Kas ir apakšžokļa dzerokļi?

Pirmais pastāvīgais dzeroklis ir visbiežākā kariesa vieta. Tam ir dziļas un šauras vagas, kurās zobu birste neiekļūst, tas izšķiļas tad, kad bērns vēl netīra zobus labi, un pirmos gadus tā emalja vēl nav pilnībā nobriedusi. Tieši tāpēc zobārsti šo zobu bieži aizsargā ar vagu aizpildīšanu jeb silantu, un tāpēc bērna profilaktiskās vizītes ap sešu gadu vecumu nav formalitāte.

Trešajam dzeroklim vietas žoklī bieži pietrūkst, tāpēc tas paliek daļēji zem smaganas vai izšķiļas slīpi. Ap daļēji izšķīlušos zobu izveidojas kabata, kurā uzkrājas baktērijas, un rodas smaganas atloka iekaisums ar sāpēm, pietūkumu un apgrūtinātu mutes atvēršanu. Vai šādu zobu izņemt, izvērtē zobārsts vai mutes, sejas un žokļu ķirurgs pēc rentgena, un profilaktiski izņemt visus gudrības zobus nav ieteicams.

Ja pirmais dzeroklis tiek zaudēts agri, blakus esošie zobi pamazām noslīd tukšajā vietā un pretējā žokļa zobs izvirzās uz leju, tāpēc sabojājas viss sakodiens. Tā ir galvenā praktiskā atšķirība starp zaudētu dzerokli un zaudētu piena zobu.

Pie zobārsta jādodas, ja sāp kožot, ja jutīgums pret aukstu vai saldu turas ilgāk par mirkli, ja smagana pie zoba ir pietūkusi vai asiņo vai ja mutes atvēršana kļuvusi apgrūtināta. Nekavējoties jāmeklē neatliekamā palīdzība, ja pietūkums izplatās uz seju vai zem zoda, pievienojas drudzis un kļūst grūti norīt vai elpot: infekcija no apakšžokļa dzerokļa var izplatīties mīkstajos audos zem mēles un sašaurināt elpceļus.

Priekšdzerokļi jeb premolāri atrodas starp ilkni un dzerokļiem, tiem ir mazāka košļājamā virsma un parasti divi paugurīši. Tāpēc tos mēdz saukt arī par divpauguru zobiem, kaut gan apakšžokļa otrajam priekšdzeroklim to nereti ir trīs. Īsākais atšķirības kritērijs ir vieta: dzerokļi ir aiz priekšdzerokļiem, tuvāk locītavai.

Piena sakodienā priekšdzerokļu nav vispār, bet dzerokļi ir divi katrā pusē. Svarīgākais: piena dzerokļu vietā izaug nevis pastāvīgie dzerokļi, bet gan priekšdzerokļi, savukārt pastāvīgie dzerokļi izaug pilnīgi jaunā vietā, tālāk aizmugurē. Tieši šī neatbilstība rada visbiežāko vecāku pārpratumu par sešgadnieka zobu.

Arī augšžokļa un apakšžokļa dzerokļus var atšķirt bez uzraksta. Apakšējiem parasti ir divas saknes un vairāk izteikti paugurīši, augšējiem trīs saknes un biežāk sastopams papildu paugurītis kroņa iekšējā pusē. Ārstēšanā šī atšķirība ir svarīga tāpēc, ka sakņu kanālu skaits nosaka ārstēšanas sarežģītību.

Vienkāršākā iegaumēšanas zīme ir sešgadnieka zobs. Ap sešiem gadiem bērnam mutē parādās zobs, kura vietā nekas nav izkritis. Ja mutē parādās jauns zobs bez iepriekšēja izkrituša zoba, tas gandrīz vienmēr ir pastāvīgais pirmais dzeroklis, un no tā brīža tas ir jātīra tāpat kā pieauguša cilvēka zobs.

Otra noderīga atziņa attiecas uz gudrības zobiem. To izšķilšanās pati par sevi nerada ne sakodiena sabojāšanos, ne priekšzobu saspiešanos; šo saistību pētījumi nav apstiprinājuši, lai gan tā ir stingri iesakņojusies tautā. Iemesls gudrības zoba izņemšanai ir atkārtots iekaisums, kariess, kuru nevar izārstēt, vai bojājums blakus esošajam zobam, nevis pati zoba klātbūtne.