Kas ir aizmugurējā galvaskausa bedre?

Caur lielo pakauša atveri iziet smadzeņu stumbra apakšējā daļa, kas turpinās kā muguras smadzenes, kā arī abas skriemeļu artērijas un papildnerva mugurkaula saknītes. Caur jūga atveri iziet trīs galvaskausa nervi, proti, rīkles un mēles nervs, klejotājnervs un papildnervs, un turpat no galvaskausa iznāk lielākā vēnu plūsma, kas kļūst par iekšējo jūga vēnu.

Iekšējā dzirdes eja ieved deniņu kaula dziļumā sejas nervu un līdzsvara un dzirdes nervu. Zemmēles kanālā iet zemmēles nervs, kas vada mēli.

Praktiskā vērtība šim sarakstam ir tieša: ja cilvēkam vienlaikus parādās aizsmakums, rīšanas traucējumi un pleca vājums, visas trīs sūdzības norāda uz vienu un to pašu vietu, jo tur šie nervi iet kopā caur vienu atveri.

Aizmugurējā bedre ir maza, no visām pusēm ietverta kaulā un no augšas noslēgta ar stingru apvalku. Tā ir telpa bez rezerves. Ja tajā kaut kas aizņem vietu, tas ir, audzējs, asinsizplūdums vai smadzenīšu infarkta izraisīts pietūkums, spiediens pieaug strauji un izlīdzināties nav kur.

No tā izriet divas tipiskas sekas. Pirmā: tiek saspiests ceturtais smadzeņu kambaris, un cerebrospinālais šķidrums vairs nevar brīvi aizplūst, tāpēc strauji attīstās hidrocefālija ar pieaugošām galvassāpēm, vemšanu un apziņas traucējumiem. Otrā: smadzeņu stumbrs tiek iespiests lielajā pakauša atverē, un, tā kā tieši stumbrā atrodas elpošanas un asinsrites centri, stāvoklis kļūst dzīvībai bīstams dažās stundās.

Tāpēc pat neliels bojājums aizmugurējā bedrē ir daudz nopietnāks nekā tāda paša izmēra bojājums lielajās puslodēs. Šī viena telpiskā īpašība izskaidro lielāko daļu no tā, kāpēc neirologi pret aizmugurējās bedres simptomiem izturas īpaši uzmanīgi.

Tipiskas ir līdzsvara un koordinācijas sūdzības: nedrošas, plaši izpletušās gaitas, nespēja iet pa taisnu līniju, roku neveiklība, trīce, kas parādās tieši kustības beigās, acu raustīšanās, izrunas traucējumi ar it kā piedzēruša cilvēka runu. Pievienoties var dubultošanās, rīšanas grūtības un aizsmakums.

Galvassāpes pakausī, kas pastiprinās klepojot, sasprindzinot vēderu vai no rīta pēc pamošanās, ir raksturīga, kaut arī ne obligāta pazīme. Bērniem no rīta atkārtota vemšana bez sliktas dūšas un mainīga gaita ir simptomu kopa, kuras dēļ vienmēr izmeklē tieši šo apvidu, jo bērnu vecumā ievērojama daļa smadzeņu audzēju atrodas tieši aizmugurējā bedrē.

Nekavējoties jāzvana uz 113, ja pēkšņi sākas stiprs reibonis ar nespēju noturēties kājās, ja tam pievienojas vemšana, dubultošanās vai runas traucējumi, vai ja rodas pēkšņas, ļoti stipras pakauša galvassāpes. Plānveidā ar šo apvidu nodarbojas neirologs un neiroķirurgs, bet vienpusējus dzirdes traucējumus izmeklē otorinolaringologs.

Šos divus jēdzienus sajauc bieži, jo abos ir vārds „aizmugurējais”. Bedre ir kaula veidota telpa, tas ir, tukšums ar sienām. Aizmugurējās smadzenes ir attīstības jēdziens, kas apzīmē smadzeņu daļu, no kuras veidojas tilts, iegarenās smadzenes un smadzenītes. Bedre ir mājoklis, smadzeņu daļa ir iemītnieks.

Tikpat svarīgi ir nesajaukt trīs bedres savā starpā. Ja simptomi skar ožu vai personības izmaiņas, domā par priekšējo bedri. Ja tie skar atmiņu, runu vai rodas krampji ar dīvainām smaržām, domā par vidējo bedri, kurā ieguļ deniņu daivas un kuras vidū sēdē atrodas hipofīze. Ja tie skar līdzsvaru, koordināciju, rīšanu un elpošanu, domā par aizmugurējo bedri.

Leņķī starp smadzenītēm un tiltu, tieši pie iekšējās dzirdes ejas, aug viens no biežākajiem labdabīgajiem audzējiem šajā apvidū, kas attīstās no līdzsvara nerva apvalka šūnām. Tā pirmās pazīmes nav galvassāpes, bet gan pakāpeniska vienas auss dzirdes pasliktināšanās, troksnis vienā ausī un nedroša līdzsvara sajūta.

No tā izriet ļoti praktisks secinājums, ko der zināt arī cilvēkiem bez medicīniskas izglītības: pakāpenisks dzirdes zudums tikai vienā ausī nav normāla novecošanas pazīme. Ar vecumu saistīts dzirdes zudums parasti ir abpusējs un simetrisks. Vienpusējs dzirdes zudums vai troksnis vienā ausī ir iemesls pārbaudīt dzirdi un vajadzības gadījumā izmeklēt tieši šo galvaskausa apvidu.