Astroglioze, ko sauc arī par astrocitozi, ir astrocītu skaita palielināšanās cilvēka nervu sistēmā līdz līmenim, kas pārsniedz normu. Astrocīti, saukti arī par astrogliju, ir nervu sistēmas ne-neironu šūnu vai glia šūnu veids, kam ir svarīga loma nervu sistēmā. Astroglioze rodas pēc neironu nāves traumas vai slimības dēļ un ir viens no organisma dabiskajiem mehānismiem nervu sistēmas aizsardzībai no bojājumiem.
Astrocīti, ko sauc par zvaigznēm līdzīgo formu, ir šūnas, kas ir atbildīgas par tādiem uzdevumiem kā lieko neirotransmiteru attīrīšana un pārstrāde, jonu daudzuma regulēšana šķidrumā ārpus šūnām un elektrisko impulsu regulēšana sinapsēs starp neironiem. Viņi ir iesaistīti arī nervu sistēmas atjaunošanā un aizsardzībā, veidojot glia rētaudi virs šīs sistēmas bojātajām daļām pēc neironu nāves, aizpildot tukšās zonas, kas palikušas pēc neironu nāves, un paplašinot savas šūnu membrānas, veidojot aizsargbarjeras. Šī funkcija ir iemesls, kāpēc astroglioze pavada postošas smadzeņu infekcijas un traumas, jo organisms cenšas saglabāt nervu sistēmas integritāti un aizsargāt savus izdzīvojušos neironus no turpmāka kaitējuma. Atšķirībā no vairuma neironu, astrocīti var turpināt vairoties šūnu dalīšanās ceļā pat pieaugušā vecumā, ļaujot to skaitam palielināties, reaģējot uz ievainojumiem.
Strogliozes fenomenu visbiežāk novēro smadzeņu infekciju gadījumos, ko izraisa nepareizi veidoti proteīni, ko sauc par prioniem, kas visbiežāk skar jaunu saimniekorganismu pēc norīšanas. Tie ir daudzu sugu slimību izraisītāji, ko sauc par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju. Labi zināmi piemēri ir kuru un Kreicfelda–Jakoba slimība, kas skar cilvēkus, un govju sūkļveida encefalopātija, kas pazīstama arī kā govju trakuma slimība. Ir arī iedzimtas prionu slimības, piemēram, iedzimta Kreicfelda-Jakoba slimības forma un ārkārtīgi reta slimība, ko sauc par fatālu ģimenes bezmiegu, ko izraisa bojātas gēnu kopijas, kas atbild par proteīnu replikāciju. Prionu infekcijas izplatās ātri, jo inficējošās olbaltumvielas izraisa normālu, veselīgu proteīnu veidošanos organismā, lai pārveidotos par vairāk prionu, nogalinot neironus un pamudinot nervu sistēmas astrocītus augt un vairoties, veidojot glia rētaudi, lai mazinātu bojājumus.
Astroglioze var palīdzēt aizsargāt nervu sistēmu no turpmākiem bojājumiem, taču tā arī novērš atjaunošanos pēc tam. Astrocīti un citas glia šūnas rada fizisku barjeru aksonu atjaunošanai bojājuma vietā un atbrīvo ķīmiskas vielas, kas kavē šādu aksonu augšanu. Rezultātā zinātnieki, pētot veidus, kā novērst nervu sistēmas bojājumus, ir ļoti pētījuši astrogliozes kontroli, lai nomāktu rētu veidošanos.