Kas ir apakšžokļa bedre?

Deniņu un apakšžokļa locītavas traucējumi ir biežs sāpju cēlonis sejas apakšdaļā. Raksturīgas pazīmes ir klikšķis vai krakšķis, atverot muti, sāpes tieši ausu ejas priekšā, kas pastiprinās košļājot, ierobežota mutes atvēršana vai apakšžokļa novirze uz vienu pusi. Bieži tiem līdzi nāk deniņu galvassāpes un zobu nodilums no saspringšanas un zobu griešanas miegā.

Ar šo locītavu nodarbojas zobārsts, sakodiena jautājumos ortodonts, sarežģītākos gadījumos mutes, sejas un žokļu ķirurgs. Ārsts jāapmeklē, ja muti nevar atvērt vai aizvērt, ja sāpes traucē ēst, ja pēc sitiena pa zodu mainījies sakodiens vai parādījusies asiņošana no auss, kā arī tad, ja klikšķēšanai pievienojas arvien mazāka atvēršanās. Pēdējā pazīme liecina, ka disks vairs neatgriežas vietā. Šis apraksts izskaidro uzbūvi un mehāniku un neaizstāj izmeklēšanu.

Nosaukumu dēļ to mēdz sajaukt ar lāpstiņas locītavas bedri, kuru senākā literatūrā arī sauca par glenoidālo bedri. Tās ir pilnīgi dažādas vietas: viena ir galvaskausa pamatnē pie auss, otra plecā. Latviešu tekstos drošāk lietot apzīmējumu „apakšžokļa bedre“, jo tas norāda tieši uz to kaulu, kas tajā ieguļ.

Otrs pārpratums ir sajaukt locītavas bedri ar locītavas pauguru, kas atrodas tieši tās priekšā. Bedre ir ieplaka miera stāvoklī, paugurs ir izcilnis, pāri kuram galviņa slīd, atverot muti plaši. Tieši paugurs ir tā vieta, kuru vērtē, kad runā par žokļa izmežģījumu.

Locītava atrodas tieši pie ārējās dzirdes ejas priekšējās sienas, no tās atdalīta tikai ar plānu kaula un saistaudu starpsienu. Tāpēc locītavas iekaisums vai pārslodze bieži tiek izjusta kā sāpes ausī vai ap to, dažkārt kopā ar aizlikuma sajūtu. Vienkāršs orientieris ir tāds, ka šādas sāpes pastiprinās košļājot un žāvājoties, bet neiet kopā ar drudzi vai izdalījumiem no auss, un, uzliekot pirkstu tieši auss ejas priekšā un atverot muti, zem pirksta var sajust kustošos apakšžokļa galviņas. Tomēr auss sāpes vienmēr ir jāizvērtē ārstam, jo līdzīgi var sākties arī vidusauss iekaisums.