Kas ir galvaskausa nervi?

Ožas nervs nes smaržu sajūtu. Redzes nervs pārnes attēlu no tīklenes. Trešais, ceturtais un sestais nervs kopā vada sešus acs ābola muskuļus, un tieši tāpēc to bojājums izpaužas ar dubultošanos acīs, nevis ar redzes zudumu.

Trejzaru nervs ar saviem trim zariem, acs zaru, augšžokļa zaru un apakšžokļa zaru, nodrošina visas sejas jutību un vada košļājamos muskuļus. Sejas nervs vada mīmikas muskuļus, nes garšas sajūtu no mēles priekšējās daļas un liek darboties asaru un siekalu dziedzeriem. Astotais nervs nes dzirdi un līdzsvara informāciju no iekšējās auss.

Devītais un desmitais nervs nodrošina rīšanu, rīkles jutību un balsenes darbību, turklāt klejotājnervs aiziet tālu lejup un ietekmē sirdsdarbību, elpceļus un gremošanu. Papildnervs vada lielo kakla pagriezējmuskuli un trapecveida muskuli, bet zemmēles nervs vada mēli.

Ožas un redzes nervs atšķiras no pārējiem desmit pēc izcelsmes: tie nav perifēri nervi, bet gan pašu smadzeņu izaugumi. Tos klāj tie paši smadzeņu apvalki un tajos ir tās pašas atbalsta šūnas, kas centrālajā nervu sistēmā.

Šai šķietami teorētiskajai detaļai ir tiešas sekas. Tā kā redzes nervu klāj apvalki ar cerebrospinālo šķidrumu, paaugstināts spiediens galvaskausā izplatās gar nervu un acu dibena izmeklēšanā redzams kā redzes nerva diska pietūkums. Tā ir viena no retajām iespējām ar acīm ieraudzīt spiedienu smadzenēs. Otra seka ir skarbāka: centrālās nervu sistēmas šķiedras praktiski neataug, tāpēc redzes nerva bojājums parasti ir neatgriezenisks, kamēr perifēra nerva bojājums bieži atjaunojas.

Biežākās sūdzības ir sejas puses nokarens, dubultošanās acīs, pēkšņs dzirdes zudums, strauji sākusies reibonis ar līdzsvara zudumu, sejas puses šaušanas veida sāpes un rīšanas vai balss traucējumi. Katra no tām var būt gan nekaitīga, gan nopietna, un atšķirt tās var tikai izmeklējot.

Nekavējoties jāzvana uz 113, ja sejas vājumam pievienojas rokas vai kājas vājums, runas traucējumi, apjukums vai galvassāpes, ja dubultošanās sākas pēkšņi, ja pēkšņi zūd redze vienā acī vai ja rodas stipras galvassāpes ar vemšanu. Ar galvaskausa nervu slimībām nodarbojas neirologs, otorinolaringologs, oftalmologs un neiroķirurgs, bet pirmais solis parasti ir ģimenes ārsts vai neatliekamās palīdzības nodaļa.

Sejas nerva vienas puses parēze bez citiem simptomiem visbiežāk ir perifēra rakstura un mēdz labi atjaunoties, tomēr arī tā ir jānovērtē ātri, jo ārstēšanas iespējas ir lielākas pirmajās dienās, un jāaizsargā acs, kas vairs neaizveras.

Šī ir visbiežāk sajauktā, bet vienlaikus viegli pārbaudāmā atšķirība. Ja bojāts pats sejas nervs, nedarbojas visa vienas puses seja: cilvēks nespēj sarauct pieri, cieši aizvērt aci un pacelt mutes kaktiņu. Ja bojājums ir smadzeņu garozā vai ceļā uz smadzeņu stumbru, piemēram, insulta gadījumā, pieres muskulis paliek darboties spējīgs, jo tas saņem signālus no abām puslodēm, un nokarena ir tikai sejas apakšējā daļa.

Praktiskais tests ir vienkāršs: palūdziet cilvēkam pacelt uzacis. Ja pieres krokas veidojas vienlīdz labi abās pusēs, bet mutes kaktiņš nokarājas, tas ir centrāls jeb smadzeņu bojājums un situācija ir steidzama. Tas neaizstāj ārsta izmeklēšanu, bet palīdz saprast, kāpēc ārsts tieši to lūgs izdarīt.

Atsevišķi jāatšķir galvaskausa nervi no mugurkaula nerviem: pēdējie sākas no muguras smadzenēm, iziet starp skriemeļiem un apkalpo rumpi un ekstremitātes.

Jautājums par „nerviem smadzenēs” satur izplatītu pārpratumu. Smadzeņu iekšienē nav nervu tādā nozīmē, kādā tie ir rokā vai kājā; tur ir ceļi un šķiedru kūļi. Nervs kā atsevišķa, ar apvalku ietverta struktūra sākas tur, kur šķiedras iznāk no smadzeņu virsmas.

No tā izriet vēl viens pārsteidzošs fakts: smadzeņu audos nav sāpju receptoru. Neiroķirurgs var operēt smadzeņu vielu pacientam nomodā, un tas nesāp. Galvassāpes rodas nevis pašās smadzenēs, bet gan smadzeņu apvalkos, asinsvados, kakla muskuļos un galvaskausa nervu zaros, kas šīs struktūras apgādā.