Kas ir galvaskausa bedre?

Tās dibenu veido pieres kaula acs dobuma daļa, sietkaula sietplāksne vidū un spārnkaula mazie spārni aizmugurē. Vidū no sietplāksnes uz augšu izvirzās gaiļsekstai līdzīgs izcilnis, pie kura piestiprinās smadzeņu cietā apvalka sirpis.

Sietplāksne ir caurumaina kā siets, un caur tās atverēm no deguna gļotādas augšup iet ožas nerva šķiedras. Zem šīs bedres atrodas acu dobumi un deguna dobums, tāpēc tā vienlaikus ir arī to jumts.

Vidējā bedre atgādina tauriņu. Vidū ir spārnkaula ķermenis ar seglveida iedobumu, ko sauc par turku segliem un kurā guļ hipofīze. Sānos plešas divas dziļākas bedrītes, kuras veido spārnkaula lielie spārni un deniņu kauls un kurās ieguļ deniņu daivas.

Šajā bedrē ir visvairāk atveru. Caur redzes nerva kanālu iziet redzes nervs un ieiet acs artērija, caur augšējo acs dobuma spraugu iet acs kustību nervi, caur apaļo un ovālo atveri trīszaru nerva otrais un trešais zars, bet caur ērkšķa atveri galvaskausā ieiet vidējā smadzeņu apvalka artērija. Caur deniņu kaula kanālu šeit ieiet arī iekšējā miega artērija.

Tā ir lielākā un dziļākā. Tās dibenu galvenokārt veido pakauša kauls un deniņu kaula piramīda, bet priekšā slīpā plāksne, uz kuras guļ smadzeņu stumbrs. Bedrē ieguļ smadzenītes, tilts un iegarenās smadzenes.

Vidū ir lielā pakauša atvere, caur kuru iegarenās smadzenes pāriet muguras smadzenēs un caur kuru galvaskausā ieiet skriemeļa artērijas. Deniņu kaula piramīdas aizmugurē ir iekšējā dzirdes eja sejas un līdzsvara un dzirdes nervam, bet zemāk kakla vēnas atvere, caur kuru iziet vēl trīs galvas smadzeņu nervi un sākas iekšējā kakla vēna.

No augšas bedri pārsedz cietā apvalka plāksne, ko sauc par smadzenīšu telti. Tādējādi aizmugurējā bedre ir gandrīz slēgta, stingrās sienās ietverta telpa ar vienu vienīgu izeju uz leju.

Katra bedre lūstot dod savu raksturīgu ainu. Priekšējās bedres lūzumā var plīst sietplāksne, un tad no deguna tek dzidrs smadzeņu šķidrums, zūd oža un ap abām acīm izveidojas asinsizplūdums, kas atgādina brilles. Vidējās bedres lūzumā asinis vai dzidrs šķidrums var tecēt no auss, aiz auss parādās zilums, var pasliktināties dzirde un noslīdēt sejas puse.

Aizmugurējā bedre ir visnepiedodošākā. Tā ir maza un no visām pusēm ietverta kaulā un stingrā apvalkā, tāpēc pat neliels audzējs, asinsizplūdums vai tūska tajā strauji saspiež smadzeņu stumbru vai aizsprosto smadzeņu šķidruma noteci, izraisot ūdensgalvību.

Nekavējoties jāzvana 113 vai 112, ja pēc galvas traumas no deguna vai auss tek dzidrs šķidrums, ja ap abām acīm vai aiz auss parādās asinsizplūdums, ja pastiprinās galvassāpes, sākas vemšana vai cilvēks kļūst miegains un grūti pamodināms. Plānveidā pie ārsta jādodas, ja galvassāpes ir jaunas, stiprākas no rīta, pastiprinās klepojot vai pieliecoties un tām pievienojas nestabila gaita. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas neiroķirurgs, bet pamatnes lūzumus ar liķvora noplūdi ārstē kopā ar otorinolaringologu.

Galvaskausa bedres ir tikai galvaskausa iekšpusē. Tās nedrīkst jaukt ar bedrēm galvaskausa ārpusē, kurās ir muskuļi un asinsvadi: deniņu bedri, deniņu apakšējo bedri un spārnkaula un aukslēju bedri. Nosaukumos visos ir vārds „bedre“, bet vienas ir zem smadzenēm, otras zem sejas ādas.

Otrs pārpratums ir domāt, ka bedre ir atsevišķs kauls vai atvere. Bedre ir telpa, kas var būt nedaudz atšķirīga katram cilvēkam, un to veido vairāku kaulu daļas kopā. Atveres ir šo bedru dibenā, un tās ir kaut kas cits.

Trešais ir vārda forma. Latīniski viena bedre ir fossa, bet vairākas ir fossae, tāpēc pareizi ir fossa cranii anterior, bet fossae cranii, kad runa ir par visām trim.

Bedru pakāpienveida forma izskaidro vienu no neirotraumatoloģijas pamatfaktiem. Trieciena vai straujas apstāšanās brīdī smadzenes galvaskausā nedaudz pakustas, un tieši pieres un deniņu daivu gali paberzējas gar priekšējās un vidējās bedres raupjajām kaulu malām. Tāpēc smadzeņu sasitumi tik bieži veidojas tieši pieres un deniņu daivu galos neatkarīgi no tā, kurā vietā galvai trāpīts.

Praktiskās sekas ir tādas, ka pēc smagāka galvas satricinājuma pirmās un noturīgākās sūdzības bieži ir tieši uzmanības, plānošanas, emociju kontroles un atmiņas traucējumi, nevis vājums vai jušanas zudums. Tā nav nejaušība, bet galvaskausa pamatnes ģeometrijas tiešas sekas.