Kas ir pakauša muskulis (occipitalis)?

Pats par sevi pakauša muskulis neveic nevienu pamanāmu kustību. Tas pavelk galvas ādu nedaudz atpakaļ, un cilvēkam, kas uz to skatās, nekas nenotiek.

Jēga parādās tad, kad strādā abi vēderi. Pakauša vēders noenkuro cepurveida cīpslu no aizmugures, un tikai tad pieres vēders var pacelt uzacis un savilkt pieri grumbās. Bez aizmugurējā enkura pieres vēders vienkārši pavilktu visu galvas ādu uz priekšu, nevis paceltu uzacis.

Tas ir tīrs stabilizatora piemērs: muskulis, kura darbs ir turēt, nevis kustināt, un kura trūkums izpaužas nevis tajā vietā, kur tas atrodas, bet pretējā galvas galā. Tas pats mehānisms izskaidro, kāpēc daļa cilvēku spēj kustināt galvas ādu un ausis: pie cīpslas plātnes malām piestiprinās arī sīki ausu muskuļi.

Galvas āda sastāv no piecām kārtām noteiktā secībā: āda, blīvi saistaudi ar asinsvadiem, cepurveida cīpsla ar abiem muskuļa vēderiem, irdeni saistaudi un galvaskausa plēve.

Otrā kārta izskaidro vienu no biežākajiem pirmās palīdzības jautājumiem. Asinsvadi tajā ir iestiprināti blīvu šķiedru starpsienās, kas neļauj tiem sarauties, kad tie pārgriezti. Tāpēc pat neliels galvas ādas iegriezums asiņo ļoti spēcīgi un pats neapstājas. Pareizā rīcība ir stingrs tiešs spiediens uz brūci, un asiņošanas apjoms pats par sevi vēl nenozīmē smagu traumu.

Ceturtā kārta ir vaļīga, un tieši pa to galvas āda var atslāņoties traumā un pa to var izplatīties infekcija. Šo kārtu ne velti dēvē par bīstamo slāni.

Šajā nelielajā apvidū latviešu un latīņu valodā ir četras dažādas lietas ar gandrīz vienu nosaukumu, un tās sajauc pastāvīgi.

Pakauša muskulis ir mīmikas muskulis zem galvas ādas. Pakauša kauls (os occipitale) ir galvaskausa kauls zem tā. Pakauša daiva (lobus occipitalis) ir smadzeņu redzes daļa kaula iekšpusē. Lielais pakauša nervs (n. occipitalis major) ir jušanas nervs no otrās kakla saknītes, kas iznāk skausta apvidū un apgādā galvas ādu.

Otra sajaukšana ir funkcionāla. Galvu atliec un tur nevis pakauša muskulis, bet dziļie skausta muskuļi un trapecveida muskulis. Pakauša muskulis kustina tikai ādu. Tāpēc skausta sasprindzinājums un sāpes praktiski nekad nav šī muskuļa dēļ.

Pakauša neiralģija ir asas, šaujošas, dažu sekunžu garas sāpes, kas sākas pie galvaskausa pamatnes un izstaro uz augšu pa vienu galvas pusi, bieži kopā ar paaugstinātu galvas ādas jutību. Cēlonis parasti ir pats pakauša nervs, nevis muskulis, un ar to nodarbojas neirologs.

Sasprindzinājuma tipa galvassāpes turpretī ir blāvas, abpusējas, spiedošas un saistītas ar jutīgumu skausta muskuļos. Ar tām sākumā palīdz ģimenes ārsts.

Neatliekami jāmeklē palīdzība, ja galvassāpes pakausī sākas pēkšņi un ir ļoti stipras, jo īpaši kopā ar vemšanu, apjukumu vai kakla stīvumu; ja tās sākas pēc galvas traumas; vai ja tām pievienojas drudzis, redzes traucējumi vai vājums vienā ķermeņa pusē.

Pēc sejas nerva bojājuma cilvēks nevar pacelt uzaci un savilkt pieri vienā pusē. Pēkšņa sejas puses nekustīgums vienmēr ir iemesls tūlītējai ārsta apskatei, jo to, vai tā ir sejas nerva paralīze vai insults, pēc izskata vien nevar noteikt.

Mīmikas muskuļi ir vienīgā muskuļu grupa cilvēka ķermenī, kas piestiprinās nevis pie kaula, bet pie ādas vai pie cīpslu plātnes. Tieši tāpēc to bojājums izpaužas nevis kā nespēja pakustināt locekli, bet kā seja, kas vairs nekustas.

Tam ir arī evolucionārs turpinājums. Pakauša muskulis un tam blakus esošie ausu muskuļi daudziem zīdītājiem ir spēcīgi un pagriež ausis skaņas virzienā. Cilvēkam šī funkcija ir zudusi, muskuļi sarukuši, un no visas sistēmas palicis galvenokārt enkurs pieres muskulim un dažiem cilvēkiem spēja pakustināt ausis. Nosaukums nāk no latīņu occiput, kas nozīmē pakausi, burtiski „pret galvu“.