Kas ir galvaskausa šuve?

Vainaga šuve (sutura coronalis) iet šķērsām pāri galvvidum, atdalot pieres kaulu no abiem paura kauliem. Bultas šuve (sutura sagittalis) iet pa viduslīniju no priekšas uz aizmuguri starp abiem paura kauliem. Lambdveida šuve (sutura lambdoidea) atdala paura kaulus no pakauša kaula un ar formu atgādina grieķu burtu lambda. Zvīņu šuve (sutura squamosa) iet loku katrā sānā starp deniņkaula zvīņu un paura kaulu.

Šuvju krustpunktiem ir savi nosaukumi, ko lieto gan anatomijā, gan mērījumos: bregma ir vainaga un bultas šuves krustpunkts, lambda ir bultas un lambdveida šuves krustpunkts.

Atsevišķi jāpiemin pieres šuve (sutura metopica), kas jaundzimušajam sadala pieres kaulu divās pusēs un agrā bērnībā parasti saaug. Daļai cilvēku tā saglabājas visu mūžu, un tā ir anatomijas variācija, nevis lūzums.

Vietās, kur satiekas vairākas šuves, jaundzimušajam kaula vēl nav vispār, un tur ir tikai blīva plēve. Šos laukumus sauc par avotiņiem. Lielais jeb priekšējais avotiņš (fonticulus anterior) atrodas pie bregmas un ir rombveida; tas aizveras otrā dzīves gada laikā, bet precīzs laiks bērniem atšķiras. Mazais jeb pakaušējais avotiņš (fonticulus posterior) ir mazs, trīsstūrveida un aizveras jau pirmajos mēnešos.

Avotiņiem ir divi uzdevumi. Dzemdību laikā tie ļauj velves kauliem mazliet pārbīdīties vienam pāri otram, samazinot galvas apkārtmēru ceļā caur dzemdību kanālu; tieši tāpēc jaundzimušā galva var būt īslaicīgi iegarena. Pēc tam tie dod vietu smadzeņu straujajai augšanai.

Ja šuve saaug pārāk agri (kraniosinostoze), kauls vairs nevar augt perpendikulāri šai līnijai un aug pastiprināti pārējos virzienos. Tāpēc galvas forma norāda uz to, kura šuve aizvērusies: agri saaugusi bultas šuve dod garu un šauru galvu, vienpusēji saaugusi vainaga šuve dod nesimetrisku pieri un acs dobuma pārbīdi.

Izmeklēšanu un ārstēšanu vada bērnu neirologs un neiroķirurgs, bet pirmais, kas formas izmaiņu pamana, parasti ir pediatrs profilaktiskajā apskatē.

Neatliekami jāvēršas pēc palīdzības, ja zīdainim lielais avotiņš ir izspiedies un saspringts miera stāvoklī, īpaši kopā ar drudzi, vemšanu, neparastu miegainību vai griešanos nomodā. Tikpat svarīgs ir pretējais: iekritis avotiņš kopā ar sausu muti un retu urinēšanu liecina par šķidruma zudumu.

Tā ir visbiežākā sajaukšana, un tā notiek, skatoties galvas rentgena vai datortomogrāfijas attēlu. Šuve atrodas zināmā, paredzamā vietā, parasti ir simetriska otrā pusē, tās malas ir robotas un blīvas, un platums visā garumā ir vienmērīgs.

Lūzuma līnija turpretī parasti ir taisna vai asa, ar gludām malām, bez blīvinājuma, tā nesimetriska, mēdz šķērsot šuvju līnijas un var būt platāka vienā galā. Tieši šo pazīmju kopumu radiologs izmanto, lai bērna galvaskausā atšķirtu normālu anatomiju no traumas.

Šuvi sajauc arī ar ķirurģisku šuvi ādā. Latviešu valodā vārds ir viens, bet anatomiskā šuve ir kaula savienojums, kas radies pats, nevis diegs, ar ko kaut kas sadiegts kopā. Latīņu sutura nozīmē tieši šuvi šujamā nozīmē, un nosaukums radies no izskata, ne no darbības.

Šuves nekad nesaaug pilnībā „pēc grafika“. Saaugšana sākas no galvaskausa iekšpuses un virzās uz āru, tā notiek pakāpeniski gadu desmitiem un dažādiem cilvēkiem ļoti atšķirīgā tempā. Tiesu medicīnā šuvju saaugšanas pakāpi izmanto vecuma novērtēšanai, taču tikai kā aptuvenu, nevis precīzu rādītāju.

Otra lieta, kas pārsteidz: šuve ir locītava, kuras paredzētais kustību apjoms ir gandrīz nulle. Vairums locītavu ķermenī pastāv, lai ļautu kustēties. Šī pastāv, lai ļautu augt, un pēc tam, lai neļautu kustēties. Uz šī fakta balstās arī atšķirība starp anatomijas un dažu alternatīvo metožu apgalvojumiem: pieaugušam cilvēkam velves kaulus ar roku spiedienu nav iespējams pārvietot.