Kas ir paduses limfmezgli?

Anatomiski paduses mezglus dala grupās pēc atrašanās vietas un pēc tā, no kurienes katra grupa savāc limfu. Ķirurģijā un onkoloģijā lieto citu, praktiskāku dalījumu trīs līmeņos attiecībā pret mazo krūšu muskuli, jo tieši tas nosaka operācijas apjomu.

Mazais krūšu muskulis šķērso padusi un kalpo par ērtu orientieri. Pēc tā mezglus sadala trīs līmeņos, un šis dalījums ļauj precīzi aprakstīt, cik plaša operācija veikta un cik tālu audzējs izplatījies.

• Pirmais līmenis: mezgli uz āru no mazā krūšu muskuļa sānu malas, tos sasniedz visvieglāk.
• Otrais līmenis: mezgli aiz mazā krūšu muskuļa.
• Trešais līmenis: mezgli uz iekšu no muskuļa, tuvu atslēgas kaulam.
• Sargmezgls parasti atrodas pirmajā līmenī un ir tas, kurā limfa no audzēja nonāk vispirms.
• Atsevišķi izdala tā sauktos starpmuskuļu mezglus starp abiem krūšu muskuļiem.

Uzbriedis limfmezgls pats par sevi nav diagnoze, bet pazīme. Biežākais cēlonis ir parasta reakcija uz infekciju vai iekaisumu tajā apvidū, no kura mezgls savāc limfu. Tāpēc iegriezums uz rokas, strutains pirksta iekaisums, ādas infekcija vai ieskrāpējums var izraisīt paduses mezgla palielināšanos vienā pusē.

Reaktīvs mezgls parasti ir mīksts vai elastīgs, kustīgs, pieskaroties sāpīgs, un tas dažu nedēļu laikā pakāpeniski samazinās. Audzēja skarts mezgls biežāk ir ciets, nesāpīgs, slikti kustināms vai saaudzis ar apkārtējiem audiem un ar laiku nevis samazinās, bet pieaug. Šīs pazīmes ir norādes, nevis pierādījums, tāpēc tās nevar aizstāt ārsta izmeklējumu.

Pie ģimenes ārsta jādodas, ja mezgls saglabājas ilgāk par dažām nedēļām, turpina augt, ir ciets un nesāpīgs, ja vienlaikus ir neizskaidrojams svara zudums, ilgstošs vakara drudzis vai stipri svīšana naktīs, vai ja vienlaikus taustāms sacietējums krūtī vai mainījusies krūts vai sprauslas forma.

• Ādas vai rokas infekcija tajā pašā pusē.
• Vīrusu infekcija ar vispārēju limfmezglu palielināšanos.
• Nesena vakcinācija tās puses rokā.
• Krūts audzēja izplatīšanās limfmezglos.
• Limfomas un citas asinsrades sistēmas slimības.
• Hroniski ādas iekaisumi padusē, piemēram, sviedru dziedzeru iekaisums.

Krūts limfa lielākoties plūst uz padusi, un tikai mazāka daļa uz mezgliem gar krūšu kaulu. Tāpēc paduses mezgli ir pirmā vieta, kur meklējamas audzēja izplatīšanās pazīmes. Tas, vai mezglos ir audzēja šūnas un cik daudzos, būtiski ietekmē slimības stadiju un ārstēšanas izvēli.

Agrāk standarta pieeja bija izņemt visus paduses mezglus. Mūsdienās, ja padusē pirms operācijas nav aizdomīgu mezglu, biežāk veic sargmezgla biopsiju, tas ir, atrod un izņem tikai to mezglu vai dažus mezglus, uz kuriem limfa no audzēja plūst vispirms. Ja tajos audzēja šūnu nav, pārējos mezglus var atstāt, un rokas limfas atteces traucējumu risks ir daudz mazāks.

Ar krūts audzējiem strādā komanda: krūts ķirurgs, onkologs, staru terapijas ārsts un patologs, kurš izvērtē izņemtos audus. Jebkurš jauns, neskaidrs sacietējums krūtī vai padusē ir iemesls doties pie ģimenes ārsta, kurš izlemj par tālāko izmeklēšanu.

1. Pirms operācijas padusi izmeklē ar ultrasonogrāfiju.
2. Ja mezgls izskatās aizdomīgs, veic adatas biopsiju un iegūst šūnas vai audu paraugu.
3. Ja aizdomīgu mezglu nav, operācijas laikā ievada iezīmēšanas vielu, kas parāda sargmezglu.
4. Sargmezglu izņem un nodod patologam izmeklēšanai.
5. Atkarībā no atrades lemj par plašāku mezglu izņemšanu vai staru terapiju padusē.
6. Pēc operācijas pacientu uzrauga un māca rokas kustību un limfas atteces uzturēšanas paņēmienus.

Ja paduses mezgli ir izņemti vai apstaroti, limfai no rokas kļūst grūtāk aizplūst. Daļai cilvēku attīstās limfas tūska: roka pamazām kļūst smagāka, pietūkusi, āda saspringst, un piedurkne vai gredzens kļūst par šauru. Tūska var parādīties gan drīz pēc operācijas, gan pēc gadiem.

Limfai nav atsevišķa sūkņa; to virza muskuļu saraušanās, artēriju pulsācija, elpošanas kustības un pašu limfvadu sieniņas ritmiskās kontrakcijas. Tieši tāpēc kustība ir viens no galvenajiem limfas atteces uzturēšanas līdzekļiem, nevis saudzēšana un rokas nekustināšana.

Apvidū ar traucētu limfas atteci arī neliela infekcija var izplatīties strauji. Ja roka pēkšņi kļūst sarkana, karsta, sāpīga un parādās drudzis, jāsazinās ar ārstu tajā pašā dienā. Ar limfas tūsku strādā fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts, fizioterapeits un limfterapeits.

Pirmais solis vienmēr ir taustīšana. Ārsts vērtē mezgla izmēru, konsistenci, kustīgumu, sāpīgumu un to, vai tas ir viens vai to ir vairāki. Tajā pašā apmeklējumā parasti izmeklē arī krūti, roku un ādu, meklējot infekcijas avotu.

Ultrasonogrāfija ir galvenā attēldiagnostikas metode padusei, jo tā ir ātra, nav saistīta ar starojumu un labi parāda mezgla uzbūvi. Svarīga ir nevis tikai mezgla lieluma, bet arī tā iekšējās uzbūves vērtēšana: reaktīvam mezglam saglabājas normāla centrālā daļa, bet aizdomīgā mezglā tā var būt izzudusi vai sabiezēta mala.

Mamogrāfija attēlo arī paduses daļu, magnētiskā rezonanse izmanto, ja nepieciešama precīzāka krūts un paduses novērtēšana, bet pozitronu emisijas tomogrāfija un datortomogrāfija noder, vērtējot izplatību visā organismā. Galīgo atbildi par mezgla dabu dod tikai šūnu vai audu izmeklēšana, ko veic patologs.

Ne katrs veidojums padusē ir limfmezgls. Diezgan bieži sastopami papildu krūts audi padusē, kas var kļūt jūtīgi un pietūkuši pirms menstruācijām, grūtniecības laikā un īpaši pēc dzemdībām, kad tajos sākas piena veidošanās. Tie mēdz būt abās pusēs un mainās līdz ar cikla fāzi.

Citas iespējas ir taukaudu veidojums jeb lipoma, kas ir mīksts un lēni augošs, tauku dziedzera cista, kā arī sviedru dziedzeru hronisks iekaisums, kas rada sāpīgus mezglus un rētas un bieži atkārtojas. Ķirurģiskā rētā pēc iepriekšējas operācijas var veidoties sacietējums, kas taustāms līdzīgi mezglam.

Praktiskā secinājuma ziņā svarīgākais ir laika faktors: veidojums, kas parādās kopā ar iekaisumu vai infekciju un dažu nedēļu laikā izzūd, gandrīz vienmēr ir reaktīvs. Veidojums, kas mierīgi un nesāpīgi turpina augt, ir tas, kuru jāizmeklē.

Pēc vakcinācijas rokā tās pašas puses paduses mezgli var uzbriest un palikt palielināti vairākas nedēļas. Tā ir normāla, pat vēlama imūnās sistēmas atbilde, taču attēldiagnostikā šāds mezgls var izskatīties aizdomīgs un radīt lieku satraukumu. Tieši tāpēc, dodoties uz krūts izmeklējumu, ir vērts pateikt, vai un kurā rokā nesen veikta vakcinācija.

Otrs mazāk zināms fakts attiecas uz to, cik individuāla ir paduses anatomija. Mezglu skaits, izmērs un limfas plūsmas ceļi cilvēkiem ievērojami atšķiras, un dažkārt limfa no krūts aizplūst pa netipisku ceļu, apejot ierasto sargmezglu. Tieši šī mainība ir iemesls, kāpēc sargmezglu operācijas laikā meklē ar iezīmēšanas vielu, nevis paļaujas uz shēmu grāmatā.