Kādi hormoni ir hipofīzes priekšējā daļā?

Augšanas hormons jeb somatotropīns veicina garumaugšanu bērnībā, iedarbojoties galvenokārt caur aknās ražoto insulīnam līdzīgo augšanas faktoru. Pieaugušajam tas turpina uzturēt muskuļu un kaulu masu un ietekmē tauku sadalīšanos. Tas izdalās viļņveidīgi, un lielākais vilnis nāk dziļā nakts miega laikā; tāpēc miega trūkums bērnībā nav nenozīmīgs sīkums.

Prolaktīns nodrošina piena dziedzeru attīstību un piena ražošanu pēc dzemdībām. Tā regulācija ir pretēja visiem pārējiem: hipotalāms to nevis atbrīvo, bet pastāvīgi bremzē ar dopamīnu. Tāpēc kātiņa bojājums vai dopamīnu bloķējošas zāles prolaktīna līmeni paaugstina.

Vairogdziedzeri stimulējošais hormons liek vairogdziedzerim ražot tiroksīnu, kas nosaka vielmaiņas ātrumu. Virsnieru garozu stimulējošais hormons liek virsnierēm ražot kortizolu, kas vada stresa atbildi, cukura līmeni un iekaisuma ierobežošanu; tas izdalās diennakts ritmā ar augstāko līmeni no rīta.

Folikulus stimulējošais un luteinizējošais hormons vada dzimumdziedzerus. Sievietei tie nodrošina olšūnas nobriešanu, ovulāciju un dzimumhormonu ražošanu, vīrietim spermatozoīdu veidošanos un testosterona ražošanu.

Starp priekšējo un aizmugurējo daļu ir šaura starpdaļa, kas ražo melanocītus stimulējošo hormonu; cilvēkam tā nozīme ir neliela, un daļā avotu šo hormonu pieskaita priekšējās daļas produktiem.

Biežākais hipofīzes audzēju veids izdala prolaktīnu. Sievietēm tas izpaužas ar menstruālā cikla izzušanu, neauglību un piena izdalīšanos ārpus zīdīšanas; vīriešiem ar dzimumtieksmes samazināšanos un erekcijas traucējumiem, tāpēc vīriešiem to bieži atklāj vēlāk, kad audzējs jau ir liels.

Augšanas hormona pārprodukcija bērnībā, pirms augšanas plātnītes ir aizvērušās, rada gigantismu; pieaugušajam tā rada akromegāliju, kad palielinās plaukstas, pēdas, apakšžoklis un sejas vaibsti. Cilvēks to bieži pamana pēc tā, ka nevar uzlikt gredzenu vai kļūst maza apavu izmērs.

Virsnieru garozu stimulējošā hormona pārprodukcija rada Kušinga slimību ar apaļu seju, tauku pārdali ķermeņa vidusdaļā, plānu ādu, strijām, augstu asinsspiedienu un cukura līmeņa pieaugumu.

Nepietiekama ražošana, hipopituitārisms, izpaužas kā vairāku sistēmu vienlaicīga atslābšana: nogurums, aukstuma nepanesība, zems asinsspiediens, cikla izzušana, dzimumtieksmes zudums. Īpašs cēlonis ir smags asins zudums dzemdībās, kas var izraisīt hipofīzes priekšējās daļas bojāeju; agrīna pazīme tad ir nespēja zīdīt.

Tieši virs hipofīzes atrodas redzes nervu krustojums, redzes hiazma. Augoša hipofīzes veidojuma spiediens vispirms skar šķiedras, kas nāk no abu tīkleņu deguna puses un nes informāciju no redzes lauka ārējām malām.

Tāpēc tipisks agrīns simptoms ir abu redzes lauku ārējo pušu izkrišana, tas ir, sajūta, ka cilvēks neredz to, kas notiek sānos. Bieži to pamana nevis pats cilvēks, bet gan pēc tam, kad viņš atkārtoti nepamana sānos nākošu automašīnu vai atsitas pret durvju malu.

Pie ārsta jādodas, ja parādās pastāvīgas galvassāpes kopā ar redzes lauka sašaurināšanos, ja izzūd menstruālais cikls bez grūtniecības, ja bez zīdīšanas izdalās piens, ja bez iemesla mainās ķermeņa izskats vai ja rodas ilgstošs, neizskaidrojams nogurums ar zemu asinsspiedienu. Ar šo nodarbojas endokrinologs, nepieciešamības gadījumā kopā ar neiroķirurgu un oftalmologu. Šeit aprakstīti tikai mehānismi, diagnozi nosaka ārsts.

Abas hipofīzes daļas ir dažādas ne tikai pēc hormoniem, bet arī pēc izcelsmes. Priekšējā daļa attīstās no mutes dobuma jumta izauguma, tas ir, no epitēlija; aizmugurējā daļa attīstās kā smadzeņu izaugums uz leju un pēc būtības ir nervu audi.

No tā izriet galvenā atšķirība. Priekšējā daļa savus hormonus ražo pati un saņem komandas ar asinīm. Aizmugurējā daļa neko neražo: tā tikai uzglabā un izdala divus hormonus, vazopresīnu un oksitocīnu, kurus ražo hipotalāma nervu šūnas un kuri pa nervu šķiedrām nolaisti lejup.

Praktiskā sekas ir tā, ka kātiņa bojājums abas daļas skar atšķirīgi. Aizmugurējās daļas signāla pārtraukums izpaužas ātri ar pārmērīgu urīna izdalīšanos un slāpēm, bet priekšējās daļas funkcijas zūd pakāpeniski, izņemot prolaktīnu, kura līmenis paradoksāli pieaug, jo zūd dopamīna bremze.

Hipofīzi mēdz saukt par galveno dziedzeri, jo tā komandē vairogdziedzeri, virsnieres un dzimumdziedzerus. Šis apzīmējums ir nepilnīgs: hipofīze pati izpilda hipotalāma rīkojumus un tiek bremzēta ar mērķa dziedzeru hormonu atgriezenisko saiti.

Precīzāk ir domāt par to kā par starpnieku vai dispečeru, kas pārvērš nervu sistēmas signālu par hormonālu pavēli. Tas izskaidro, kāpēc emocijas, miegs, slimība, badošanās un slodze tik tieši ietekmē ciklu, vairogdziedzera rādītājus un augšanu: nervu sistēmai ir tiešs kanāls uz hormonu sistēmu, un tas iet caur hipofīzi.

Otra praktiski svarīga atziņa attiecas uz analīzēm. Viena hormona vērtība bieži neko nepasaka. Zems tiroksīns kopā ar augstu hipofīzes stimulējošo hormonu norāda uz vairogdziedzera problēmu, bet zems tiroksīns kopā ar zemu vai normālu stimulējošo hormonu norāda uz hipofīzi. Tieši tāpēc ārsts nosaka abus vienlaikus.