Kas ir smadzeņu garozas daiva?

Pieres daiva plāno, izvēlas un kavē. Tās aizmugurējā malā, tieši pirms centrālās vagas, atrodas priekšcentrālais tītenis ar primāro kustību garozu, no kuras sākas galvenais gribas kustību ceļš. Pieres daivas priekšējās daļas atbild par darbību plānošanu, uzmanības noturēšanu un impulsu savaldīšanu, bet apakšējā pieres tītenī valdošajā puslodē atrodas runas izteikšanas apvidus (Brokā apvidus).

Paura daiva apstrādā ķermeņa sajūtas. Aizcentrālajā tītenī ir primārā somatosensorā garoza, kas saņem pieskāriena, spiediena, temperatūras un locekļu stāvokļa signālus, sakārtotus pa ķermeņa daļām. Paura daivas aizmugurējās daļas veido telpisko priekšstatu par ķermeni un apkārtni, tāpēc to bojājums var izraisīt nespēju pamanīt vienu ķermeņa pusi.

Deniņu daiva dzird un atceras. Tajā ir primārā dzirdes garoza, valdošajā puslodē runas saprašanas apvidus (Vernike apvidus), bet iekšējā daļā jūras zirdziņš (hippocampus), bez kura jaunas epizodiskas atmiņas nenostiprinās. Pakauša daiva ir redzes daiva: no acīm nākošie signāli nonāk primārajā redzes garozā ap ierievja vagu un tur tiek sadalīti līnijās, kustībā, krāsā un dziļumā. Saliņa piedalās garšas uztverē, kā arī iekšējo orgānu sajūtu un riebuma apstrādē.

Daivu izvietojums skaidro insulta simptomu ainu. Pieres daivas kustību garozas bojājums rada vājumu pretējā ķermeņa pusē, valdošās puslodes bojājums traucē runāt vai saprast runāto, paura daivas bojājums rada jušanas un telpas uztveres traucējumus, bet pakauša daivas bojājums atņem redzes lauka daļu, lai gan pašas acis ir veselas.

Pēkšņs sejas nokāršanās, rokas vājums vai runas traucējums ir iemesls nekavējoties zvanīt 113, jo insulta ārstēšanā katra minūte maina iznākumu. Plānveidīgi ar šiem jautājumiem nodarbojas neirologs, operatīvu ārstēšanu veic neiroķirurgs, bet atmiņas un uzvedības pārmaiņas vērtē arī neiropsihologs. Ja ilgstoši mainās raksturs, zūd iniciatīva vai pasliktinās atmiņa, izmeklēšanu vajag plānot, nevis gaidīt, kad simptomi pastiprināsies.

Smadzeņu garozas daivas nereti sajauc ar smadzenīšu daivām. Smadzenītes ir atsevišķa struktūra aiz smadzeņu stumbra pakauša bedrē, tām ir sava garoza un savs daivu dalījums, un to uzdevums ir kustību precizitāte un līdzsvars, nevis domāšana vai valoda.

Otrs jaukšanas avots ir vārdi „daiva“ un „puslode“. Puslodes ir divas, un katrā no tām ir viens visu daivu komplekts, tāpēc pareizi ir teikt, piemēram, „kreisās puslodes deniņu daiva“. Tāpat jāatšķir daiva kā anatomisks apgabals no funkcionāla lauka: viena funkcija gandrīz nekad nesēž vienā daivā, bet balstās uz tīklu, kas savieno vairākas daivas un abas puslodes.

Daivu nosaukumi nāk nevis no funkcijas, bet no virs tām esošajiem galvaskausa kauliem: pieres kauls, paura kauli, deniņu kauli un pakauša kauls. Tāpēc nosaukums neko nepasaka par to, ko daiva dara, un tieši tāpēc ir tik viegli iekrist maldīgā domā, ka katrai daivai ir viens uzdevums.

Vēl viens izplatīts maldi ir priekšstats, ka daivas ir savstarpēji atdalītas kā orgāni. Patiesībā tās viena otrā pāriet pakāpeniski, un vairākas svarīgas funkcijas mīt tieši robežjoslās: piemēram, lasīšana un rakstīšana balstās uz paura, deniņu un pakauša daivas savienojuma apvidu, kas nepieder nevienai daivai pilnībā.