Kas ir apakšžokļa atvere?

Apakšējais alveolārais nervs ir trijzaru nerva (n. trigeminus) trešā zara, apakšžokļa nerva, atzars. Tas nes jutību no visiem apakšžokļa zobiem, no tos ietverošā kaula un smaganām, bet pēc iznākšanas no zoda atveres kļūst par zoda nervu un apgādā apakšlūpas un zoda ādu un gļotādu.

Kopā ar nervu ieiet apakšējā alveolārā artērija, augšžokļa artērijas zars, un attiecīgā vēna. Tās apgādā zobus un kaulu no iekšpuses, un tieši tāpēc zoba asiņošana pēc traumas vai izraušanas nenāk tikai no smaganas.

Tieši pirms ieiešanas atverē nervs atdod zaru, kas turpina ceļu ārpus kaula un inervē divus mutes pamatnes muskuļus. Tā ir viena no tām detaļām, kas izskaidro, kāpēc anestēzijas rezultāts dažkārt ir nepilnīgs: daļa šķiedru kaulā vispār neieiet.

Lai sāpju mazināšanai atslēgtu jutību visos vienas puses apakšējos zobos, nepietiek ar injekciju pie konkrētā zoba: apakšžokļa kaula ārējā plāksne ir pārāk blīva, lai zāles caur to izkļūtu. Tāpēc anestēzijas līdzekli ievada mutes dobumā tieši virs apakšžokļa mēlītes, kur nervs vēl atrodas ārpus kaula.

No tā izriet divas ikdienā pamanāmas lietas. Pirmkārt, nejūtīga kļūst visa vienas puses apakšlūpa un zods, nevis tikai zobs, jo nervs ir atslēgts pirms tā sazarošanās. Otrkārt, nejutība saglabājas ilgāk nekā pati procedūra, un šajā laikā viegli nemanot sakost lūpu vai vaigu.

Šī paša iemesla dēļ atveres atrašanās vieta ir svarīga arī gudrības zoba izraušanā un implantu plānošanā: kanāls iet tieši zem zobu saknēm, un attālumu līdz tam pirms operācijas novērtē rentgenoloģiski.

Nerva bojājumu var radīt apakšžokļa leņķa lūzums, sarežģīta zoba izraušana, iekaisuma process kaulā vai audzējs. Tipiskā pazīme ir vienas puses apakšlūpas un zoda nejutīgums vai tirpšana, kas saglabājas pēc tam, kad anestēzijai jau sen vajadzēja beigties.

Šī pazīme ir jāuztver nopietni. Apakšlūpas nejutīgums, kas parādās pats no sevis, bez traumas un bez zobārstniecības manipulācijas, ir simptoms, ar kuru noteikti jādodas pie ārsta, jo tas var liecināt par procesu kaulā. Ar šiem jautājumiem strādā mutes, sejas un žokļu ķirurgs, sākotnēji var vērsties pie zobārsta vai ģimenes ārsta.

Nekavējoša palīdzība nepieciešama pēc sejas traumas, ja apakšžoklis neaizveras pareizi, ja zobi vairs nesakļaujas kā agrāk, ja ir stipras sāpes un pietūkums vai ja parādās asiņošana no mutes, ko neizdodas apturēt.

Apakšžokļa atvere ir ieeja, zoda atvere ir izeja. Pirmā atrodas kaula iekšējā virsmā, augstu uz zara, un no ārpuses nav pieejama. Otrā atrodas kaula ārējā virsmā, zemu, pie zoda, un to var aptaustīt caur ādu. Viena un tā pati nervu un asinsvadu kūlīša ceļa divi gali.

Otra sajaukšana rodas ar apakšžokļa iecirtumu (incisura mandibulae). Tas nav caurums, bet ieliekums starp diviem zara augšējiem izaugumiem, un caur to iet cits nervs, kas apgādā košļājamo muskuli.

Trešā, biežāk sastopama tekstos nekā mutē: apakšžokļa atvere neatrodas zara ārējā virsmā. Šo kļūdu var atrast pat tulkotos rakstos, un tā ir viegli pārbaudāma, jo, ja atvere būtu ārpusē, anestēzijas injekciju nevajadzētu veikt no mutes iekšpuses.

Apakšžoklis ir viens no retajiem kauliem, kurā nervs un asinsvads iet nevis pa virsmu, bet cauri pašam kaulam gandrīz visā tā garumā. Tas ir aizsardzības risinājums: kauls, kas katru dienu iztur košļāšanas spēkus, pasargā savu apgādes kūlīti, ievietojot to iekšpusē.

Tam ir arī cena. Jebkurš process, kas notiek kaula iekšienē, proti, pietūkums, iekaisums vai audzējs, uzreiz nospiež nervu, jo tam nav kur pavirzīties. Tieši tāpēc apakšlūpas nejutīgums bez redzama iemesla ir viens no tiem klusajiem simptomiem, ko pieredzējis ārsts nekad nenoraksta uz nejaušību.