Vai par dāvinājumu Latvijā jāmaksā nodoklis?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 10. septembrī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā nav atsevišķa dāvinājuma nodokļa: dāvinājumu vērtē kā fiziskās personas ienākumu un attiecīgi piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dāvinājumi no laulātā un tuviem radiniekiem ir atbrīvoti, bet no citām personām saņemtais ir atbrīvots tikai līdz likumā noteiktam gada slieksnim.

ASV sistēmā par dāvinājumu principā atbild devējs un darbojas gada izņēmuma summa katram saņēmējam, kas nav jādeklarē. Latvijā loģika ir pretēja: nodokļa jautājums rodas saņēmējam, jo dāvinājums viņam ir ienākums. Tieši šī atšķirība visbiežāk rada kļūdas, kad cilvēki lasa angliskus skaidrojumus un tos pārnes uz Latvijas situāciju.

Galvenais atbrīvojums ir radniecība. No laulātā un no radiniekiem līdz noteiktai radniecības pakāpei Civillikuma izpratnē saņemts dāvinājums ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts, un šeit summas ierobežojuma nav. Radniecības pakāpes skaita nevis sadzīviski, bet pēc Civillikuma, un tieši šeit rodas pārpratumi: piemēram, laulātā radinieki nav tas pats, kas savi radinieki. Ja radniecība ir neskaidra vai attālāka, pirms darījuma tas jāpārbauda.

No citām fiziskām personām saņemti dāvinājumi ir atbrīvoti tikai līdz noteiktam gada kopsummas slieksnim, un pārsniegumam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Slieksni un likmes nosaka tiesību akti, un tie mainās, tāpēc aktuālās vērtības jāskatās Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. Ja slieksnis pārsniegts, saņēmējam ienākums jādeklarē gada ienākumu deklarācijā elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un nodoklis jāsamaksā deklarācijā norādītajā termiņā.

Atsevišķi jāvērtē dāvinājumi no juridiskām personām. Ja dāvanu saņemat no sava darba devēja, tā parasti tiek vērtēta kā ar algu saistīts ienākums ar savu kārtību un saviem atbrīvojuma nosacījumiem, nevis kā parasts dāvinājums starp privātpersonām. Uzņēmuma dāvana klientam vai sadarbības partnerim arī ir atsevišķs jautājums gan saņēmējam, gan uzņēmuma grāmatvedībā. Šeit vispārīgs interneta padoms neder, un ir vērts prasīt grāmatveža vai nodokļu konsultanta viedokli.

Nekustamā īpašuma dāvinājums ir lielākais gadījums, kur maldi maksā visdārgāk. Šeit blakus ienākuma nodokļa jautājumam ir arī darījuma noformēšana: dāvinājuma līgums, īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā un valsts nodeva, kuras apmērs atšķiras atkarībā no tā, vai dāvinājums notiek starp radiniekiem. Praktiski to visbiežāk kārto pie zvērināta notāra, un notārs arī sagatavo nostiprinājuma lūgumu.

Ar ko dāvinājumu jauc

Dāvinājumu bieži jauc ar mantojumu. Mantojumam Latvijā ir cita kārtība: to noformē notārs mantojuma lietā, un mantojuma masa netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tāpat kā dāvinājums, taču ir savas nodevas un savi termiņi.

Otrs biežs pārpratums ir aizdevums ģimenē. Nauda, kas nodota ar atmaksas pienākumu, nav dāvinājums, bet, ja tā nav noformēta rakstiski un netiek atmaksāta, tā var tikt vērtēta citādi. Lielākām summām ģimenē aizdevuma līgums rakstiski ir elementāra piesardzība.

Kad ir vērts maksāt speciālistam

Pie notāra ir jāiet jebkurā darījumā ar nekustamo īpašumu, un tas nav izvēles jautājums. Nodokļu konsultants ir vērtīgs tad, ja dāvinājums ir liels, ja iesaistīti uzņēmuma aktīvi vai kapitāla daļas, ja puses ir dažādu valstu nodokļu rezidenti vai ja dāvinājums ir daļa no plašāka mantas pārdales plāna.

Pirms konsultācijas savāciet faktus: kas ko kam dod, kāda ir tirgus vērtība, kāda ir radniecība un vai attiecīgajā gadā jau ir bijuši citi dāvinājumi. Ar šiem datiem konsultācija būs īsa un lēta, bez tiem tā pārvērtīsies minējumos.

Kārtība soli pa solim un ilgtermiņa sekas

Praktiskā secība, kādā šo jautājumu vislabāk kārtot, ir šāda. Vispirms noskaidrojiet, kas ir dāvinātājs: laulātais, radinieks, cita fiziska persona vai juridiska persona. Pēc tam novērtējiet dāvinājuma priekšmetu un tā tirgus vērtību, jo tieši vērtība nosaka, vai slieksnis tiks pārsniegts. Trešais solis ir pārbaudīt aktuālo slieksni un likmi Valsts ieņēmumu dienesta materiālos. Ceturtais ir noformēšana rakstiski, un piektais, ja tas nepieciešams, deklarēšana nākamā gada deklarācijā. Dokumentus par darījumu saglabājiet, jo pierādīšanas pienākums parasti ir saņēmējam.

Vēl viena būtiska lieta ir tas, ko dāvinājums nozīmē ilgtermiņā. Uzdāvinot mājokli bērnam, jūs zaudējat īpašuma tiesības, un atdabūt to atpakaļ var tikai likumā noteiktos gadījumos. Ja vēlaties saglabāt tiesības dzīvot mājoklī, līgumā var paredzēt lietojuma tiesības vai citus nosacījumus, bet tas jādara līguma slēgšanas brīdī, nevis vēlāk. Ja mērķis ir sakārtot mantas pāreju pēc nāves, salīdzināt vajag vismaz trīs risinājumus: dāvinājumu, testamentu un mantojuma līgumu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti