Sakrospinālā saite: kur tā ir un ko tā notur

Saite sākas no krustu kaula (os sacrum) sānu malas apakšējās daļas un no astes kaula (os coccygis) sānu malas. Šķiedras virzās uz sāniem un nedaudz uz priekšu, pakāpeniski saplūstot šaurākā kūlī, un beidzas pie sēžas kaula smailes (spina ischiadica), kas izvirzās mazā iegurņa sānu sienā aptuveni tā vidusdaļā.

Priekšpusē, tas ir, no iegurņa dobuma puses, saitei pieguļ astes kaula muskulis (m. coccygeus), kas stiepjas starp tām pašām divām piestiprināšanās vietām. Muskuļa un saites robeža daudziem cilvēkiem nav skaidri nošķirama, un abas struktūras bieži apzīmē kā vienu kokcigeosakrospinālu kompleksu.

Aizmugurē saiti šķērso sakrotuberālā saite (lig. sacrotuberale), kas ir biezāka, garāka un iet uz sēžas kaula paugura. Starp abām saitēm veidojas šaura sprauga, kurā guļ pudendālais nervs (n. pudendus) un iekšējie kaunuma asinsvadi.

Šīs divas saites tiek jauktas biežāk nekā jebkuras citas iegurņa struktūras, jo tās sākas vienā apvidū un darbojas kopā. Atšķirības tomēr ir skaidras.

Stāvot vai sēžot ķermeņa svars spiež uz krustu kaula augšējo virsmu un cenšas pagriezt to tā, lai promontorijs nolaistos uz priekšu un leju, bet krustu kaula gals paceltos uz aizmuguri. Šo kustību sauc par nutāciju. Sakrospinālā un sakrotuberālā saite ir izvietotas tieši tā, lai šo pagriezienu apturētu, jo tās savieno krustu kaula apakšējo galu ar sēžas kaulu.

Praktiskās sekas ir divējādas. Pirmkārt, krustu un zarnu kaula locītava (art. sacroiliaca) tiek nostiprināta pati par sevi, jo nutācija ieķīlē krustu kaulu starp gūžas kauliem ciešāk. Otrkārt, ejot iegurnis nevar pārmērīgi griezties, jo katrā solī šīs saites atgriež krustu kaulu neitrālā stāvoklī.

Kad slodze aug, piemēram, grūtniecības otrajā pusē vai smaguma celšanā, saites spriegums pieaug. Hormonālas izmaiņas grūtniecībā padara saišu audus elastīgākus, un tieši ar to bieži saista iegurņa joslas sāpes, kas parādās otrajā un trešajā trimestrī.

Sakrospinālās saites apkārtnē ir sablīvēts ievērojams skaits struktūru, un tieši šī blīvuma dēļ saite ir tik svarīga ķirurgam.

• Pudendālais nervs (n. pudendus) apliecas ap sēžas kaula smaili saites aizmugurē un ieiet mazajā sēžas atverē.
• Iekšējā kaunuma artērija un vēna pavada nervu šajā pašā vietā.
• Sēžas nervs (n. ischiadicus) iziet caur lielo sēžas atveri augstāk un uz sāniem.
• Astes kaula muskulis (m. coccygeus) pieguļ saitei no iegurņa dobuma puses.
• Apakšējie sēžas asinsvadi un nervs iziet caur lielo sēžas atveri zem bumbierveida muskuļa.

Dzīvniekiem ar asti astes kaula muskulis ir īsts darba muskulis, kas astes kaulu velk uz sāniem un uz leju. Cilvēkam aste ir reducēta, muskulis ir kļuvis plāns un vājš, bet tā cīpslas plātne ir saglabājusies kā izturīga saite. Tieši tāpēc anatomijā mēdz teikt, ka sakrospinālā saite ir astes kaula muskuļa pārkaulošanās vietā nostiprinājusies aponeiroze.

Mūža laikā saites blīvums un elastība mainās. Jaunam cilvēkam tā ir izturīga un elastīga, ar gadiem kolagēna struktūra kļūst stingrāka. Grūtniecība un dzemdības pārslogo visu iegurņa pamatnes un saišu sistēmu, un pēcmenopauzes periodā, kad estrogēnu ietekme uz saistaudiem un gļotādām mazinās, iegurņa atbalsta struktūras kopumā kļūst vājākas. Tas izskaidro, kāpēc iegurņa orgānu nolaišanās biežums ar vecumu pieaug.

Sakrospinālā saite klīnikā parādās trijos tipiskos kontekstos: kā operācijas enkurs, kā nerva saspiešanas vieta un kā iegurņa stabilitātes elements.

Uroginekoloģijā maksts velves vai dzemdes nolaišanās gadījumā vienu no maksts velves malām piešuj pie sakrospinālās saites. Šī operācija tiek veikta caur maksti, izmantojot pašas pacientes audus, un tās mērķis ir atjaunot atbalstu, nevis noņemt orgānu. Ar to nodarbojas ginekologs vai uroginekologs.

Pudendālā neiralģija rodas, ja nervs tiek kairināts vai saspiests tieši starp sakrospinālo un sakrotuberālo saiti. Raksturīgas ir dedzinošas sāpes starpenē, ap taisno zarnu vai dzimumorgānos, kas pastiprinās sēžot un mazinās stāvot vai guļot uz sāniem. Ar to strādā neirologs, sāpju medicīnas speciālists un uroginekologs.

Iegurņa joslas sāpes grūtniecības laikā un pēc dzemdībām bieži saistās ar krustu un zarnu kaula locītavas un tās saišu pārslodzi. Šeit galvenā loma ir fizioterapeitam un ginekologam. Nekavējoties pie ārsta jādodas, ja sāpēm pievienojas kājas nejutīgums, vājums, urinēšanas vai vēdera izejas kontroles traucējumi, kā arī drudzis.

Pati saite parastā rentgenuzņēmumā nav redzama, jo tā ir mīksto audu struktūra. Izmeklēšanā tāpēc apvieno taustīšanu ar attēldiagnostiku.

1. Klīniskā izmeklēšana: sēžas kaula smaili var sataustīt caur maksti vai taisno zarnu, un tieši tā tiek atrasts pudendālā nerva blokādes punkts.
2. Funkcionālie testi krustu un zarnu kaula locītavas slodzei, lai atšķirtu iegurņa joslas sāpes no jostas daļas problēmas.
3. Magnētiskā rezonanse: labākā metode saišu, iegurņa pamatnes muskuļu un nervu ceļu novērtēšanai.
4. Ultrasonogrāfija: izmanto blokādes un injekcijas kontrolei reālā laikā.
5. Diagnostiskā pudendālā nerva blokāde: sāpju mazināšanās pēc tās atbalsta nerva iesaistes diagnozi.

Sāpes iegurņa aizmugurē un sēžamvietā var nākt no vairākiem avotiem, un tikai daļa no tiem ir saistīta ar šo saiti.

• Sakrotuberālā saite: sāpes biežāk sēžas kaula paugura apvidū, tuvāk sēdvietai.
• Bumbierveida muskuļa sindroms: sāpes izstaro pa kājas aizmuguri sēžas nerva gaitā, nevis starpenē.
• Krustu un zarnu kaula locītavas disfunkcija: sāpes lokalizētas virs sēžamvietas, pastiprinās mainot pozu.
• Jostas daļas radikulopātija: pievienojas nejutīgums un vājums noteiktā kājas zonā.
• Kokcigodīnija: sāpes koncentrējas tieši astes kaulā, īpaši pieceļoties no sēdus.

Sakrospinālā saite ir viena no retajām vietām cilvēka ķermenī, kur ķirurgs apzināti izmanto saiti kā audu enkuru citam orgānam. Iemesls ir tās izturība kombinācijā ar to, ka tā atrodas dziļi un nekustīgi, sasaistot divus kaulus, kuri savstarpēji gandrīz nekustas. Praktiski tas nozīmē, ka pareizi uzliktā šuve turēs tik ilgi, cik turēs pati saite.

Tieši šī tuvuma dēļ operācijas galvenais risks nav šuves plīsums, bet gan pudendālā nerva kairinājums, jo nervs atrodas dažu milimetru attālumā no vietas, kur šuve tiek likta. Tas izskaidro, kāpēc pēc sakrospinālās fiksācijas daļai sieviešu īslaicīgi parādās sāpes sēžamvietā vai kājas aizmugurē, un kāpēc ķirurgi šuvi liek nedaudz mediālāk no sēžas kaula smailes, nevis tieši pie tās.