Kas ir apakšžokļa muskuļi?

Košļāšana nav vienkārša mutes atvēršana un aizvēršana. Apakšžoklis apraksta cilpveida trajektoriju: vispirms tas nolaižas, pēc tam nobīdās uz vienu pusi, tad ar zobiem satver kumosu un nāk atpakaļ uz vidu, saspiežot to. Sānu nobīdi rada vienas puses spārnveida muskuļi, bet spiedienu galvenokārt košļājamais un deniņu muskulis.

Šāds sadalījums nozīmē, ka jebkurš traucējums vienā pusē uzreiz maina kustības rakstu abās pusēs, jo apakšžoklis ir viens vesels kauls ar divām locītavām, kas nevar kustēties neatkarīgi.

Zemžokļa grupa veido mutes dobuma dibenu un paceļ to rīšanas sākumā, izstumjot kumosu uz rīkli. Tā piedalās arī runā, jo attālums starp žokļiem maina mutes rezonatora formu, un skaņu veidošanā līdzās mēlei un lūpām.

Šī pati grupa ir svarīga elpceļu caurlaidībai. Mēle ar savu sakni piestiprinās pie apakšžokļa iekšpuses, tāpēc, guļot uz muguras atslābušā stāvoklī, apakšžoklis noslīd atpakaļ un mēles sakne aizsedz rīkli. Uz šī mehānisma balstās gan krākšana un miega apnoja, gan pirmās palīdzības paņēmiens, kurā bezsamaņā esošam cilvēkam apakšžokli izbīda uz priekšu.

Biežākais iemesls ir pārslodze: zobu griešana un sakodiena saspiešana miegā vai saspringuma brīžos, ilga košļājamās gumijas lietošana, viena puse, ar kuru cilvēks košļā sāpīga zoba dēļ. Raksturīgas ir trulas sāpes vaigos un deniņos, kas ir stiprākas no rīta, noguruma sajūta košļājot, klikšķi ausu priekšā un grūtības plaši atvērt muti.

Deniņu muskuļa pārslodze bieži tiek uztverta kā galvassāpes, jo sāp tieši deniņi. Praktiska pazīme ir tā, ka šādas sāpes pastiprinās, sakožot zobus, un ka saspringtais muskulis ir sataustāms un jutīgs pret spiedienu.

Ar šiem stāvokļiem nodarbojas zobārsts, mutes, sejas un žokļu ķirurgs un fizioterapeits. Pie ārsta jādodas, ja mute neatveras vai neaizveras līdz galam, ja žoklis ieķeras, ja sāpes neļauj ēst vai ja parādās pietūkums, drudzis un sāpes rīšanas laikā, jo tās var liecināt par iekaisumu, nevis par muskuļu pārslodzi. Pēkšņa nespēja atvērt muti kopā ar drudzi prasa neatliekamu palīdzību.

Pirmā jaukšana ir starp košļājamajiem muskuļiem un sejas mīmikas muskuļiem. Mīmikas muskuļi ir plāni, piestiprinās ādai, tos inervē sejas nervs, un tie neko nekustina skeletā; košļājamie muskuļi ir biezi, iet no kaula uz kaulu, tos inervē trijzaru nervs, un tie rada lielu spēku. Vaigs no ārpuses sedz abus, tāpēc tos viegli sajaukt.

Otrā jaukšana ir starp muskuļu sāpēm un pašas locītavas slimību. Muskuļa sāpes izsauc spiediens uz muskuli un slodze, bet locītavas problēmu pavada klikšķi, bloķēšanās un sāpes tieši auss priekšā. Bieži ir abi vienlaikus, un nošķirt tos var izmeklējot.

Košļājamie muskuļi attiecībā pret savu izmēru rada vienu no lielākajiem spiedieniem cilvēka ķermenī, tāpēc zobu plombas un protēzes tiek slogotas krietni stiprāk, nekā šķiet. Tieši šī iemesla dēļ nakts zobu griešana spēj nodilināt emalju un sasprēgāt zobus, kaut arī cilvēks to nemaz nemana.

Vēl viens noderīgs novērojums: deniņu muskuļa aizmugurējās šķiedras iet gandrīz horizontāli atpakaļ, tāpēc tieši tās atvelk uz priekšu izbīdītu žokli atpakaļ vietā. Ja jāpalīdz saspringtam žoklim, muskuļu atslābināšana sākas nevis ar pašu locītavu, bet ar šo vēdekli virs auss.