ja ir aizdomas par dzimumšūnu audzēju.
5. Audu parauga iegūšana un ārstēšanas plāna apspriešana konsīlijā.

Pirmā un biežākā sajaukšana skar bērnus: normāls aizkrūts dziedzeris rentgenuzņēmumā var izskatīties pēc audzēja. Atšķirt palīdz vecums, veidojuma raksturīgā forma, tā spēja mainīt izskatu elpojot un tas, ka tas nespiež apkārtējās struktūras.

Otra sajaukšana notiek pieaugušajiem starp nekaitīgu taukaudu uzkrāšanos un patiesu veidojumu. Datortomogrāfijā taukaudi ir viegli atpazīstami pēc blīvuma, tāpēc šis jautājums parasti atrisinās bez papildu iejaukšanās.

Trešā ir sāpju izcelsmes sajaukšana. Sāpes aiz krūšu kaula vispirms liek domāt par sirdi vai barības vadu, un tikai pēc šo cēloņu izslēgšanas tiek meklēts videnes cēlonis. Tieši tāpēc pašam noteikt sāpju avotu nav iespējams, un jaunas, stipras sāpes krūtīs vienmēr ir iemesls izsaukt palīdzību.

Priekšējā videne ir galvenā pieejas ceļa telpa sirds ķirurģijā. Lai nokļūtu pie sirds, ķirurgs pārzāģē krūšu kaulu un iet tieši caur šo taukaudu un saistaudu slāni. Tāpēc tās stāvoklis nosaka, cik viegli ir atkārtota operācija: pēc pirmās reizes šeit veidojas saaugumi, kas sirds somiņu pievelk pie krūšu kaula aizmugures.

No tā izriet arī viena no bīstamākajām sirds operāciju komplikācijām, videnes iekaisums. Ja infekcija no krūšu kaula brūces iekļūst šajā telpā, tā strauji izplatās pa taukaudiem un audu spraugām, jo dabisku barjeru tur gandrīz nav. Brīdinājuma pazīmes ir drudzis, pieaugošas sāpes krūšu kaula apvidū, izdalījumi no brūces un vispārējs stāvokļa pasliktinājums pēc sākotnējas uzlabošanās.

Tā pati telpa kalpo arī par drošāko ceļu, kad no sirds somiņas jāatsūc šķidrums: adatu ievada zem krūšu kaula gala, virzot to slīpi uz augšu, tādējādi ejot gar šo telpu un neskarot plaušu plēvi. Aizkrūts dziedzera izņemšana miastēnijas gadījumā arī notiek šajā apvidū, mūsdienās arvien biežāk ar videokameras palīdzību caur maziem griezumiem sānos.

Klasiskais videnes dalījums radies no sadales anatomijas laikiem, kad ķermeni pētīja slāni pa slānim. Tas ir loģisks, lai saprastu, kas kur atrodas, bet praksē tam ir trūkums: robežas iet pa plaknēm, kas datortomogrāfijas attēlā nav redzamas.

Tāpēc starptautiskajā praksē videni arvien biežāk dala pēc struktūrām, kuras attēlā tiešām var ieraudzīt: pirmsasinsvadu, asinsvadu un orgānu, kā arī paravertebrālajā nodalījumā. Šis dalījums palīdz precīzāk paredzēt, kāds veidojums konkrētā vietā ir iespējams, un tieši tāpēc tas ir kļuvis par standartu audzēju aprakstos.

Pacientam no tā izriet viena praktiska lieta: izmeklējuma aprakstā var parādīties apzīmējums, kas neatbilst tam, kas rakstīts anatomijas grāmatā. Tas nav pretruna, bet divi dažādi kartes mērogi vienai un tai pašai vietai, un skaidrojumu vienmēr vērts lūgt ārstam.