Kas ir apakšžokļa alveolārais izaugums?
Īsā atbilde
Apakšžokļa alveolārais izaugums (processus alveolaris mandibulae) ir kaula grēda apakšžokļa augšmalā, kurā ir iedobumi jeb alveolas apakšējo zobu saknēm. Tas ir zobu turētājs: tas veidojas kopā ar zobiem, dzīvo no zobu radītās slodzes un pēc zobu zaudēšanas pakāpeniski noplok.
Apakšžoklis ir U veida kauls, kura ķermenis nes zobus, bet abi augšup vērstie zari nes locītavas izaugumu un vainagizaugumu. Alveolārais izaugums ir ķermeņa augšējā daļa: divas plānas kaula plāksnes, ārējā un iekšējā, starp kurām atrodas alveolas, bet pašu alveolu izklāj īpašs, blīvs kaula slānis, pie kura piestiprinās zobu saišu šķiedras.
Zobs alveolā nav iecementēts nekustīgi. Starp zoba sakni un kaulu ir periodonta saite, plāns šķiedru slānis ar asinsvadiem un nervu galotnēm, kas zobu piekar alveolā kā mazā šūpuļtīklā. Tāpēc kožot zobs mikroskopiski iegrimst, slodze pārvēršas saišu stiepē un kauls to uztver kā stiepi, nevis kā sitienu.
Ārpusē uz apakšžokļa ķermeņa iet ārējā slīpā līnija, iekšpusē žokļa un mēles kaula līnija (linea mylohyoidea), pie kuras piestiprinās mutes dibena muskulis. Priekšpusē, aptuveni starp pirmo un otro priekšdzerokli, atveras zoda atvere, pa kuru iznāk nervs un asinsvadi, kas apgādā apakšlūpu un zodu.
Alveolārā izauguma galvenā īpatnība ir tā, ka tas ir atkarīgs no zobiem. Šis kauls attīstās, kad zobi izvirst, un pastāv tik ilgi, kamēr tas tiek slogots caur zobu saknēm. Zaudējot zobu, slodze pazūd, un kauls tajā vietā gadu gaitā sarūk gan augstumā, gan platumā. Pāri paliek zemāka grēda, ko protezēšanā sauc par atlikušo alveolāro grēdu.
Kāpēc kauls pazūd tieši tur, kur nav zoba
Kauls visu mūžu tiek pārbūvēts: osteoklasti to noārda, osteoblasti piebūvē, un līdzsvaru starp tiem nosaka mehāniskā slodze. Tur, kur slodze ir, kauls saglabājas; tur, kur tās nav, noārdīšana sāk pārsvērt. Alveolārais kauls slodzi saņem tikai caur zobu sakni, tāpēc pēc zoba izraušanas šī vieta ātri zaudē stimulu.
Visstraujākās izmaiņas notiek pirmajos mēnešos pēc zoba zaudēšanas, pēc tam process palēninās, bet neapstājas. Tieši tāpēc zobārstniecībā izmanto grēdas saglabāšanas paņēmienus tūlīt pēc zoba izņemšanas un tāpēc implants, kas slodzi atkal pārnes uz kaulu, palīdz kaulu noturēt.
Kāpēc apakšējā protēze tur sliktāk nekā augšējā
Augšžoklī izņemamo protēzi notur plašā aukslēju virsma un plāna siekalu kārtiņa, kas rada piesūkšanās efektu. Apakšžoklī aukslēju nav, atbalsta laukums ir šaura grēda, un no visām pusēm to kustina mēle, vaigu un lūpu muskuļi, bet no iekšpuses mutes dibena muskulis.
Kad grēda ir noplakusi, atbalsta virsma kļūst vēl mazāka un protēze sāk celties. Tas nav protēzes izgatavošanas trūkums, bet kaula pārmaiņu sekas, un tieši šī iemesla dēļ apakšžoklī bieži iesaka protēzi balstīt uz diviem implantiem. Ar šādiem jautājumiem nodarbojas zobārsts protezētājs un mutes ķirurgs.
Ar ko to jauc
Pirmā jaukšana ir ar žokļa un mēles kaula līniju iekšpusē, kas mēdz būt asa un sataustāma zem mēles. Tā nav alveolārā grēda, bet muskuļa piestiprinājuma vieta; kad grēda noplok, šī līnija kļūst salīdzinoši augstāka un var sākt spiest protēzes malu, radot sāpes tieši mutes dibenā.
Otra jaukšana ir ar zobu augšanas radītiem kaula izciļņiem mutes iekšpusē, ko sauc par apakšžokļa valni. Tas ir nekaitīgs kaula veidojums, kas parasti atrodas iekšpusē pretī priekšzobiem un dzerokļiem, nav saistīts ar zobu zaudēšanu un parasti nav jāaiztiek, ja vien tas netraucē protēzei.
Pazīme, kas parāda kaula zudumu bez rentgena
Ja cilvēks ilgi nēsā apakšējo protēzi, zods pamazām izvirzās uz priekšu un attālums no deguna līdz zodam samazinās, jo apakšžoklis kļūst zemāks un locītavā pagriežas uz priekšu. Tieši tas rada raksturīgo sejas apakšējās trešdaļas „sabrukumu", nevis āda vai muskuļi.
No tā izriet praktiska lieta, ko bieži neņem vērā: protēze, kas kādreiz derēja labi, ar gadiem obligāti kļūs vaļīga, jo mainās kauls zem tās, nevis pati protēze. Ja protēze sāk berzt, kustēties vai rada brūci, kas nedzīst divas nedēļas, jādodas pie zobārsta, jo ilgstoši kairināta gļotāda nav jāpacieš.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir apakšžokļa kanāls?Apakšžokļa kanāls (canalis mandibulae) ir kaula iekšienē ejoša eja apakšžoklī. Tas sākas ar apakšžokļa atveri (foramen …
- Kas ir apakšžokļa bloks?Apakšžokļa blokāde ir nervu blokādes zobārstniecības tehnika, kurā anestēzija tiek injicēta vienā no apakšžokļa nerva z…
- Kas ir apakšžokļa ramuss?Apakšžokļa ramuss ir apakšžokļa kaula vertikālā daļa, kas no žokļa ķermeņa aizmugurējā gala paceļas augšup katrā sejas …
- Kāda ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu skeletu?Vīrietim un sievietei ir vienāds kaulu skaits, tāpēc atšķirības meklējamas nevis kaulu komplektā, bet to formā, masīvum…
- Autonomā nervu sistēma: uzbūve un lomaAutonomā jeb veģetatīvā nervu sistēma (systema nervosum autonomicum) ir nervu sistēmas daļa, kas bez apzinātas gribas v…
- Kāda ir elpošanas sistēmas anatomija?Elpošanas sistēmu veido elpceļi no deguna līdz sīkākajiem bronhiolam, plaušas ar alveolām, kurās notiek gāzu apmaiņa, u…
- Galvas anatomija: kauli, muskuļi, nerviGalva ir ķermeņa daļa, kurā vienā nelielā tilpumā salikts smadzeņu apvalks, četri maņu orgāni, elpošanas un barošanas c…
- Kāda ir hipofīzes anatomija?Hipofīze (hypophysis) ir neliels, aptuveni zirņa lielumā esošs dziedzeris galvaskausa pamatnē, kas guļ spārnkaula turku…
- Kāda ir kakla anatomija?Kakls (collum) ir šaurā ķermeņa daļa starp galvaskausa pamatni un krūšu kurvja augšējo apvadu, kurā vienā nelielā tilpu…
- Mielīns: kāda ir tā loma nervu sistēmā?Mielīns ir taukiem bagāts apvalks (vagina myelini), kas kā izolācija aptin nervu šķiedras un ļauj impulsam pārvietoties…