TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir adenohipofīze?

Īsā atbilde

Adenohipofīze jeb hipofīzes priekšējā daiva (adenohypophysis) ir hipofīzes dziedzeraudu daļa, kas atrodas galvaskausa pamatnē turku seglu (sella turcica) bedrītē. Tā ražo sešus galvenos hormonus, un komandas no hipotalāma tā saņem nevis pa nerviem, bet pa atsevišķu asinsvadu sistēmu.

Hipofīze ir neliela, apmēram zirņa lieluma, un karājas zem smadzeņu pamatnes uz plāna kātiņa. Tā sastāv no divām daļām, kuras vieno tikai atrašanās vieta. Priekšējā daiva ir īsts dziedzeris, kas hormonus ražo pats. Aizmugurējā daiva (neirohipofīze) ir smadzeņu izaugums, un tā hormonus neražo vispār.

Šī atšķirība nāk no attīstības. Priekšējā daiva izaug uz augšu no mutes dobuma jumta kā Ratkes maisiņš, tātad no epitēlija. Aizmugurējā daiva izaug uz leju no starpsmadzenēm, tātad no nervu audiem. Divas daļas, kas nāk no pretējiem virzieniem un satiekas vienā bedrītē, arī turpmāk strādā pēc pilnīgi atšķirīgiem principiem.

Priekšējo daivu iedala galvenajā daļā (pars distalis), starpdaļā (pars intermedia) un piltuves daļā (pars tuberalis), kas uzkāpj gar kātiņu. Mikroskopā tajā redz dažādus šūnu veidus, no kuriem katrs ražo savu hormonu.

Vārtu asinsvadu sistēma: kāpēc tā ir izšķirošā

Hipotalāma neironi neizdala savus signālus asinīs kopumā. Tie izdala atbrīvotājhormonus un kavētājhormonus nelielā kapilāru pinumā kātiņa augšdaļā. No turienes asinis pa vārtu vēnām plūst lejup uz otru kapilāru pinumu pašā priekšējā daivā.

Tas nozīmē, ka signālviela nonāk pie mērķa neatšķaidīta un tiešā ceļā. Ja tā nonāktu vispārējā asinsritē, tās koncentrācija būtu tik zema, ka darbība zustu, turklāt tā iedarbotos uz visu ķermeni.

No šī izkārtojuma izriet viena negaidīta lieta. Prolaktīnu hipotalāms nevis pavēl izdalīt, bet gan pastāvīgi bremzē ar dopamīnu. Tas ir vienīgais no šiem hormoniem, kuru tur savaldītu. Tāpēc jebkas, kas pārtrauc kātiņa savienojumu vai bloķē dopamīna darbību, prolaktīna līmeni paaugstina, nevis pazemina.

Seši hormoni un to mērķi

Vairogdziedzeri rosinošais hormons (TSH) liek vairogdziedzerim izdalīt savus hormonus. Adrenokortikotropais hormons (AKTH) liek virsnieru garozai izdalīt kortizolu. Augšanas hormons iedarbojas gan tieši, gan caur aknās saražoto augšanas faktoru un vada augšanu un vielmaiņu.

Prolaktīns rosina piena dziedzeru attīstību un piena veidošanos. Folikulus stimulējošais hormons un luteinizējošais hormons vada olnīcu un sēklinieku darbu: dzimumšūnu nobriešanu un dzimumhormonu ražošanu.

Katru no tiem ražo savs šūnu veids, tāpēc audzējs, kas izaug no viena šūnu veida, parasti dod vienas vienīgas hormonu grupas pārprodukciju, nevis vispārēju jucekli.

Atgriezeniskā saite

Sistēma strādā pēc negatīvās atgriezeniskās saites. Kad vairogdziedzera hormonu asinīs kļūst daudz, tie nomāc TSH izdali; kad to kļūst maz, TSH ceļas. Tāpēc TSH mērījums pasaka par vairogdziedzeri vairāk nekā paša vairogdziedzera hormona mērījums.

Tas pats princips izskaidro, kāpēc ilgstoša glikokortikoīdu lietošana nomāc AKTH un ar to arī virsnieru pašu darbību. Pēc ilgas lietošanas zāles nedrīkst pārtraukt pēkšņi, jo virsnieres nespēj uzreiz atsākt darbu. Devas samazināšanas grafiku nosaka ārsts, un tas nav jautājums, ko risināt pašam.

Kas ar to notiek nepareizi

Biežākā problēma ir labdabīgs audzējs jeb adenoma. Atkarībā no šūnu veida tas var dot prolaktīna pārprodukciju ar menstruālā cikla traucējumiem, piena izdali ārpus zīdīšanas un dzimumtieksmes mazināšanos; augšanas hormona pārprodukciju ar seju, roku un pēdu izmēra pakāpenisku palielināšanos pieaugušam cilvēkam; vai kortizola pārprodukciju.

Otra problēma ir spiediens uz kaimiņu struktūrām. Tieši virs hipofīzes iet redzes nervu krustojums, un tajā krustojas tieši tās šķiedras, kas nes informāciju no abu acu iekšējām tīklenes daļām. Tāpēc augošs veidojums vispirms atņem abu acu ārējos redzes laukus, un cilvēks sāk nepamanīt lietas no sāniem, sākot atsisties pret durvju stenderēm. Redzes traucējums var būt pirmā hormonu audzēja pazīme.

Trešā ir nepietiekama darbība. Tā var attīstīties pēc audzēja, operācijas, staru terapijas vai asinsrites traucējuma. Šīhana sindroms ir priekšējās daivas infarkts pēc smagas dzemdību asiņošanas, un agrākā pazīme parasti ir tā, ka piens neuzradās.

Neatliekams stāvoklis ir hipofīzes apopleksija: pēkšņas, ļoti spēcīgas galvassāpes, redzes pasliktināšanās, dubultošanās, vemšana. Tas prasa tūlītēju palīdzību. Plānveidā ar hipofīzi nodarbojas endokrinologs, nepieciešamības gadījumā kopā ar neiroķirurgu un oftalmologu.

Ar ko to sajauc

Pirmā un biežākā sajaukšana ir starp abām hipofīzes daivām. Aizmugurējā daiva neražo neko: oksitocīnu un vazopresīnu ražo hipotalāma neironi, un pa saviem aksoniem nogādā tos uz aizmugurējo daivu, kur tie tiek tikai uzglabāti un izdalīti. Priekšējā daiva savus hormonus ražo pati.

Otrā sajaukšana latviešu valodā ir starp hipofīzi un epifīzi. Nosaukumi skan līdzīgi, abi orgāni ir mazi un atrodas smadzeņu vidū, bet epifīze jeb čiekurveida dziedzeris ražo melatonīnu un vada diennakts ritmu. Ar hormonu sistēmas vadību tai nav nekāda sakara. Turklāt tas pats vārds anatomijā apzīmē arī garā kaula galu.

Kāpēc tā sauc un kāpēc tas ir nepareizi

Vārds hipofīze nozīmē „izaugums apakšā“, un tas ir godīgs apraksts. Angliskais nosaukums pituitary gland turpretī nāk no latīņu pituita, kas nozīmē gļotas: viduslaikos uzskatīja, ka šis dziedzeris novada smadzeņu gļotas uz degunu.

Priekšstats izrādījās pilnīgi nepareizs, bet nosaukums palika. Tas ir labs atgādinājums, ka anatomijas nosaukumi glabā vecas kļūdas tikpat uzticīgi kā vecus atklājumus.

Vēl viena lieta, ko vērts paturēt prātā: hipofīze sēž cieši iekļauta kaula bedrītē, un vienīgais brīvais virziens, kurā audzējs var izplesties, ir uz augšu, tieši pret redzes nervu krustojumu. Tieši tāpēc tik maza dziedzera tik neliels veidojums var izpausties ar redzi, nevis ar hormoniem.

Avoti