Kas ir smadzeņu galvaskausa kauli?

Jaundzimušajam kauli vēl nav saauguši, un to starpās ir saistaudu laukumi jeb avotiņi. Lielākais no tiem ir galvas augšdaļā, priekšpusē. Tas ļauj galvai dzemdību laikā nedaudz samainīt formu un pēc tam dod vietu strauji augošajām smadzenēm.

Avotiņš ir arī noderīgs izmeklēšanas logs: iegrimis avotiņš liecina par šķidruma trūkumu organismā, bet izspiedies un saspringts avotiņš mierīgam bērnam var liecināt par paaugstinātu spiedienu galvaskausā, un tas prasa steidzamu ārsta apskati.

Ja šuves saaug pārāk agri, galvaskauss vairs nevar augt perpendikulāri saaugušajai šuvei un aug pārmērīgi citā virzienā, tāpēc galvai izveidojas raksturīga neparasta forma. Šo stāvokli ārstē ķirurģiski, un tieši tāpēc bērnu galvas forma un apkārtmērs profilaktiskajās pārbaudēs tiek mērīti.

Galvaskausa sānos, deniņu rajonā, satiekas četri kauli: pieres, paura, deniņu un spārnkauls. Šo vietu sauc par pterionu, un tā ir plānākā vieta visā galvaskausā.

Tieši aiz šīs plānās kaula plātnītes iet vidējā smadzeņu apvalka artērija. Sitiens pa deniņu var šo artēriju pārraut, un starp kaulu un cieto smadzeņu apvalku sāk krāties asinis. Rodas klasiskā aina: cilvēks pēc sitiena uz īsu brīdi zaudē samaņu, pēc tam it kā atgūstas un jūtas gandrīz labi, bet pēc stundām stāvoklis strauji pasliktinās, sākas stipras galvassāpes, vemšana, miegainība un vienas acs zīlītes paplašināšanās.

Šis gaišais starpbrīdis ir iemesls, kāpēc pēc galvas traumas nedrīkst paļauties uz to, ka cietušais tūlīt pēc sitiena izskatās vesels. Pie jebkuras samaņas zuduma, atkārtotas vemšanas, pieaugošām galvassāpēm, apjukuma, krampjiem vai šķidruma izdalīšanās no deguna vai auss pēc traumas jāzvana 113 vai 112.

Galvaskauss nav tikai bruņas. Tas veido acu dobumu sienas, iekšējās auss kaulaino labirintu un deguna dobuma jumtu. Sietkaulā ir sīkas atveres, pa kurām ožas nervu šķiedras iet no deguna gļotādas uz smadzenēm; stipra sitiena gadījumā šīs šķiedras var pārtrūkt, un cilvēks zaudē ožu.

Vairākos kaulos ir gaisa dobumi, kas galvaskausu padara vieglāku un piedalās balss skanējumā. Spārnkauls sēž galvaskausa pamatnes vidū kā savilcējs, un tā iedobē atrodas hipofīze, ķermeņa galvenais hormonu dziedzeris.

Muskuļi, kas piestiprinās galvaskausa ārpusē, notur galvu un košļā. Tāpēc pakauša kaula reljefs ir jo izteiktāks, jo spēcīgāki ir kakla muskuļi.

Biežākais pārpratums ir jaukt visu galvaskausu ar tā smadzeņu daļu. Viss galvaskauss sastāv no divām daļām: smadzeņu galvaskausa, kurā ir astoņi kauli, un sejas galvaskausa, kurā ir vēl četrpadsmit kauli, tostarp apakšžoklis, augšžoklis, deguna un vaiga kauli. Astoņi ir tikai smadzeņu daļas kauli.

Otrs sajaukums ir starp šuvi un lūzumu rentgena attēlā. Šuve iet zināmā, tipiskā vietā, ir zobaina un ar skaidrām malām; lūzuma līnija ir taisnāka, asāka un šuvju gaitai neatbilst. Bērniem tam pievienojas vēl augšanas zonas un nesaaugušas šuves, tāpēc attēlus vienmēr vērtē speciālists.

Trešais maldīgais priekšstats ir tāds, ka pieaugušam cilvēkam galvaskauss esot pilnīgi nekustīgs viengabals. Šuves visa mūža garumā pakāpeniski aizaug ar kaulu, un aizaugšanas pakāpe dažādās šuvēs atšķiras, tāpēc tiesu medicīnā to izmanto kā vienu no vecuma novērtēšanas pazīmēm.