Silvija plaisa jeb smadzeņu laterālā vaga

Plaisa sākas smadzeņu pamatnē, apakšējā virsmā, un no turienes dodas uz āru un atpakaļ pa puslodes sānu virsmu. Sākuma daļu sauc par plaisas kātu, un tieši tur no dziļuma iznāk vidējā smadzeņu artērija.

Sasniedzot puslodes sānu virsmu, plaisa sadalās vairākos zaros. Divi no tiem iegriežas uz augšu pieres daivā un sadala tās apakšējo tinumu trīs daļās, bet trešais, garais zars, turpinās atpakaļ un beidzas, paceļoties uz augšu paura daivā.

• Priekšējais horizontālais zars, kas iegriežas uz priekšu pieres daivā.
• Priekšējais augšupejošais zars, kas iegriežas uz augšu.
• Aizmugurējais jeb garais zars, kas veido plaisas galveno daļu.
• Plaisas kāts smadzeņu pamatnē, kur atrodas vidējās smadzeņu artērijas sākums.
• Plaisas dibens, kur atklājas sala un tās vagas.

Ja plaisas malas atvirza, kļūst redzama sala, trīsstūrveida garozas laukums, kas ir vienīgā smadzeņu daiva, kuru no ārpuses nevar apskatīt. To nosedz trīs vāciņi: pieres, paura un deniņu daivas malas, kas attīstības laikā ir pārklājušas salu.

Sala nav neitrāla struktūra. To saista ar iekšējo orgānu sajūtu apstrādi, garšu, sāpju emocionālo krāsojumu, rīšanas un runas kustību vadību, kā arī ar autonomo regulāciju. Tieši tāpēc plaisas dziļuma bojājumi bieži dod neparastu sūdzību kopumu, kas neiekļaujas tipiskajā kustību vai jušanas traucējuma ainā.

Deniņu daivas vāciņa augšējā virsmā, plaisas dibenā, atrodas šķērsvirziena tinumi, kuros izvietota pirmreizējā dzirdes garoza. Tā ir vieta, kur dzirdes informācija pirmoreiz nonāk garozā, un to no ārpuses neredz, jo tā paslēpta plaisā.

Ap Silvija plaisu izvietoti apgabali, kuru bojājums vairumam cilvēku izraisa valodas traucējumus. Pieres daivas apakšējā tinumā, tieši virs plaisas priekšējiem zariem, atrodas runas veidošanas apgabals, bet plaisas aizmugurējā gala tuvumā, deniņu un paura daivas robežā, runas saprašanas apgabals.

Vairumam cilvēku valoda ir pārsvarā kreisajā puslodē, arī daudziem kreiļiem. Tam atbilst arī anatomiska atšķirība: kreisā un labā puses Silvija plaisa nav simetriskas, un garozas laukums plaisas dibenā aiz dzirdes apgabala vairumam cilvēku kreisajā pusē ir lielāks. Šī asimetrija ir pamanāma jau augļa attīstības laikā.

Praktiski tas nozīmē, ka kreisās puses Silvija apvidus insults bieži izpaužas ar runas traucējumiem, savukārt labās puses bojājums ar telpas uztveres traucējumiem un pat nespēju pamanīt kreiso ķermeņa pusi.

Silvija plaisa ir pirmā lielā vaga, kas parādās augļa smadzenēs. Sākotnēji tā ir plata, sekla ieplaka ar gludām malām, un tikai pakāpeniski vāciņi pārklāj salu, līdz plaisa kļūst par šauru spraugu.

Šo procesu izmanto praktiski. Augļa galvas ultrasonogrāfijā plaisas forma palīdz spriest par smadzeņu nobriedumu, un neiznēsātiem jaundzimušajiem tā izskatās daudz platāka nekā iznēsātiem bērniem. Ja vāciņu veidošanās ir traucēta, plaisa paliek atvērta arī vēlāk, un tas var būt saistīts ar garozas attīstības anomālijām un ar epilepsiju.

Otrā mūža galā plaisa atkal kļūst platāka, jo smadzeņu tilpums pamazām samazinās. Mērenas pārmaiņas atbilst gadiem, bet izteikti platas plaisas kopā ar sūdzībām prasa neirologa vērtējumu.

Silvija plaisa parādās neiroloģijas un neiroķirurģijas tekstos biežāk nekā jebkura cita vaga, un tam ir pavisam praktiski iemesli.

Ja kāda no šīm pazīmēm parādās pēkšņi, tas jāuzskata par neatliekamu stāvokli. Ja cilvēkam pēkšņi noslīd sejas puse, zūd spēks rokā, sajūk runa vai rodas nepieredzēti stipras galvassāpes, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, nevis jāgaida līdz rītam. Insulta ārstēšanā izšķir stundas.

• Vidējās smadzeņu artērijas nosprostojums, kas izraisa biežāko lielo smadzeņu insulta veidu.
• Asiņošana zem smadzeņu mīkstā apvalka, kurā asinis uzkrājas tieši Silvija plaisā, visbiežāk plīstot artērijas izspiedumam.
• Pavediena tīkla jeb arahnoidālās cistas, kurām šī plaisa ir tipiskākā atrašanās vieta.
• Deniņu daivas epilepsija, kuras operatīvajā ārstēšanā izmanto pieeju caur plaisu.
• Audzēji salā un vāciņos, kas prasa ļoti precīzu operācijas plānošanu runas apgabalu tuvuma dēļ.
• Galvas trauma, kurā asinis un tūska izplatās gar plaisu.

Attēldiagnostikā Silvija plaisa ir viens no galvenajiem orientieriem, pēc kura radiologs nosaka, kur atrodas pārējās struktūras. Datortomogrāfijā tā redzama kā tumša, ar šķidrumu pildīta sprauga, magnētiskās rezonanses izmeklējumā tās gaita un saturs saskatāms daudz sīkāk.

Pirmais un biežākais pārpratums ir Silvija plaisas un Silvija ūdensvada jaukšana. Plaisa ir vaga uz smadzeņu virsmas, ūdensvads ir šaurs kanāls vidussmadzeņu iekšienē, kurš vada smadzeņu šķidrumu. Nosaukumi radušies no diviem dažādiem vēsturiskiem autoriem, un abas struktūras neatrodas pat tuvu viena otrai. Ūdensvada nosprostojums izraisa smadzeņu šķidruma uzkrāšanos, plaisai ar to sakara nav.

Otrs pārpratums ir plaisas un centrālās vagas jaukšana, vērtējot attēlus. Centrālā vaga iet slīpi no smadzeņu virsotnes uz leju un priekšu un beidzas, nesasniedzot Silvija plaisu, bet Silvija plaisa iet gandrīz horizontāli.

Trešais pārpratums ir domāt, ka plaisa ir tukša sprauga bez nozīmes. Patiesībā tā ir telpa, kurā atrodas lielie asinsvadi un smadzeņu šķidrums, un tieši tāpēc tā ir viena no vietām, kur asinsizplūdums kļūst redzams visagrāk.

Ierasts domāt, ka smadzeņu vagas ir vienkārši saburzījumi, kas rodas, garozai augot ātrāk nekā galvaskausam. Silvija plaisa šo priekšstatu izjauc. Tā neveidojas locīšanās ceļā, bet gan tāpēc, ka apkārtējie garozas laukumi pieaug straujāk un pārklāj salu, kura pati aug lēnāk, jo ir cieši piesaistīta pie dziļi guļošajām struktūrām. Rezultātā rodas nevis kroka, bet apslēpta daiva.

Otra praktiska detaļa attiecas uz insultu. Agrīnā datortomogrāfijā viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina par vidējās smadzeņu artērijas nosprostojumu, ir salas garozas robežas izplūšana, jo tieši šis apgabals atrodas vistālāk no blakus asinsvadu pieplūdes un cieš pirmais. Radiologi to meklē mērķtiecīgi, jo tā var parādīties agrāk nekā pārējās insulta pazīmes.