TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir matu augšanas cikls?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Matu augšanas cikls ir atkārtota secība, kurā katrs matu folikuls (folliculus pili) vispirms ilgstoši audzē matu, tad īsi pārkārtojas, pēc tam atpūšas ar gatavu matu iekšā un beidzot to izgrūž, lai sāktu no gala. Fāzes sauc par anagēnu, katagēnu un telogēnu, un tieši anagēna ilgums nosaka, cik garš mats vispār var izaugt.

Matu folikuls ir epidermas iegrimums, kas kā maisiņš slīpi ieaug dermā un dziļāk. Tā pamatnē ir sīpols (bulbus pili) un tajā iestieptais saistaudu pauguriņš, mata papilla, kas nes asinsvadus un dod folikulam barību un signālus. Ap papillu ir matricas šūnas, organisma straujāk dalošos šūnu vidū. To pēcteči virzās uz augšu, pildās ar keratīnu, atmirst un sacietē, un tieši šī sacietējušo šūnu kolonna ir mats. Tāpēc mats, ko redzam, ir nedzīvs veidojums, bet tā ražotne dziļumā ir ļoti dzīva. Folikulam piekļaujas tauku dziedzeris un sīks gludais muskulis, matu paceļošais muskulis (musculus arrector pili), kura saraušanās rada zosādu.

Anagēns ir augšanas fāze. Matrica dalās nepārtraukti, mats tiek stumts uz augšu ar diezgan vienmērīgu ātrumu, un folikuls ir sasniedzis savu pilno dziļumu. Galvas matiem anagēns ilgst gadus, bet uzacīm un skropstām tikai nedēļas, un tāpēc uzacis nekad neizaug līdz jostasvietai, kaut gan augšanas ātrums ir līdzīgs. Tas arī izskaidro, kāpēc dažam cilvēkam mati stiepjas līdz gurniem, bet citam, lai kā audzē, apstājas pie pleciem: atšķiras nevis augšanas ātrums, bet anagēna ilgums, un tas ir iedzimts.

Katagēns ir īsa pārejas fāze. Folikula apakšdaļa mērķtiecīgi pati sevi nojauc ar ieprogrammētu šūnu bojāeju, matrica pārstāj dalīties, un papilla tiek pievilkta uz augšu tuvāk pastāvīgajai daļai. Mata apakšējais gals sabiezē un kļūst par blīvu, bālu sakni, kas vairs nav pieaugusi pie papillas. Pēc tam seko telogēns, miera fāze, kurā folikuls vienkārši tur šo gatavo matu ādā, neko neaudzējot.

Cikla noslēgumu mūsdienās izdala atsevišķi un sauc par eksogēnu: vecais mats izkrīt, bieži tieši tad, kad zem tā jau sācis augt jauns. Cilvēkam folikuli ciklu iet nesaskaņoti, katrs savā ritmā, tāpēc mati nemainās sezonāli kā dzīvniekiem, bet pa nedaudziem katru dienu. Tieši šī mozaīka ir iemesls, kāpēc dienā dabiski zaudēto matu ir maz un galva nekad nepaliek tukša.

Kad izkrišana nozīmē kaut ko

Visizplatītākais pārsteigums ir difūza izkrišana visā galvā, kas sākas nevis notikuma laikā, bet pāris mēnešus pēc tā. Iemesls ir cikla loģika: smags stress, augsts drudzis, operācija, dzemdības, strauja svara zaudēšana, dzelzs trūkums vai vairogdziedzera darbības traucējumi vienlaikus pārslēdz daudzus anagēna folikulus telogēnā, un izkrist tie visi var tikai pēc tam, kad miera fāze ir pagājusi. Šo nobīdi sauc par telogēna efluviju, un pēc cēloņa novēršanas mati parasti ataug.

Androgenētiskā matu retināšanās darbojas citādi. Tur folikuli neizkrīt pēkšņi, bet katrā jaunā ciklā kļūst mazāki un anagēns īsāks, tāpēc biezs mats pakāpeniski nomainās ar plānu, gaišu pūciņu. Rezultāts ir nevis izkritušo matu kaudze, bet caurspīdīgāka šķirtne. Vēl atsevišķi stāvokļi ir apļveida alopēcija ar asi norobežotiem pliktiem laukumiem un rētojošās alopēcijas, kur folikulu iznīcina iekaisums un tas vairs neataug.

Ar matu izkrišanu nodarbojas dermatologs. Pie ārsta jāiet, ja parādās kaili laukumi ar asām robežām, ja galvas āda sāp, dedzina, niez, zvīņojas vai ir apsarkusi, ja izkrišana strauji pastiprinās vai ja šķirtne plešas. Īpaši svarīgi ir nevilcināties, ja ādā vairs neredz matu atveres, jo rētojošu izmaiņu gadījumā laiks izšķir, cik daudz folikulu paliek.

Ar ko šo visbiežāk sajauc

Matu izkrišana un matu retināšanās nav viens un tas pats. Izkrišana nozīmē, ka mats ir bijis un atdalījies; retināšanās nozīmē, ka mats ataug arvien plānāks. Pirmajā gadījumā uz spilvena un ķemmes ir vairāk matu nekā parasti, otrajā matu uz ķemmes var būt tieši tikpat, cik vienmēr, bet frizūra kļūst plānāka. Ārstniecības pieeja šajos gadījumos atšķiras, tāpēc atšķirība nav tikai vārdu spēle.

Otrs sajaukums ir starp matu un matu folikulu. Griežot matus, tiek skarts tikai nedzīvais stobriņš, nevis ražotne ādā, tāpēc apgriešana nemaina ne augšanas ātrumu, ne matu biezumu. Šķiet, ka apgriezti mati aug biezāki tikai tāpēc, ka svaigi nogriezts gals ir strups un pilnā diametrā, nevis nodilis smailē.

Ko cikls izskaidro par sirmošanu un dušu

Sirmošana kļūst saprotama tikai caur ciklu. Pigmentu matā ieliek melanocīti, kas strādā tikai anagēna laikā un ar katru jaunu ciklu jāaktivizē no jauna. Kad folikula pigmenta cilmes šūnu krājums izsīkst, nākamais mats izaug bez krāsas. Tieši tāpēc atsevišķs mats nesirmo pa visu garumu vienā naktī, bet galvā parādās arvien vairāk pilnīgi baltu matu blakus tumšajiem.

Tāpat cikls izskaidro, kāpēc dušā matu šķiet daudz. Telogēna mati galvā turas vāji un gaida mehānisku grūdienu. Mazgāšana un ķemmēšana to dod, tāpēc dienā, kad mati netika mazgāti, tie vienkārši uzkrājas un izkrīt kopā nākamajā reizē. Liels matu daudzums pēc pāris dienu pārtraukuma tāpēc nav pierādījums, ka izkrišana pastiprinājusies.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu M Ziņot par neprecizitāti